Jātaka-aṭṭhakathā, Ekakanipāto

Atha nesaṁ satthā manosilātale sīhanādaṁ nadanto taruṇasīho viya gajjanto pāvussakamegho viya ca ākāsagaṅgaṁ otārento {1.96} viya ca ratanadāmaṁ ganthento viya ca aṭṭhaṅgasamannāgatena savanīyena kamanīyena brahmassarena nānānayavicittaṁ madhuradhammakathaṁ kathesi. Te satthu dhammadesanaṁ sutvā pasannacittā uṭṭhāya dasabalaṁ vanditvā aññatitthiyasaraṇaṁ bhinditvā buddhaṁ saraṇaṁ agamaṁsu. Te tato paṭṭhāya niccakālaṁ anāthapiṇḍikena saddhiṁ gandhamālādihatthā vihāraṁ gantvā dhammaṁ suṇanti, dānaṁ denti, sīlaṁ rakkhanti, uposathakammaṁ karonti.

Atha bhagavā sāvatthito punadeva rājagahaṁ agamāsi. Te tathāgatassa gatakāle taṁ saraṇaṁ bhinditvā puna aññatitthiyasaraṇaṁ gantvā attano mūlaṭṭhāne yeva patiṭṭhitā. Bhagavā pi sattaṭṭha māse vītināmetvā puna jetavanam-eva agamāsi. Anāthapiṇḍiko puna pi te ādāya satthu santikaṁ gantvā satthāraṁ gandhamālādīhi pūjetvā vanditvā ekamantaṁ nisīdi. Te pi bhagavantaṁ vanditvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Atha nesaṁ tathāgate cārikaṁ pakkante gahitasaraṇaṁ bhinditvā puna aññatitthiyasaraṇam-eva gahetvā mūle patiṭṭhitabhāvaṁ bhagavato ārocesi.

Bhagavā aparimitakappakoṭiyo nirantaraṁ pavattitavacīsucaritānubhāvena dibbagandhagandhitaṁ nānāgandhapūritaṁ ratanakaraṇḍakaṁ vivaranto viya mukhapadumaṁ vivaritvā madhurassaraṁ nicchārento: “Saccaṁ kira tumhe upāsakā tīṇi saraṇāni bhinditvā aññatitthiyasaraṇaṁ gatā” ti pucchi. Atha tehi paṭicchādetuṁ asakkontehi: “Saccaṁ bhagavā” ti vutte satthā: “Upāsakā heṭṭhā avīciṁ upari bhavaggaṁ paricchedaṁ katvā tiriyaṁ aparimāṇāsu lokadhātūsu sīlādīhi guṇehi buddhena sadiso nāma natthi, kuto adhikataro” ti. “Yāvatā, bhikkhave, sattā apadā vā dvipadā vā catuppadā vā bahuppadā vā, tathāgato tesaṁ aggamakkhāyati (SN. 5.139; AN. 4.34), yaṁ kiñci vittaṁ idha vā huraṁ vā ...pe... (Khp. 6.3; Snp. 226) aggato ve pasannānan”-ti ādīhi (AN. 4.34; Iti. 90) suttehi pakāsite ratanattayaguṇe pakāsetvā: “Evaṁ uttamaguṇehi samannāgataṁ ratanattayaṁ saraṇaṁ gatā upāsakā vā upāsikā vā nirayādīsu nibbattakā nāma natthi, apāyanibbattito pana muccitvā devaloke uppajjitvā mahāsampattiṁ anubhonti, tasmā tumhehi evarūpaṁ saraṇaṁ bhinditvā aññatitthiyasaraṇaṁ gacchantehi ayuttaṁ katan”-ti āha.

