10: Mala
Malavaggo
asajjhāyamalāvedā anuṭṭhāṇamalā gharā |
malo vaṇṇassa kosajjaṁ pramādo rakkhatāṁ malo This and the next two verses occur in the same order in the Dhammapada. ||
asajjhāyamalā mantā anuṭṭhānamalā gharā,
malaṁ vaṇṇassa kosajjaṁ pamādo rakkhato malaṁ.
malo istiye This line has 9 syllables, we need to read
malo pāpāni kaṁmāṇi assiṁ loke paramhi ca ||
malitthiyā duccaritaṁ maccheraṁ dadato malaṁ,
malā ve pāpakā dhammā asmiṁ loke paramhi ca.
tato malataraṁ brūmi avijjā maraṇaṁ malaṁ |
ete male prahattāna niṁmalā caratha bhikkhavo ||
tato malā malataraṁ avijjā paramaṁ malaṁ,
etaṁ malaṁ pahatvāna nimmalā hotha bhikkhavo.
ayasā tu malo samuṭṭhito tato I count the end syllable as light to give the normal opening, cf. the Pāḷi verse where the first syllable has to be counted as heavy to complete the syllabic count. uṭṭhāya tam eva khādati |
em eva vidhūnacāriyaṁ -
ayasā va malaṁ samuṭṭhitaṁ taduṭṭhāya tam eva khādati,
evaṁ atidhonacārinaṁ sakakammāni nayanti duggatiṁ.
pāṇḍupalāśo ca dāni si yamapuruṣā pi ca te upaṭṭhitā |
uyyogamukhe ca tiṣṭhasi pātheyaṁ pi ca te na vijjati ||
paṇḍupalāso va dānisi yamapurisā pi ca taṁ upaṭṭhitā,
uyyogamukhe ca tiṭṭhasi pātheyyam pi ca te na vijjati.
[162b cf. Dhp 239cd; cd ≈ Dhp 236cd]
uyyamassa We need to read the initial syllable as light to correct the metre. ghaṭassa āttanā kaṁmāro rajataṁ va niddhame |
niddhāntamalo anaṅgano bitiyaṁ Cone places what is presumably an alternative reading
kammāro rajatasseva niddhame malam attano.
————
niddhantamalo anaṅgaṇo dibbaṁ ariyabhūmim ehisi.
anupūrvveṇa medhāvī thokathokaṁ khaṇe khaṇe |
kammāro rajatasseva niddhame malam āttano ||
anupubbena medhāvī thokathokaṁ khaṇe khaṇe,
kammāro rajatasseva niddhame malam attano.
sujīvaṁ ahirīkena -
prakkhaṇḍinā pragabbheṇa kākaśūreṇa dhansinā Notice how lines b and d in Patna and Pāḷi are inverted. ||
sujīvaṁ ahirikena kākasūrena dhaṁsinā,
pakkhandinā pagabbhena saṅkiliṭṭhena jīvitaṁ.
hirīmatā -
alīnenāpragabbheṇa śuddhājīvena paśśatā ||
hirīmatā ca dujjīvaṁ niccaṁ sucigavesinā,
alīnenāpagabbhena suddhājīvena passatā.
supaśśaṁ vajjaṁ We should probably read
paresām iha vajjāni uppunāti yathā busaṁ |
āttano puna chādeti kalim va ktavāṁ śaṭho ||
sudassaṁ vajjam aññesaṁ attano pana duddasaṁ,
paresaṁ hi sŏ vajjāni opunāti yathā bhusaṁ,
attano pana chādeti kaliṁ va kitavā saṭho.
sukarāṇi asādhūni āttano ahitāni ca |
yaṁ ve hitaṁ ca sādhuñ ca taṁ ve paramadukkaraṁ ||
sukarāni asādhūni attano ahitāni ca,
yaṁ ve hitañ ca sādhuñ ca taṁ ve paramadukkaraṁ.
[168ab ≈ Dhp 163ab, Attavaggo]
sukarāṇi asādhūni āttano ahitāni ca |
yāni hitāni sādhūni tāni kurvvanti paṇḍitā I can find no parallel to line d in the Pāḷi texts. ||
sukarāni asādhūni attano ahitāni ca
yaṁ ve hitañ ca sādhuñ ca taṁ ve paramadukkaraṁ.
[169 abd ≈ Dhp 316 abd; c-f ≈ 317, Nirayavaggo]
alajjitavve lajjanti lajjitavve na lajjatha |
abhaye bhayadaṁśāvī bhaye cābhayadaṁśino |
micchadṣṭisamādānā sattā gacchanti doggatiṁ ||
alajjitāye lajjanti lajjitāye na lajjare,
micchādiṭṭhisamādānā sattā gacchanti duggatiṁ.
————
abhaye bhayadassino bhaye cābhayadassino,
micchādiṭṭhisamādānā sattā gacchanti duggatiṁ.
avajje vajjamatino vajje cāvajjasaṁñino |
micchadṣṭisamādānā sattā gacchanti doggatiṁ ||
avajje vajjamatino vajje cāvajjadassino,
micchādiṭṭhisamādānā sattā gacchanti duggatiṁ.
asāre sāramatino sāre cā 'sārasaṁñino |
te sāran nādhigacchanti micchasaṁkappagocarā ||
asāre sāramatino sāre cāsāradassino,
te sāraṁ nādhigacchanti micchāsaṅkappagocarā.
sārañ ca sārato ññāttā asārañ ca asārato |
te sāram adhigacchanti saṁmasaṁkappagocarā ||
sārañ ca sārato ñatvā asārañ ca asārato,
te sāraṁ adhigacchanti sammāsaṅkappagocarā.
ayoge yuñjiyāttānaṁ yogamhi ca ayuṁjiya |
atthaṁ hettā priyaggrāhī phayantatthānuyogināṁ ||
ayoge yuñjam attānaṁ yogasmiñ ca ayojayaṁ,
atthaṁ hitvā piyaggāhī pihetattānuyoginaṁ.
Malavarggaḥ
Malavaggo