15: Āsava
appakātemanuṣyesu ye janāpāragāmino |
athāyam itarā prajā tīram evānudhāvati This and the next 4 verses occur in this sequence at the end of the Pāḷi Paṇḍitavaggo. ||
appakā te manussesu ye janā pāragāmino,
athāyaṁ itarā pajā tīram evānudhāvati.
ye ca kho saṁmadākkhāte dhamme dhaṁmānuvattino |
te janā pāram ehiṁti maccudheyaṁ suduttaraṁ ||
ye ca kho sammadakkhāte dhamme dhammānuvattino
te janā pāram essanti maccudheyyaṁ suduttaraṁ.
kihne dhamme viprahāya I count
okā anokam āgaṁma viveko yattha dūramaṁ ||
kaṇhaṁ dhammaṁ vippahāya sukkaṁ bhāvetha paṇḍito,
okā anokaṁ āgamma viveke yattha dūramaṁ.
tatthābhiratim eṣāṇā hettā kāme akiṁcanā |
payirodametha āttānaṁ cittaṁ kileśehi We have to ignore the svarabhakti vowel here. Note that the Pāḷi has excluded the vowel altogether and writes the Sanskritic
tatrābhiratim iccheyya hitvā kāme akiñcano,
pariyodapeyya attānaṁ cittaklesehi paṇḍito.
yassa saṁbodhiaṁgehi samaṁ cittaṁ subhāvitaṁ |
āttānapaṭinissagge anupādāya ye ratā |
khīṇāsavā jutīmanto -
yesaṁ sambodhiaṅgesu sammā cittaṁ subhāvitaṁ,
ādānapaṭinissagge anupādāya ye ratā,
khīṇāsavā jutimanto te loke parinibbutā.
[266 ≈ Dhp 292, Pakiṇṇakavaggo]
yad<a>hi Cone has a note: The scribe does not appear to use a virāma. The words occur together only in one other place, at 346, and there it is again spelt
unnaddhānāṁ pramattānāṁ tesaṁ vaddhaṁti āsavā ||
yaṁ hi kiccaṁ tad apaviddhaṁ akiccaṁ pana kayirati,
unnalānaṁ pamattānaṁ tesaṁ vaḍḍhanti āsavā.
[267 ≈ Dhp 293, Pakiṇṇakavaggo]
yesaṁ ca susamāraddhā niccaṁ kāyagatā satī |
akiccaṁ te na sevaṁti kicce sātaccakāriṇo |
satānāṁ samprajānānāṁ tesaṁ khīyaṁti āsavā ||
yesañ ca susamāraddhā niccaṁ kāyagatā sati,
akiccaṁ te na sevanti kicce sātaccakārino,
satānaṁ sampajānānaṁ atthaṁ gacchanti āsavā.
paravajjānupaśśīnāṁ -
āsavā tesaṁ vaddhanti ārā te āsavakkhayā ||
paravajjānupassissa niccaṁ ujjhānasaññino
āsavā tassa vaḍḍhanti ārā so āsavakkhayā.
[269bcd ≈ Dhp 226bcd, Kodhavaggo]
jāgarikām anuyuttānāṁ I can find no parallel to this line in the Pāḷi texts. ahorāttānuśikkhiṇāṁ |
nibbāṇe adhimuttānāṁ atthaṁ gacchaṁti āsavā ||
sadā jāgaramānānaṁ ahorattānusikkhinaṁ,
nibbānaṁ adhimuttānaṁ atthaṁ gacchanti āsavā.
yesā 'savā parikkhīṇā āhāre ca aniśśitā |
śuṁñatā ānimitto ca vimogho yesa Ansvāra has been lost here m.c. gocaro |
ākāśe va śakuntānāṁ padaṁ tesaṁ durannayaṁ |
yassāsavā parikkhīṇā āhāre ca anissito,
suññato animitto ca vimokkho yassa gocaro,
ākāse va sakuntānaṁ padaṁ tassa durannayaṁ.
[271 ≈ Dhp 271, Dhammaṭṭhavaggo]
na hi śīlavrateneva bāhuśoccena vā puna |
atha vā samādhilābhena vivittaśayanena vā ||
na sīlabbatamattena bāhusaccena vā pana,
atha vā samādhilābhena vivittasayanena vā,
[272 ≈ Dhp 272, Dhammaṭṭhavaggo]
phusāma nekkhaṁmasukhaṁ apthujjanasevitaṁ |
bhikkhū viśśāsamāpādi Text reads:
phusāmi nekkhammasukhaṁ aputhujjanasevitaṁ,
bhikkhu vissāsa' māpādi appatto āsavakkhayaṁ.
nāyaṁ pramajjituṁ kālo 'prāpyāsavakkhayaṁ This line is two syllables short, we should read
pramattaṁ dukham There is no metrical reason for the simplification of -
nāyaṁ pramādakālaḥ syād aprāpte hy āsravakṣaye |
māraḥ pramattam anveti siṁhaṁ vā mgramātkā ||
gabbham eke okraṁmanti If this was mavipulā we would expect a break after the fifth syllable, and perhaps a light syllable in 3rd position, both of which are missing here, therefore I classify it as irregular. nirayaṁ pāpakaṁmuṇo |
saggaṁ sugatino yānti parinivvānti anāsavā ||
gabbham ekepapajjanti nirayaṁ pāpakammino,
saggaṁ sugatino yanti parinibbanti anāsavā.
yathā hrado 'ssa gaṁbhīro viprasanno anāvilo |
evaṁ dhaṁmāṇi śottāna viprasīdaṁti paṇḍitā ||
yathā pi rahado gambhīro vippasanno anāvilo,
evaṁ dhammāni sutvāna vippasīdanti paṇḍitā.
yassa jitaṁ nā 'ppajjīyati I count -
taṁ buddham anomanikramaṁ apadaṁ kena padena nehisi ||
yassa jitaṁ nāvajīyati jitaṁ assa no yāti koci loke,
tam buddham anantagocaraṁ apadaṁ kena padena nessatha?
yassa jālinī visattikā tahnā nāsti kahiṁ ci netaye |
taṁ buddham anantagocaraṁ apadaṁ kena padena nehisi ||
yassa jālinī visattikā taṇhā natthi kuhiñci netave,
tam buddham anantagocaraṁ apadaṁ kena padena nessatha?
Āsavavarggaḥ