Ettha ca tīṇi ratanāni mokkhavasena uttamavasena saraṇagatānaṁ apāyesu nibbattiyā abhāvadīpanatthaṁ imāni suttāni dassetabbāni:

Ye {1.97} keci buddhaṁ saraṇaṁ gatāse, na te gamissanti apāyabhūmiṁ,
Pahāya mānusaṁ dehaṁ, devakāyaṁ paripūressanti.
(DN. 20.332, SN. 1.37).

Ye keci dhammaṁ saraṇaṁ gatāse, na te gamissanti apāyabhūmiṁ,
Pahāya mānusaṁ dehaṁ, devakāyaṁ paripūressanti.

Ye keci saṅghaṁ saraṇaṁ gatāse, na te gamissanti apāyabhūmiṁ,
Pahāya mānusaṁ dehaṁ, devakāyaṁ paripūressanti.

Bahuṁ ve saraṇaṁ yanti, pabbatāni vanāni ca,
Ārāmarukkhacetyāni, manussā bhayatajjitā.

Netaṁ kho saraṇaṁ khemaṁ, netaṁ saraṇamuttamaṁ,
Netaṁ saraṇamāgamma, sabbadukkhā pamuccati.

Yo ca buddhañca dhammañca, saṅghañca saraṇaṁ gato,
Cattāri ariyasaccāni, sammappaññāya passati.

Dukkhaṁ dukkhasamuppādaṁ, dukkhassa ca atikkamaṁ,
Ariyañcaṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ, dukkhūpasamagāminaṁ.

Etaṁ kho saraṇaṁ khemaṁ, etaṁ saraṇamuttamaṁ,
Etaṁ saraṇamāgamma, sabbadukkhā pamuccatī ti.
(Dhp. 188-192).

Na kevalañca nesaṁ satthā ettakaṁ yeva dhammaṁ desesi, apica kho: “Upāsakā buddhānussatikammaṭṭhānaṁ nāma, dhammānussatikammaṭṭhānaṁ nāma, saṅghānussatikammaṭṭhānaṁ nāma sotāpattimaggaṁ deti, sotāpattiphalaṁ deti, sakadāgāmimaggaṁ deti, sakadāgāmiphalaṁ deti, anāgāmimaggaṁ deti, anāgāmiphalaṁ deti, arahattamaggaṁ deti, arahattaphalaṁ detī” ti evam-ādīhi pi nayehi dhammaṁ desetvā: “Evarūpaṁ nāma saraṇaṁ bhindantehi ayuttaṁ tumhehi katan”-ti āha. Ettha ca buddhānussatikammaṭṭhānādīnaṁ sotāpattimaggādippadānaṁ: “Ekadhammo, bhikkhave, bhāvito bahulīkato ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattati. Katamo ekadhammo? Buddhānussatī” ti evam-ādīhi (AN. 1.296) suttehi dīpetabbaṁ.

Evaṁ bhagavā nānappakārehi upāsake ovaditvā: “Upāsakā pubbe pi manussā asaraṇaṁ ‘saraṇan’-ti takkaggāhena viraddhaggāhena gahetvā amanussapariggahite kantāre yakkhabhakkhā hutvā mahāvināsaṁ pattā, apaṇṇakaggāhaṁ pana ekaṁsikaggāhaṁ aviraddhaggāhaṁ gahitamanussā tasmiṁ yeva kantāre sotthibhāvaṁ pattā” ti vatvā tuṇhī ahosi. Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ vanditvā abhitthavitvā sirasmiṁ añjaliṁ patiṭṭhāpetvā evamāha: “Bhante, idāni tāva imesaṁ upāsakānaṁ uttamasaraṇaṁ bhinditvā takkaggahaṇaṁ amhākaṁ pākaṭaṁ, pubbe pana amanussapariggahite kantāre takkikānaṁ vināso, apaṇṇakaggāhaṁ gahitamanussānañca sotthibhāvo amhākaṁ paṭicchanno, tumhākam-eva {1.98} pākaṭo, sādhu vata no bhagavā ākāse puṇṇacandaṁ uṭṭhāpento viya imaṁ kāraṇaṁ pākaṭaṁ karotū” ti. Atha bhagavā: “Mayā kho, gahapati, aparimitakālaṁ dasa pāramiyo pūretvā lokassa kaṅkhacchedanattham-eva sabbaññutaññāṇaṁ paṭividdhaṁ, sīhavasāya suvaṇṇanāḷiṁ pūrento viya sakkaccaṁ sotaṁ odahitvā suṇohī” ti seṭṭhino satuppādaṁ janetvā himagabbhaṁ padāletvā puṇṇacandaṁ nīharanto viya bhavantarena paṭicchannakāraṇaṁ pākaṭaṁ akāsi.

