14. Buddhavagga
Pāḷi 179 [14.1] Buddha
yassa jitaṁ nāvajīyati,
jitaṁ assa no yāti koci loke,
tam buddham anantagocaraṁ
apadaṁ kena padena nessatha.
Patna 276 [15.16] Āsava
yassa jitaṁ nā 'ppajjīyati
jitam assā na upeti antako |
taṁ buddham anomanikramaṁ
apadaṁ kena padena nehisi ||
Gāndhārī
Udānavarga 29.52 Yuga
yasya jitaṁ nopajīyate
jitam anveti na kaṁ cid eva loke |
taṁ buddham anantagocaraṁ
hy apadaṁ kena padena neṣyasi //
Mahāvastu iii. pg. 91
yasya jitaṁ nātha jīvati
jitam asya na jināti antako |
taṁ buddham anantagocaraṁ
apadaṁ kena padena neṣyatha ||
Pāḷi 180 [14.2] Buddha
yassa jālinī visattikā,
taṇhā natthi kuhiñci netave,
tam buddham anantagocaraṁ
apadaṁ kena padena nessatha.
Patna 277 [15.17] Āsava
yassa jālinī visattikā
tahnā nāsti kahiṁ ci netaye |
taṁ buddham anantagocaraṁ
apadaṁ kena padena nehisi ||
Gāndhārī
Udānavarga 29.53 Yuga
yasya jālinī viṣaktikā
tṣṇā nāsti hi lokanāyinī |
taṁ buddham anantagocaraṁ
hy apadaṁ kena padena neṣyasi //
Mahāvastu iii. pg. 92
yasya jālinī samūhatā
tṣṇā nāsya kahiṁ pi netrikā |
taṁ buddham anantavikramaṁ
apadaṁ kena padena neṣyatha ||
Pāḷi 181 [14.3] Buddha
ye jhānapasutā dhīrā
nekkhammūpasame ratā,
devā pi tesaṁ pihayanti,
sambuddhānaṁ satīmataṁ.
Patna 244 [14.6] Khānti
ye jhānaprasutā dhīrā
nekkhaṁmo 'paśame ratā |
devā pi tesaṁ prihayanti
saṁbuddhānāṁ satīmatāṁ ||
Gāndhārī
Udānavarga 21.9 Tathāgata
ye dhyānaprastā dhīrā
naiṣkramyopaśame ratāḥ /
devāpi sphayanty eṣāṁ
buddhānāṁ śrīmatāṁ sadā ||
Pāḷi 182 [14.4] Buddha
kiccho manussapaṭilābho,
kicchaṁ maccāna’ jīvitaṁ,
kicchaṁ saddhammasavanaṁ,
kiccho buddhānam uppādo.
Patna 334 [18.8] Dadantī
kiccho buddhāna uppādo
kicchā dhammassa deśanā |
kiccho śraddhapaṭīlābho
kicchaṁ maccāna jīvitaṁ ||
Gāndhārī 263 [16.5] [Prakiṇakavaga?]
kiche maṇuśapradilabhu
kicha macaṇa jivida
kiche sadhamaśramaṇa
kiche budhaṇa upaya.
Udānavarga
Pāḷi 183 [14.5] Buddha
sabbapāpassa akaraṇaṁ,
kusalassa upasampadā,
sacittapariyodapanaṁ
etaṁ buddhāna’ sāsanaṁ.
Patna 357 [19.16] Citta
sabbapāpassa akaraṇaṁ
kuśalassa apasaṁpadā |
sacittapariyodamanaṁ
etaṁ buddhāna śāsanaṁ ||
Gāndhārī
Udānavarga 28.1 Pāpa
sarvapāpasyākaraṇaṁ
kuśalasyopasaṁpadaḥ /
svacittaparyavadanam
etad buddhasya śāsanam //
Bhikṣuṇī Vinaya pg 69 & 99
sarvapāpasyākaraṇaṁ
kuśalasyopasampadā |
svacittaparyodavanam
etad buddhānuśāsanan ti ||
Śarīrārthagāthā vs 34
sarvapāpasyākaraṇaṁ
kuśalasyopasaṁpadā |
svacittaparyavadamanam
etaṁ buddhānuśāsanaṁ ||
Prātimokṣasūtram (Sū), concl. vs 7
sarvapāpasyākaraṇaṁ
kuśalasyopasaṁpadaḥ
svacittaparyavadanam
etad buddhasya śāsanaṁ
Prātimokṣasūtram (Mā-L), concl. vs 4
sarvapāpasyākaraṇaṁ
kuśalasyopasaṁpadā |
svacittaparyodapanaṁ
etaṁ buddhānuśāsanam ||
Three Buddhist Inscriptions in Swat, B
Sabbapāpasyākaraṇaṁ
kuśalasyopasaṁpadā /
svacittavyavadānaṁ ca
etad buddhāṇuśāsanam //
Prātimokṣasūtram (Mā), concl. vs 4
sarvva pāpasyākaraṇaṁ
kuśalasyopasaṁpadā |
sucitte paryodamanaṁ
etad buddhānuśāsanam ||
Pāḷi 184 [14.6] Buddha
khantī paramaṁ tapo titikkhā,
nibbānaṁ paramaṁ vadanti buddhā.
