Satipaṭṭhānavibhaṅgo

[Vedanānupassanāniddeso]

Kathañ-ca bhikkhu ajjhattaṁ vedanāsu vedanānupassī BJT -passi, here.01 viharati?

Idha bhikkhu sukhaṁ vedanaṁ vediyamāno Thai, ChS: veday°, throughout. 02 “sukhaṁ vedanaṁ vediyāmī” ti pajānāti; dukkhaṁ vedanaṁ vediyamāno “dukkhaṁ vedanaṁ vediyāmī” ti pajānāti; adukkhamasukhaṁ vedanaṁ vediyamāno “adukkhamasukhaṁ vedanaṁ vediyāmī” ti pajānāti.

Sāmisaṁ vā sukhaṁ vedanaṁ vediyamāno “sāmisaṁ sukhaṁ vedanaṁ vediyāmī” ti pajānāti; nirāmisaṁ vā sukhaṁ vedanaṁ vediyamāno “nirāmisaṁ sukhaṁ vedanaṁ vediyāmī” ti pajānāti; sāmisaṁ vā dukkhaṁ vedanaṁ vediyamāno “sāmisaṁ dukkhaṁ vedanaṁ vediyāmī” ti pajānāti; nirāmisaṁ vā dukkhaṁ vedanaṁ vediyamāno “nirāmisaṁ dukkhaṁ vedanaṁ vediyāmī” ti pajānāti; sāmisaṁ vā adukkhamasukhaṁ vedanaṁ vediyamāno “sāmisaṁ adukkhamasukhaṁ vedanaṁ vediyāmī” ti pajānāti; nirāmisaṁ vā adukkhamasukhaṁ vedanaṁ vediyamāno “nirāmisaṁ adukkhamasukhaṁ vedanaṁ vediyāmī” ti pajānāti.

So taṁ nimittaṁ āsevati bhāveti bahulīkaroti svāvatthitaṁ vavatthapeti, so taṁ nimittaṁ āsevitvā bhāvetvā bahulīkaritvā svāvatthitaṁ vavatthapetvā, bahiddhā vedanāsu cittaṁ upasaṁharati.

Kathañ-ca bhikkhu bahiddhā vedanāsu vedanānupassī viharati?

Idha bhikkhu sukhaṁ vedanaṁ vediyamānaṁ “sukhaṁ vedanaṁ vediyatī” ti pajānāti, dukkhaṁ vedanaṁ vediyamānaṁ “dukkhaṁ vedanaṁ vediyatī” ti pajānāti; adukkhamasukhaṁ vedanaṁ vediyamānaṁ “adukkhamasukhaṁ vedanaṁ vediyatī” ti pajānāti.

Sāmisaṁ vā sukhaṁ vedanaṁ vediyamānaṁ “sāmisaṁ sukhaṁ vedanaṁ vediyatī” ti pajānāti; nirāmisaṁ vā sukhaṁ vedanaṁ vediyamānaṁ “nirāmisaṁ sukhaṁ vedanaṁ vediyatī” ti pajānāti; sāmisaṁ vā dukkhaṁ vedanaṁ vediyamānaṁ “sāmisaṁ dukkhaṁ vedanaṁ vediyatī” ti pajānāti; nirāmisaṁ vā dukkhaṁ vedanaṁ vediyamānaṁ “nirāmisaṁ dukkhaṁ vedanaṁ vediyatī” ti pajānāti; sāmisaṁ vā adukkhamasukhaṁ vedanaṁ vediyamānaṁ “sāmisaṁ adukkhamasukhaṁ vedanaṁ vediyatī” ti pajānāti; nirāmisaṁ vā adukkhamasukhaṁ vedanaṁ vediyamānaṁ “nirāmisaṁ adukkhamasukhaṁ vedanaṁ vediyatī” ti pajānāti.

So taṁ nimittaṁ āsevati bhāveti bahulīkaroti svāvatthitaṁ vavatthapeti, so taṁ nimittaṁ āsevitvā bhāvetvā bahulīkaritvā svāvatthitaṁ vavatthapetvā, ajjhattabahiddhā vedanāsu cittaṁ upasaṁharati.

Kathañ-ca bhikkhu ajjhattabahiddhā vedanāsu vedanānupassī viharati?