Atīte kāsiraṭṭhe bārāṇasinagare brahmadatto nāma rājā ahosi. Tadā bodhisatto satthavāhakule paṭisandhiṁ gahetvā dasamāsaccayena mātukucchito nikkhamitvā anupubbena vayappatto pañcahi sakaṭasatehi vaṇijjaṁ karonto vicarati. So kadāci pubbantato aparantaṁ gacchati, kadāci aparantato pubbantaṁ. Bārāṇasiyaṁ yeva añño pi satthavāhaputto atthi bālo abyatto anupāyakusalo. Tadā bodhisatto bārāṇasito mahagghaṁ bhaṇḍaṁ gahetvā pañca sakaṭasatāni pūretvā gamanasajjāni katvā ṭhapesi. So pi bālasatthavāhaputto tatheva pañca sakaṭasatāni pūretvā gamanasajjāni katvā ṭhapesi.

Tadā bodhisatto cintesi: “Sace ayaṁ bālasatthavāhaputto mayā saddhiṁ yeva gamissati, sakaṭasahasse ekato maggaṁ gacchante maggo pi nappahossati, manussānaṁ dārudakādīni pi, balibaddānaṁ tiṇāni pi dullabhāni bhavissanti, etena vā mayā vā purato gantuṁ vaṭṭatī” ti. So taṁ pakkosāpetvā etamatthaṁ ārocetvā: “Dvīhi pi amhehi ekato gantuṁ na sakkā, kiṁ tvaṁ purato gamissasi, udāhu pacchato” ti āha. So cintesi: “Mayi purato gacchante bahū ānisaṁsā, maggena abhinneneva gamissāmi, goṇā anāmaṭṭhatiṇaṁ khādissanti, manussānaṁ anāmaṭṭhaṁ sūpeyyapaṇṇaṁ bhavissati, pasannaṁ udakaṁ bhavissati, yathāruciṁ agghaṁ ṭhapetvā bhaṇḍaṁ vikkiṇissāmī” ti. So: “Ahaṁ, samma, purato gamissāmī” ti {1.99} āha. Bodhisatto pi pacchato gamane bahū ānisaṁse addasa. Evaṁ hissa ahosi: “purato gacchantā magge visamaṭṭhānaṁ samaṁ karissanti, ahaṁ tehi gatamaggena gamissāmi, purato gatehi balibaddehi pariṇatathaddhatiṇe khādite mama goṇā puna uṭṭhitāni madhuratiṇāni khādissanti, gahitapaṇṇaṭṭhānato uṭṭhitaṁ manussānaṁ sūpeyyapaṇṇaṁ madhuraṁ bhavissati, anudake ṭhāne āvāṭaṁ khanitvā ete udakaṁ uppādessanti, tehi katesu āvāṭesu mayaṁ udakaṁ pivissāma, agghaṭṭhapanaṁ nāma manussānaṁ jīvitā voropanasadisaṁ, ahaṁ pacchato gantvā etehi ṭhapitagghena bhaṇḍaṁ vikkiṇissāmī” ti. Atha so ettake ānisaṁse disvā: “Samma, tvaṁ purato gacchāhī” ti āha. “Sādhu, sammā” ti bālasatthavāho sakaṭāni yojetvā nikkhanto anupubbena manussāvāsaṁ atikkamitvā kantāramukhaṁ pāpuṇi.