na hi pabbajito parūpaghātī,
samaṇo hoti paraṁ viheṭhayanto.
Patna 239 [14.1] Khānti
khāntī paramaṁ tapo titikkhā
nibbāṇaṁ paramaṁ vadanti buddhā |
na hi pravrajito paropaghātī
śamaṇo hoti pare vihesayāno ||
Gāndhārī
Udānavarga 26.2 Nirvāṇa
kṣāntiḥ paramaṁ tapas titīkṣā
nirvāṇaṁ paramaṁ vadanti buddhāḥ /
na hi pravrajitaḥ paropatāpī
ramaṇo bhavati paraṁ viheṭhayaṁ vai |/
Mahāvadānasūtra pg 157
kṣāṁtiḥ paramaṁ tapas titīkṣā
nirvāṇaṁ paramaṁ vadanti buddhāḥ |
na hi pravrajitaḥ paropatāpī
śramaṇo bhavati parāṁ viheṭhayānaḥ //
Prātimokṣasūtram (Mūl), concl. vs 1
kṣāntiḥ paramaṁ tapas titikṣā
nirvāṇaṁ paramaṁ vadanti buddhāḥ |
na hi pravrajitaḥ paropatāpī
śramaṇo bhavati parān viheṭhayānaḥ ||
Prātimokṣasūtram (Sū), concl. vs 1
kṣāntiḥ paramaṁ tapas titīkṣā
nirvāṇaṁ paramaṁ vadanti buddhāḥ |
na hi pravrajitaḥ paropatāpī
śramaṇo bhavati parān viheṭhayānaḥ ||
Prātimokṣasūtram (Mā-L), concl. vs 1
kṣāntiḥ paramaṁ tapo titikṣā
nirvāṇaṁ paramaṁ vadanti buddhāḥ |
na hi pravrajitaḥ paropatāpī
śravaṇo bhoti parān viheṭhayānaḥ ||
Pāḷi 185 [14.7] Buddha
anupavādo anupaghāto,
pātimokkhe ca saṁvaro,
mattaññutā ca bhattasmiṁ,
pantañ ca sayanāsanaṁ,
adhicitte ca āyogo
etaṁ buddhāna’ sāsanaṁ.
Patna
Gāndhārī
Udānavarga 31.50 Citta
nopavādī nopaghātī
prātimokṣe ca saṁvaraḥ |
mātrajñatā ca bhakteṣu
prāntaṁ ca śayanāsanam /
adhicitte samāyoga
etad buddhasya śāsanam //
Prātimokṣasūtram (Mā-L), concl. vs 2
anopavādī aparopaghātī
prātimokṣe ca saṁvaro |
mātrajñatā ca bhaktasmiṁ
prāntaṁ ca śayanāsanaṁ |
adhicitte cāyogo
etaṁ buddhānuśāsanaṁ ||
Prātimokṣasūtram (Mā), concl. vs 2
āropavādī aparopaghātī
pratimokṣe ca samvare |
mātrajñatā ca bhuktismiṁ
prāntañca śayanāsanaṁ |
adhicitte cāyogo
etaṁ buddhānuśāsanaṁ ||
Prātimokṣasūtram (Mūl), concl. vs 3
anopavādī nopaghātī
prātimokṣe ca saṁvaraḥ |
mātrajñatā ca bhakte ’smin
prāntaṁ ca śayanāsanam |
adhicitte samāyoga
etad buddhānuśāsanam ||
Pāḷi 186 [14.8] Buddha
na kahāpaṇavassena
titti kāmesu vijjati,
appassādā dukhā kāmā
iti viññāya paṇḍito.
