5: Attha
atthesu jātesusukhā sakhāyā puṁñaṁ sukhaṁjīvitasaṁkhayamhi There is a reversal of lines b and c here in Patna and Pāḷi. These three verses (actually 2 1/2) are found in the same order at the end of the
toṣṭī sukhā yā itarī[tarena] sabbassa pāpassa sukhaṁ prahāṇaṁ ||
atthamhi jātamhi sukhā sahāyā tuṭṭhī sukhā yā itarītarena
puññaṁ sukhaṁ jīvitasaṅkhayamhi sabbassa dukkhassa sukhaṁ pahāṇaṁ.
sukhā mātreatā loke tato petteatā sukhā Roth reads:
śāmannatā sukhā loke tato brāhmannatā sukhā ||
sukhā matteyyatā loke atho petteyyatā sukhā,
sukhā sāmaññatā loke atho brahmaññatā sukhā.
sukhaṁ yāvaj jarā śīlaṁ sukhā śraddhā pratiṣṭhitā |
sukhā attharasā vācā assiṁ mānakkhayo sukho I can find no parallel to this line in the Pāḷi. ||
sukhaṁ yāva jarā sīlaṁ sukhā saddhā patiṭṭhitā.
sukho paññāya paṭilābho pāpānaṁ akaraṇaṁ sukhaṁ.
sukho buddhāna Scribal error, we should read
sukhā saṁghassa sāmaggrī samaggrāṇāṁ tapo sukho ||
sukho buddhānam uppādo sukhā saddhammadesanā,
sukhā saṅghassa sāmaggī samaggānaṁ tapo sukho.
sukhaṁ daṁśanam ayirāṇāṁ saṁvāso pi satāṁ sukho |
addaṁśanena There is no reason for the doubling of the consonant -
sāhu dassanam ariyānaṁ sannivāso sadā sukho,
adassanena bālānaṁ niccam eva sukhī siyā.
bālāsaṅgatacārī hi drīgham addhāna Understand
dukkho bālehi saṁvāso amittehi-r-iva The metre is faulty in this opening, by following the Pāḷi we can restore it. sabbadā |
dhīrā tu sukhasaṁvāsā ñātīnaṁ vā Scribal error. To get a proper meaning here we need to read
bālasaṅgatacārī hi dīgham addhāna' socati,
dukkho bālehi saṁvāso amitteneva sabbadā.
dhīro ca sukhasaṁvāso ñātīnaṁ va samāgamo.
tassā hi dhīraṁ It is hard to believe that the prose reading in the Pāḷi at the beginning of the verse has arisen accidentally, the Patna line must be a standardisation. ca bahuśśutañ ca dhoreyaśīlavratamantam ayiraṁ |
taṁ tārisaṁ sappuruṣaṁ sumedhaṁ sevetha nakkhattapathe va candramā ||
tasmā hi,
dhīrañ ca paññañ ca bahussutañ ca dhorayhasīlaṁ vatavantam ariyaṁ,
taṁ tādisaṁ sappurisaṁ sumedhaṁ bhajetha nakkhattapathaṁ va candimā.
priyāto jāyate dukkhaṁ priyā śokā priyā bhayaṁ |
priyāto vipramuttassa nāsti śokā kato bhayaṁ The next three verses also appear together in the Pāḷi (but in a different order) at the beginning of the
piyato jāyatī soko piyato jāyatī bhayaṁ,
piyato vippamuttassa natthi soko kuto bhayaṁ.
mā priyehi samāgaṁma apriyehi kadācanaṁ |
priyassa This line has 9 syllables. We could correct the metre by reading
mā piyehi samāgañchī appiyehi kudācanaṁ,
piyānaṁ adassanaṁ dukkhaṁ appiyānañ ca dassanaṁ.
tassā priyaṁ na kayirātha priyāvādo hi pāpako |
ggraṁthā tesaṁ na vijjanti yesaṁ nāsti priyāpriyaṁ ||
tasmā piyaṁ na kayirātha piyāpāyo hi pāpako,
ganthā tesaṁ na vijjanti yesaṁ natthi piyāppiyaṁ.
chudhā parama rogāṇāṁ We should read this as a compound:
etaṁ ñāttā yathābhūtaṁ nibbāṇaparamaṁ sukhaṁ The BJT edition of the Pāḷi, both here and below, also reads
jighacchā paramā rogā saṅkhāraparamā dukhā,
etaṁ ñatvā yathābhūtaṁ nibbānaṁ paramaṁ sukhaṁ.
āroggaparamā lābhā sāṁtoṣṭīparamaṁ dhanaṁ |
viśśāsaparamā ñātī nibbāṇaparamaṁ sukhaṁ ||
ārogyaparamā lābhā santuṭṭhiparamaṁ dhanaṁ,
vissāsaparamā ñātī nibbānaṁ paramaṁ sukhaṁ.
[77 ≈ Dhp 290, Pakiṇṇakavaggo]
māttāsukhapariccāgā paśśe It is characteristic of Patna that this word, and cognates always appear as
caje māttāsukhaṁ dhīro saṁpaśśaṁ vipulāṁ sukham ||
mattāsukhapariccāgā passe ce vipulāṁ sukhaṁ,
caje mattāsukhaṁ dhīro sampassaṁ vipulāṁ sukhaṁ.
[78 ≈ Kosalasaṁyuttaṁ, 2.3 v.1]
manujassa sadā satīmato māttaṁ jāniya laddhibhojane |
tanukā 'ssa bhavanti vedanā śanikaṁ jīrati āyu pālayaṁ ||
manujassa sadā satīmato mattaṁ jānatŏ laddhabhojane,
tanutassa There is a v.l.
dullabho puruṣājaṁño na so sabbattha jāyati |
yattha so jāyate vīro It may be the Pāḷi reading
dullabho purisājañño na so sabbattha jāyati,
yattha so jāyatī dhīro taṁ kulaṁ sukham edhati.
sabbattha ve sappuruṣā bhavanti na kāmakāmā lapayanti santo |
sukhena phuṭṭhā uttavā dukhena -
sabbattha ve sappurisā vajanti na kāmakāmā lapayanti santo,
sukhena phuṭṭhā atha vā dukhena noccāvacaṁ paṇḍitā dassayanti.
jayaṁ veraṁ prasavati dukkhaṁ śeti parājito |
upaśānto sukhaṁ śeti hettā jayaparājayaṁ ||
jayaṁ veraṁ pasavati dukkhaṁ seti parājito,
upasanto sukhaṁ seti hitvā jayaparājayaṁ.
[82ab Udanavarga 30.24ab; cd Dhp 333cd, Nāgavaggo]
sukhaṁ yāva jarā sīlaṁ sukhā saddhā patiṭṭhitā,
sukho paññāya paṭilābho pāpānaṁ akaraṇaṁ sukhaṁ.
sukhā najjo sūpatitthā sukho dhammajito jano I can find no parallel to this pādayuga in the Pāḷi. |
sukho śraddhapaṭīlābho -
for ab cf. Ud-v 30.24ab:
sukhā nadī sūpatīrthā sukhaṁ dharmajino jinaḥ |
prajñālābhaḥ sukho nityam asmimānakṣayaḥ sukham ||
sukhaṁ draṣṭuṁ śīlavanto sukhaṁ draṣṭuṁ bahuśśutā |
arahanto As
śīlavantaḥ sukhaṁ dṣṭuṁ sukhaṁ dṣṭuṁ bahuśrutāḥ |
arhantaś ca sukhaṁ dṣṭuṁ vipramuktapunarbhavāḥ ||
Atthavarggaḥ