Kantāraṁ nāma: corakantāraṁ, vāḷakantāraṁ, nirudakakantāraṁ, amanussakantāraṁ, appabhakkhakantāranti pañcavidhaṁ. Tattha corehi adhiṭṭhitamaggo corakantāraṁ nāma. Sīhādīhi adhiṭṭhitamaggo vāḷakantāraṁ nāma. Yattha nhāyituṁ vā pātuṁ vā udakaṁ natthi, idaṁ nirudakakantāraṁ nāma. Amanussādhiṭṭhitaṁ amanussakantāraṁ nāma. Mūlakhādanīyādivirahitaṁ appabhakkhakantāraṁ nāma. Imasmiṁ pañcavidhe kantāre taṁ kantāraṁ nirudakakantārañceva amanussakantārañca. Tasmā so bālasatthavāhaputto sakaṭesu mahantamahantā cāṭiyo ṭhapetvā udakassa pūrāpetvā saṭṭhiyojanikaṁ kantāraṁ paṭipajji.

Athassa kantāramajjhaṁ gatakāle kantāre adhivatthayakkho: “Imehi manussehi gahitaṁ udakaṁ chaḍḍāpetvā dubbale katvā sabbeva ne khādissāmī” ti sabbasetataruṇabalibaddayuttaṁ {1.100} manoramaṁ yānakaṁ māpetvā dhanukalāpaphalakāvudhahatthehi dasahi dvādasahi amanussehi parivuto uppalakumudāni piḷandhitvā allakoso allavattho issarapuriso viya tasmiṁ yānake nisīditvā kaddamamakkhitehi cakkehi paṭipathaṁ agamāsi. Parivāraamanussāpissa purato ca pacchato ca gacchantā allakesā allavatthā uppalakumudamālā piḷandhitvā padumapuṇḍarīkakalāpe gahetvā bhisamuḷālāni khādantā udakabindūhi ceva kalalehi ca paggharantehi agamaṁsu. Satthavāhā ca nāma yadā dhuravāto vāyati, tadā yānake nisīditvā upaṭṭhākaparivutā rajaṁ pariharantā purato gacchanti. Yadā pacchato vāto vāyati, tadā teneva nayena pacchato gacchanti. Tadā pana dhuravāto ahosi, tasmā so satthavāhaputto purato agamāsi.

Yakkho taṁ āgacchantaṁ disvā attano yānakaṁ maggā okkamāpetvā: “Kahaṁ gacchathā” ti tena saddhiṁ paṭisanthāraṁ akāsi. Satthavāho pi attano yānakaṁ maggā okkamāpetvā sakaṭānaṁ gamanokāsaṁ datvā ekamante ṭhito taṁ yakkhaṁ avoca: “Bho, amhe tāva bārāṇasito āgacchāma. Tumhe pana uppalakumudāni piḷandhitvā padumapuṇḍarīkahatthā bhisamuḷālāni khādantā kaddamamakkhitā udakabindūhi paggharantehi āgacchatha. Kiṁ nu kho tumhehi āgatamagge devo vassati, uppalādisañchannāni vā sarāni atthī” ti pucchi. Yakkho tassa kathaṁ sutvā: “Samma, kiṁ nāmetaṁ kathesi. Esā nīlavanarāji paññāyati. Tato paṭṭhāya sakalaṁ araññaṁ ekodakaṁ, nibaddhaṁ devo vassati, kandarā pūrā, tasmiṁ tasmiṁ ṭhāne padumādisañchannāni sarāni atthī” ti vatvā paṭipāṭiyā gacchantesu {1.101} sakaṭesu: “Imāni sakaṭāni ādāya kahaṁ gacchathā” ti pucchi. “Asukajanapadaṁ nāmā” ti. “Imasmiṁ cimasmiñca sakaṭe kiṁ nāma bhaṇḍan”-ti? “Asukañca asukañcā” ti. “Pacchato āgacchantaṁ sakaṭaṁ ativiya garukaṁ hutvā āgacchati, etasmiṁ kiṁ bhaṇḍan”-ti? “Udakaṁ etthā” ti. “Parato tāva udakaṁ ānentehi vo manāpaṁ kataṁ, ito paṭṭhāya pana udakena kiccaṁ natthi, purato bahu udakaṁ, cāṭiyo bhinditvā udakaṁ chaḍḍetvā sukhena gacchathā” ti āha. Evañca pana vatvā: “Tumhe gacchatha, amhākaṁ papañco hotī” ti thokaṁ gantvā tesaṁ adassanaṁ patvā attano yakkhanagaram-eva agamāsi.