Patna 145 [9.9] Tahna
na kāhāpaṇavāsena
ttrettī kāmesu vijjati |
appāssādā dukhā kāmā
iti viṁñāya paṇḍito ||
Gāndhārī
Udānavarga 2.17 Kāma
na karṣāpaṇavarṣeṇa
tptiḥ kāmair hi vidyate |
alpāsvādasukhāḥ kāmā
iti vijñāya paṇḍitaḥ //
Bhaiṣajyavastu I 96
na kārṣāpaṇavarṣeṇa
tptiḥ kāmeṣu vidyate |
alpāsvādān bahuduḥkhān
kāmān vijñāya paṇḍitaḥ ||
Divyāvadāna pg. 224
na kārṣāpaṇavarṣena
tptiḥ kāmeṣu vidyate |
alpāsvādān bahuduḥkhān
kāmān vijñāya paṇḍitaḥ ||
Pāḷi 187 [14.9] Buddha
api dibbesu kāmesu
ratiṁ so nādhigacchati.
taṇhakkhayarato hoti
sammāsambuddhasāvako.
Patna 146 [9.10] Tahna
api divvesu kāmesu
ratiṁ so nādhigacchati ||
tahnakkhayarato hoti
saṁmasaṁbuddhasāvako ||
Gāndhārī
Udānavarga 2.18 Kāma
api divyeṣu kāmeṣu
sa ratiṁ nādhigacchati |
tṣṇākṣayarato bhavati
buddhānāṁ śrāvakaḥ sadā //
Bhaiṣajyavastu I 96
api divyeṣu kāmeṣu
ratiṁ naivādhigacchati ||
tṣṇākṣaye rato bhavati
samyaksaṁbuddhaśrāvakaḥ |
Divyāvadāna pg. 224
api divyeṣu kāmeṣu
ratiṁ naivādhigacchati |
tṣṇākṣaye rato bhavati
samyaksaṁbuddhaśrāvakaḥ ||
Pāḷi 188 [14.10] Buddha
bahuṁ ve saraṇaṁ yanti,
pabbatāni vanāni ca,
ārāmarukkhacetyāni,
manussā bhayatajjitā.
Patna 216 [13.1] Śaraṇa
bahū ve śaraṇaṁ yānti
parvvate ca vanāni ca |
vastūni rukkhacittāṇi
manuṣyā bhayatajjitā ||
Gāndhārī
Udānavarga 27.31 Paśya
bahavaḥ śaraṇaṁ yānti
parvatāṁś ca vanāni ca /
ārāmāṁ vkṣacaityāṁś ca
manuṣyā bhayatarjitāḥ |/
Śaraṇagamanadeśanā vs 5
bahavaḥ śaraṇaṁ yānti
parvatāṁś ca vanāni ca |
ārāmān vkṣāṁścaityāṁś ca
manuṣyā bhayavarjitāḥ ||
Divyāvadāna pg. 164
bahavaḥ śaraṇaṁ yānti
parvatāṁś ca vanāni ca |
ārāmāṁś caityavkṣāṁś ca
manuṣyā bhayavarjitāḥ ||
Yogalehrbuch 167R 5
bahavaḥ śaraṇaṁ yānti
parvatāṁś ca vanāni ca |
ārāmān vkṣāṁścaityāṁś ca
manuṣyā bhayavarjitāḥ //
Śrīghanācārasaṁgrahaṭīkā pg 5
bahavaḥ śaraṇaṁ yānti
parvatāṁś ca vanāni ca |
ārāmacaityavkṣāṁś ca
manuṣyā bhayatarjitāḥ ||
Abhidharmadīpa pg 163
bahavaḥ śaraṇaṁ yānti
parvatāṁś ca vanāni ca |
ārāmāṁś caityavkṣāṁś ca
manuṣyā bhayatarjitāḥ ||
Abhidharmakośabhāṣyam pg 217
bahavaḥ śaraṇaṁ yānti
parvatāṁś ca vanāni ca |
ārāmānvkṣāṁś caityāṁś ca
manuṣyā bhayavarjitāḥ ||
Pāḷi 189 [14.11] Buddha
netaṁ kho saraṇaṁ khemaṁ,
netaṁ saraṇam uttamaṁ,
netaṁ saraṇam āgamma
sabbadukkhā pamuccati.