Idha bhikkhu sukhaṁ vedanaṁ “sukhā vedanā” ti pajānāti; dukkhaṁ vedanaṁ “dukkhā vedanā” ti pajānāti; adukkhamasukhaṁ vedanaṁ “adukkhamasukhā vedanā” ti pajānāti.

sāmisaṁ vā Thai omits here and throughout this section.03 sukhaṁ vedanaṁ “sāmisā sukhā vedanā” ti pajānāti; nirāmisaṁ vā sukhaṁ vedanaṁ “nirāmisā sukhā vedanā” ti pajānāti; sāmisaṁ vā dukkhaṁ vedanaṁ “sāmisā dukkhā vedanā” ti pajānāti; nirāmisaṁ vā dukkhaṁ vedanaṁ “nirāmisā dukkhā vedanā” ti pajānāti; sāmisaṁ vā adukkhamasukhaṁ vedanaṁ “sāmisā adukkhamasukhā vedanā” ti pajānāti; nirāmisaṁ vā adukkhamasukhaṁ vedanaṁ “nirāmisā adukkhamasukhā vedanā” ti pajānāti.

Evaṁ bhikkhu ajjhattabahiddhā vedanāsu vedanānupassī viharati, ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṁ.

 

[Padabhājanīyaṁ]

Anupassī” ti. Tattha, katamā anupassanā? Yā paññā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo, sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā, paṇḍiccaṁ kosallaṁ nepuññaṁ vebhabyā cintā upaparikkhā, bhūrī medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṁ patodo, paññā Paññindriyaṁ Paññābalaṁ paññāsatthaṁ, paññāpāsādo paññā-āloko paññā-obhāso paññāpajjoto paññāratanaṁ, amoho dhammavicayo Sammādiṭṭhi – ayaṁ vuccati “anupassanā”. Imāya anupassanāya upeto hoti samupeto upāgato samupāgato, upapanno samupapanno samannāgato. Tena vuccati “anupassī” ti.

Viharatī” ti. Iriyati vattati pāleti yapeti yāpeti carati viharati. Tena vuccati “viharatī” ti.

Ātāpī” ti. Tattha, katamaṁ ātappaṁ? Yo cetasiko viriyārambho nikkamo parakkamo, uyyāmo vāyāmo ussāho ussoḷhī thāmo dhiti asithilaparakkamatā, anikkhittachandatā anikkhittadhuratā dhurasampaggāho, viriyaṁ Viriyindriyaṁ Viriyabalaṁ Sammāvāyāmo – ayaṁ vuccati “ātappaṁ”. Iminā ātappena upeto hoti samupeto upāgato samupāgato, upapanno samupapanno samannāgato. Tena vuccati “ātāpī” ti.

Sampajāno” ti. Tattha, katamaṁ sampajaññaṁ? Yā paññā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo, sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā, paṇḍiccaṁ kosallaṁ nepuññaṁ vebhabyā cintā upaparikkhā, bhūrī medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṁ patodo, paññā Paññindriyaṁ Paññābalaṁ paññāsatthaṁ, paññāpāsādo paññā-āloko paññā-obhāso paññāpajjoto paññāratanaṁ, amoho dhammavicayo Sammādiṭṭhi – idaṁ vuccati “sampajaññaṁ”. Iminā sampajaññena upeto hoti samupeto upāgato samupāgato, upapanno samupapanno samannāgato. Tena vuccati “sampajāno” ti.

Satimā” ti. Tattha, katamā sati? Yā sati anussati paṭissati sati saraṇatā, dhāraṇatā apilāpanatā asammussanatā, sati Satindriyaṁ Satibalaṁ Sammāsati – ayaṁ vuccati “sati”. Imāya satiyā upeto hoti samupeto upāgato samupāgato, upapanno samupapanno samannāgato. Tena vuccati “satimā” ti.

Vineyya loke abhijjhādomanassan”-ti. Tattha, katamo loko? Sā yeva BJT: Sā va.04 vedanā loko, pañca pi upādānakkhandhā loko - ayaṁ vuccati “loko”. Tattha, katamā abhijjhā? Yo rāgo sārāgo anunayo anurodho, nandī nandirāgo cittassa sārāgo - ayaṁ vuccati “abhijjhā”. Tattha, katamaṁ domanassaṁ? Yaṁ cetasikaṁ asātaṁ cetasikaṁ dukkhaṁ, cetosamphassajaṁ asātaṁ dukkhaṁ vedayitaṁ: cetosamphassajā asātā, dukkhā vedanā – idaṁ vuccati “domanassaṁ”. Iti ayañ-ca abhijjhā idañ-ca domanassaṁ imamhi loke vinītā honti paṭivinītā, santā samitā vūpasantā atthaṅgatā abbhatthaṅgatā, appitā byappitā sositā visositā byantīkatā. Tena vuccati “vineyya loke abhijjhādomanassan”-ti.

Vedanānupassanāniddeso