So pi bālasatthavāho attano bālatāya yakkhassa vacanaṁ gahetvā cāṭiyo bhindāpetvā pasatamattam-pi udakaṁ anavasesetvā sabbaṁ chaḍḍāpetvā sakaṭāni pājāpesi, purato appamattakam-pi udakaṁ nāhosi, manussā pānīyaṁ alabhantā kilamiṁsu. Te yāva sūriyatthaṅgamanā gantvā sakaṭāni mocetvā parivaṭṭakena ṭhapetvā goṇe cakkesu bandhiṁsu. Neva goṇānaṁ udakaṁ ahosi, na manussānaṁ yāgubhattaṁ vā. Dubbalamanussā tattha tattha nipajjitvā sayiṁsu. Rattibhāgasamanantare yakkhā yakkhanagarato āgantvā sabbe pi goṇe ca manusse ca jīvitakkhayaṁ pāpetvā maṁsaṁ khāditvā aṭṭhīni avasesetvā agamaṁsu. Evamekaṁ bālasatthavāhaputtaṁ nissāya sabbe pi te vināsaṁ pāpuṇiṁsu, hatthaṭṭhikādīni disāvidisāsu vippakiṇṇāni ahesuṁ. Pañca sakaṭasatāni yathāpūritāneva aṭṭhaṁsu.

Bodhisatto pi kho bālasatthavāhaputtassa nikkhantadivasato māsaḍḍhamāsaṁ vītināmetvā pañcahi sakaṭasatehi nagarā nikkhamma anupubbena kantāramukhaṁ pāpuṇi. So tattha udakacāṭiyo pūretvā bahuṁ udakaṁ ādāya khandhāvāre bheriṁ carāpetvā manusse sannipātetvā {1.102} evamāha: “Tumhe maṁ anāpucchitvā pasatamattam-pi udakaṁ mā vaḷañjayittha, kantāre visarukkhā nāma honti, pattaṁ vā pupphaṁ vā phalaṁ vā tumhehi pure akhāditapubbaṁ maṁ anāpucchitvā mā khāditthā” ti. Evaṁ manussānaṁ ovādaṁ datvā pañcahi sakaṭasatehi kantāraṁ paṭipajji. Tasmiṁ kantāramajjhaṁ sampatte so yakkho purimanayeneva bodhisattassa paṭipathe attānaṁ dassesi. Bodhisatto taṁ disvāva aññāsi: “Imasmiṁ kantāre udakaṁ natthi, nirudakakantāro nāmesa, ayañca nibbhayo rattanetto, chāyāpissa na paññāyati, nissaṁsayaṁ iminā purato gato bālasatthavāhaputto sabbaṁ udakaṁ chaḍḍāpetvā kilametvā sapariso khādito bhavissati, mayhaṁ pana paṇḍitabhāvaṁ upāyakosallaṁ na jānāti maññe” ti. Tato naṁ āha: “Gacchatha tumhe, mayaṁ vāṇijā nāma aññaṁ udakaṁ adisvā gahitaudakaṁ na chaḍḍema, diṭṭhaṭṭhāne pana chaḍḍetvā sakaṭāni sallahukāni katvā gamissāmā” ti yakkho thokaṁ gantvā adassanaṁ upagamma attano yakkhanagaram-eva gato.