Patna 217 [13.2] Śaraṇa
na etaṁ śaraṇaṁ khemmaṁ
na etaṁ śaraṇam uttamaṁ |
etaṁ śaraṇam āgaṁma
sabbadukkhā pramuccati ||
Gāndhārī
Udānavarga 27.32 Paśya
naitad dhi śaraṇaṁ kṣemaṁ
naitac charaṇam uttamam /
naitac charaṇam āgamya
sarvaduḥkhāt pramucyate //
Śaraṇagamanadeśanā vs 6
na tvetaccharaṇaṁ śreṣṭhaṁ
naitaccharaṇam uttamam |
naitaccharaṇam āgamya
sarvaduḥkhāt pramucyate ||
Divyāvadāna pg. 164
na hyetaccharaṇaṁ śreṣṭhaṁ
naitac charaṇam uttamam |
naitac charaṇam āgamya
sarvaduḥkhāt pramucyate ||
Yogalehrbuch 167R 6
na hy etac charaṇaṁ śreṣṭhaṁ
naitac charaṇam uttamaṁ |
naitac charaṇam āgamya
sarvaduḥkhāt pramucyate //
Abhidharmadīpa pg 163
na caitac charaṇaṁ śreṣṭhaṁ
naitac charaṇam uttamam |
naitac charaṇam āgamya
sarvaduḥkhāt pramucyate ||
Abhidharmakośabhāṣyam pg 217
na tvetac charaṇaṁ śreṣṭhaṁ
naitac charaṇam uttamam |
naitac charaṇam āgamya
sarvaduḥkhāt pramucyate ||
Pāḷi 190 [14.12] Buddha
yo ca buddhañ ca dhammañ ca
saṅghañ ca saraṇaṁ gato,
cattāri ariyasaccāni
sammappaññāya passati:
Patna 218 [13.3] Śaraṇa
yo tu buddhañ ca dhammañ ca
saghaṁ ca śaraṇaṁ gato |
cattāri ca ayirasaccāni
yathābhūtāni paśśati ||
Gāndhārī
Udānavarga 27.33 Paśya
yas tu buddhaṁ ca dharmaṁ ca
saṁghaṁ ca śaraṇaṁ gataḥ |
catvāri cāryasatyāni
prajñayā paśyate yadā ||
Śaraṇagamanadeśanā vs 7
yas tu buddhaṁ ca dharma ca
saṁghaṁ ca śaraṇaṁ gataḥ |
catvāri cāryasatyāni
paśyati prajñayā yadā ||
Divyāvadāna pg. 164
yas tu buddhaṁ ca dharmaṁ ca
saṁghaṁ ca śaraṇaṁ gataḥ |
āryasatyāni catvāri
paśyati prajñayā sadā ||
Yogalehrbuch 167R 6-167R 1
yas tu buddhaṁ ca dharmaṁ ca
saṁghaṁ ca śaraṇaṁ gataḥ |
catvāri cāryasatyāni
prajñayā paśyati yadā //
Abhidharmadīpa pg 163
yas tu buddhaṁ ca dharmaṁ ca
saṁghaṁ ca śaraṇaṁ gataḥ |
catvāri cāryasatyāni
paśyati prajñayā yadā ||
Abhidharmakośabhāṣyam pg 217
yas tu buddhaṁ ca dharmaṁ ca
saṁghaṁ ca śaraṇaṁ gataḥ |
catvāri cāryasatyāni
paśyati prajñayā yadā ||
Pāḷi 191 [14.13] Buddha
dukkhaṁ dukkhasamuppādaṁ
dukkhassa ca atikkamaṁ,
ariyañ caṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ
dukkhūpasamagāminaṁ.
Patna
Gāndhārī
Udānavarga 27.34 Paśya
duḥkhaṁ duḥkhasamutpādaṁ
duḥkhasya samatikramam /
āryaṁ cāṣṭāṅgikaṁ mārgaṁ
duḥkhopaśamagāminam //
Śaraṇagamanadeśanā vs 8
duḥkhaṁ duḥkhasamutpādaṁ
duḥkhasya samatikramam |
ārya cāṣṭāṅgikaṁ mārga
kṣemaṁ nirvāṇagāminam ||
Divyāvadāna pg. 164
duḥkhaṁ duḥkhasamutpannaṁ
nirodhaṁ samatikramam |
āryaṁ cāṣṭāṅgikaṁ mārgaṁ
kṣemaṁ nirvāṇagāminām ||
Abhidharmadīpa pg 163
duḥkhaṁ duḥkhasamutpādaṁ
duḥkhasya samatikramam |
āryaṁ cāṣṭāṁgikaṁ mārgaṁ
kṣemaṁ nirvāṇagāminam ||
Abhidharmakośabhāṣyam pg 217
duḥkhaṁ duḥkhasamutpādaṁ
duḥkhasya samatikramam |
āryaṁ cāṣṭāṅgikaṁ mārgaṁ
kṣemaṁ nirvāṇagāminam ||
Pāḷi 192 [14.14] Buddha
etaṁ kho saraṇaṁ khemaṁ,
etaṁ saraṇam uttamaṁ,
etaṁ saraṇam āgamma
sabbadukkhā pamuccati.
Patna 219 [13.4] Śaraṇa
etaṁ ve śaraṇaṁ khemmaṁ
etaṁ śaraṇam uttamaṁ |
etaṁ śaraṇam āgamma
sabbadukkhā pramuccati ||
Gāndhārī
Udānavarga 27.35 Paśya
etad dhi śaraṇaṁ kṣemam
etac charaṇam uttamam /
etac charaṇam āgamya
sarvaduḥkhāt pramucyate ||
Śaraṇagamanadeśanā vs 9
etaddhi śaraṇaṁ śreṣṭhaṁ
etac charaṇam uttamam |
etac charaṇam āgamya
sarvaduḥkhāt pramucyatem ||
Divyāvadāna pg. 164
etac charaṇaṁ śreṣṭhaṁ
etac charaṇam uttamam |
etac charaṇam āgamya
sarvaduḥkhāt pramucyate ||
Yogalehrbuch 167R 6-167R 1
etad dhi śaraṇaṁ śreṣṭhaṁ
etac charaṇam uttamaṁ /
etac charaṇam āgamya
sarvaduḥkhāt pramucyate //
Abhidharmadīpa pg 163
etaddhi śaraṇaṁ śreṣṭham
etac charaṇam uttamam |
etac charaṇam āgamya
sarvaduḥkhāt pramucyate ||
Abhidharmakośabhāṣyam pg 217
etaddhi śaraṇaṁ śreṣṭham
etac charaṇam uttamam |
etac charaṇam āgamya
sarvaduḥkhāt pramucyate ||
Pāḷi 193 [14.15] Buddha
dullabho purisājañño,
na so sabbattha jāyati,
yattha so jāyatī dhīro
taṁ kulaṁ sukham edhati.
Patna 79 [5.15] Attha
dullabho puruṣājaṁño
na so sabbattha jāyati |
yattha so jāyate vīro
taṁ kulaṁ sukham edhati ||
Gāndhārī 173 [11.12] Suha
drulavhu puruṣayañu
na sa savatra jayadi
yatra . . jayadi viru
ta kulu suhu modadi.
Udānavarga 30.27 Sukha
durlabhaḥ puruṣo jātyo
nāsau sarvatra jāyate |
yatrāsau jāyate vīras
tat kulaṁ sukham edhate //
Mahāvastu iii. pg. 109
dullabho puruṣājanyo
na so sarvatra jāyate |
yatra so jāyate vīraḥ
taṁ kulaṁ sukham edhati ||
Pāḷi 194 [14.16] Buddha
sukho buddhānam uppādo,
sukhā saddhammadesanā,
sukhā saṅghassa sāmaggī,
samaggānaṁ tapo sukho.
Patna 68 [5.4] Attha
sukho buddhāna uppādo
sukhā dhammassa deśanā |
sukhā saṁghassa sāmaggrī
samaggrāṇāṁ tapo sukho ||
Gāndhārī
Udānavarga 30.22 Sukha
sukhaṁ buddhasya cotpādaḥ
sukhaṁ dharmasya deśanā |
sukhaṁ saṁghasya sāmagrī
amagrāṇāṁ tapaḥ sukham //
Prātimokṣasūtram (Mūl) vs 9
buddhānāṁ sukham utpādaḥ
sukhā dharmasya dhīṣaṇā |
sukhā saṁghasya sāmagrī
śramaṇānāṁ tapaḥ sukham
Abhidharmakośabhāṣyam pg 7
buddhānāṁ sukha utpādaḥ
sukhā dharmasya deśanā |
sukhā saṅghasya sāmagrī
samagrāṇāṁ tapaḥ sukhaṁ ||
Pāḷi 195 [14.17] Buddha
pūjārahe pūjayato,
buddhe yadi va sāvake,
papañcasamatikkante,
tiṇṇasokapariddave.
Patna
Gāndhārī
Udānavarga
Pāḷi 196 [14.18] Buddha
te tādise pūjayato,
nibbute akutobhaye,
na sakkā puññaṁ saṅkhātuṁ
imettam api kenaci.
Patna
Gāndhārī
Udānavarga
Buddhavaggo cuddasamo.
Paṭhamakabhāṇavāraṁ.