Yakkhe pana gate manussā bodhisattaṁ āhaṁsu: “Ayya, ete manussā ‘esā nīlavanarāji paññāyati, tato paṭṭhāya nibaddhaṁ devo vassatī’ ti vatvā uppalakumudamālādhārino padumapuṇḍarīkakalāpe ādāya bhisamuḷālāni khādantā allavatthā allakesā udakabindūhi paggharantehi āgatā, udakaṁ chaḍḍetvā sallahukehi sakaṭehi khippaṁ gacchāmā” ti. Bodhisatto tesaṁ kathaṁ sutvā sakaṭāni ṭhapāpetvā sabbe manusse sannipātāpetvā: “Tumhehi ‘imasmiṁ kantāre saro vā pokkharaṇī vā atthī’ ti kassaci sutapubban”-ti pucchi. “Na, ayya, sutapubban”-ti. Nirudakakantāro nāma eso, idāni ekacce manussā: “Etāya nīlavanarājiyā purato devo vassatī” ti vadanti, “vuṭṭhivāto nāma kittakaṁ ṭhānaṁ {1.103} vāyatī” ti? “Yojanamattaṁ, ayyā” ti. “Kacci pana vo ekassā pi sarīraṁ vuṭṭhivāto paharatī” ti? “Natthi ayyā” ti. “Meghasīsaṁ nāma kittake ṭhāne paññāyatī” ti? “Tiyojanamatte ayyā” ti. “Atthi pana vo kenaci ekam-pi meghasīsaṁ diṭṭhan”-ti? “Natthi, ayyā” ti. “Vijjulatā nāma kittake ṭhāne paññāyatī” ti? “Catuppañcayojanamatte, ayyā” ti. “Atthi pana vo kenaci vijjulatobhāso diṭṭho” ti? “Natthi, ayyā” ti. “Meghasaddo nāma kittake ṭhāne suyyatī” ti? “Ekadviyojanamatte, ayyā” ti. “Atthi pana vo kenaci meghasaddo suto” ti? “Natthi, ayyā” ti. “Na ete manussā, yakkhā ete, amhe udakaṁ chaḍḍāpetvā dubbale katvā khāditukāmā āgatā bhavissanti. Purato gato bālasatthavāhaputto na upāyakusalo. Addhā so etehi udakaṁ chaḍḍāpetvā kilametvā khādito bhavissati, pañca sakaṭasatāni yathāpūritāneva ṭhitāni bhavissanti. Ajja mayaṁ tāni passissāma, pasatamattam-pi udakaṁ achaḍḍetvā sīghasīghaṁ pājethā” ti pājāpesi.

So gacchanto yathāpūritāneva pañca sakaṭasatāni goṇamanussānañca hatthaṭṭhikādīni disāvidisāsu vippakiṇṇāni disvā sakaṭāni mocāpetvā sakaṭaparivaṭṭakena khandhāvāraṁ bandhāpetvā kālasseva manusse ca goṇe ca sāyamāsabhattaṁ bhojāpetvā manussānaṁ majjhe goṇe nipajjāpetvā sayaṁ balanāyako hutvā khaggahattho tiyāmarattiṁ ārakkhaṁ gahetvā ṭhitako va aruṇaṁ uṭṭhāpesi. Punadivase pana pāto va sabbakiccāni niṭṭhāpetvā goṇe bhojetvā dubbalasakaṭāni chaḍḍāpetvā thirāni gāhāpetvā appagghaṁ bhaṇḍaṁ chaḍḍāpetvā mahagghaṁ bhaṇḍaṁ āropāpetvā yathādhippetaṁ ṭhānaṁ gantvā diguṇatiguṇena mūlena bhaṇḍaṁ vikkiṇitvā sabbaṁ parisaṁ ādāya puna attano nagaram-eva agamāsi.

Satthā {1.104} imaṁ dhammakathaṁ kathetvā: “Evaṁ, gahapati, pubbe takkaggāhagāhino mahāvināsaṁ pattā, apaṇṇakaggāhagāhino pana amanussānaṁ hatthato muccitvā sotthinā icchitaṭṭhānaṁ gantvā puna sakaṭṭhānam-eva paccāgamiṁsū” ti vatvā dve pi vatthūni ghaṭetvā imissā apaṇṇakadhammadesanāya abhisambuddho hutvā imaṁ gāthamāha.

Tattha apaṇṇakan-ti ekaṁsikaṁ aviraddhaṁ niyyānikaṁ. Ṭhānan-ti kāraṇaṁ. Kāraṇañhi yasmā tadāyattavuttitāya phalaṁ tiṭṭhati nāma, tasmā: “Ṭhānan”-ti vuccati, “ṭhānañca ṭhānato aṭṭhānañca aṭṭhānato” ti ādīsu (Vibh. 809) cassa payogo veditabbo. Iti: “Apaṇṇakaṁ ṭhānan”-ti padadvayenāpi: “Yaṁ ekantahitasukhāvahattā paṇḍitehi paṭipannaṁ ekaṁsikakāraṇaṁ aviraddhakāraṇaṁ niyyānikakāraṇaṁ, taṁ idan”-ti dīpeti. Ayamettha saṅkhepo, pabhedato pana tīṇi saraṇagamanāni, pañca sīlāni, dasa sīlāni, pātimokkhasaṁvaro, indriyasaṁvaro, ājīvapārisuddhi, paccayapaṭisevanaṁ, sabbam-pi catupārisuddhisīlaṁ; indriyesu guttadvāratā, bhojane mattaññutā, jāgariyānuyogo, jhānaṁ, vipassanā, abhiññā, samāpatti, ariyamaggo, ariyaphalaṁ, sabbampetaṁ apaṇṇakaṭṭhānaṁ apaṇṇakapaṭipadā, niyyānikapaṭipadā ti attho.

Yasmā ca pana niyyānikapaṭipadāya etaṁ nāmaṁ, tasmā yeva bhagavā apaṇṇakapaṭipadaṁ dassento imaṁ suttamāha:

“Tīhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu apaṇṇakapaṭipadaṁ paṭipanno hoti, yoni cassa āraddhā hoti āsavānaṁ khayāya. Katamehi tīhi? Idha, bhikkhave, bhikkhu indriyesu guttadvāro hoti, bhojane mattaññū hoti, jāgariyaṁ anuyutto hoti. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu indriyesu guttadvāro hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu cakkhunā rūpaṁ disvā na nimittaggāhī hoti ...pe... evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu indriyesu guttadvāro hoti.

“Kathañca, bhikkhave, bhikkhu bhojane mattaññū hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu paṭisaṅkhā yoniso āhāraṁ āhāreti neva davāya na madāya ...pe... evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu bhojane mattaññū hoti.

“Kathañca, bhikkhave, bhikkhu jāgariyaṁ anuyutto hoti. Idha, bhikkhave, bhikkhu divasaṁ caṅkamena nisajjāya ...pe... evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu jāgariyaṁ anuyutto hotī” ti (AN. 3.16).

Imasmiñcā pi sutte tayo va dhammā vuttā. Ayaṁ pana apaṇṇakapaṭipadā yāva arahattaphalaṁ labbhateva {1.105}. Tattha arahattaphalam pi, phalasamāpattivihārassa ceva, anupādāparinibbānassa ca, paṭipadā yeva nāma hoti.

Eke ti ekacce paṇḍitamanussā. Tattha kiñcāpi: “Asukā nāmā” ti niyamo natthi, idaṁ pana saparisaṁ bodhisattaṁ yeva sandhāya vuttanti veditabbaṁ. Dutiyaṁ āhu takkikā ti dutiyan-ti paṭhamato apaṇṇakaṭṭhānato niyyānikakāraṇato dutiyaṁ takkaggāhakāraṇaṁ aniyyānikakāraṇaṁ. Āhu takkikā ti ettha pana saddhiṁ purimapadena ayaṁ yojanā: apaṇṇakaṭṭhānaṁ ekaṁsikakāraṇaṁ aviraddhakāraṇaṁ niyyānikakāraṇaṁ eke bodhisattappamukhā paṇḍitamanussā gaṇhiṁsu. Ye pana bālasatthavāhaputtappamukhā takkikā āhu, te dutiyaṁ sāparādhaṁ anekaṁsikaṭṭhānaṁ viraddhakāraṇaṁ aniyyānikakāraṇaṁ aggahesuṁ. Tesu ye apaṇṇakaṭṭhānaṁ aggahesuṁ, te sukkapaṭipadaṁ paṭipannā. Ye dutiyaṁ: “Purato bhavitabbaṁ udakenā” ti takkaggāhasaṅkhātaṁ aniyyānikakāraṇaṁ aggahesuṁ. Te kaṇhapaṭipadaṁ paṭipannā.

Tattha sukkapaṭipadā aparihānipaṭipadā, kaṇhapaṭipadā parihānipaṭipadā. Tasmā ye sukkapaṭipadaṁ paṭipannā, te aparihīnā sotthibhāvaṁ pattā. Ye pana kaṇhapaṭipadaṁ paṭipannā, te parihīnā anayabyasanaṁ āpannāti imamatthaṁ bhagavā anāthapiṇḍikassa gahapatino vatvā uttari idamāha: “Etadaññāya medhāvī, taṁ gaṇhe yadapaṇṇakan”-ti.

Tattha etadaññāya medhāvīti: “Medhā” ti laddhanāmāya vipulāya visuddhāya uttamāya paññāya samannāgato kulaputto etaṁ apaṇṇake ceva sapaṇṇake cāti dvīsu atakkaggāhatakkaggāhasaṅkhātesu ṭhānesu guṇadosaṁ vuddhihāniṁ atthānatthaṁ ñatvā ti attho. Taṁ gaṇhe yadapaṇṇakan-ti yaṁ apaṇṇakaṁ ekaṁsikaṁ sukkapaṭipadāaparihāniyapaṭipadāsaṅkhātaṁ niyyānikakāraṇaṁ, tadeva gaṇheyya. Kasmā? Ekaṁsikādibhāvato yeva. Itaraṁ pana na gaṇheyya. Kasmā? Anekaṁsikādibhāvato yeva. Ayañhi apaṇṇakapaṭipadā nāma sabbesaṁ buddhapaccekabuddhabuddhaputtānaṁ paṭipadā. Sabbabuddhā hi apaṇṇakapaṭipadāyam-eva ṭhatvā daḷhena vīriyena pāramiyo pūretvā bodhimūle buddhā nāma honti, paccekabuddhā paccekabodhiṁ uppādenti, buddhaputtā sāvakapāramiñāṇaṁ paṭivijjhanti.

Iti bhagavā tesaṁ upāsakānaṁ tisso kulasampattiyo ca cha kāmasagge brahmalokasampattiyo ca datvā pi pariyosāne arahattamaggaphaladāyikā {1.106} apaṇṇakapaṭipadā nāma, catūsu apāyesu pañcasu ca nīcakulesu nibbattidāyikā sapaṇṇakapaṭipadā nāmāti imaṁ apaṇṇakadhammadesanaṁ dassetvā uttari cattāri saccāni soḷasahi ākārehi pakāsesi. Catusaccapariyosāne sabbe pi te pañcasatā upāsakā sotāpattiphale patiṭṭhahiṁsu.