Jātaka-aṭṭhakathā, Ekakanipāto

Kodhanā akataññū cā ti idaṁ satthā jetavane viharanto ukkaṇṭhitabhikkhuññevārabbha kathesi. Tañhi satthā: “Saccaṁ kira tvaṁ bhikkhu ukkaṇṭhitosī” ti pucchitvā: “Saccan”-ti vutte: “Itthiyo nāma bhikkhu akataññū mittadubbhā, kasmā tā nissāya ukkaṇṭhitosī” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto isipabbajjaṁ pabbajitvā gaṅgātīre assamaṁ māpetvā samāpattiyo ceva abhiññāyo ca nibbattetvā jhānasukhena viharati. Tasmiṁ samaye bārāṇasiseṭṭhino dhītā duṭṭhakumārī nāma caṇḍā ahosi pharusā, dāsakammakare akkosati paribhāsati paharati. Atha naṁ ekadivasaṁ parivāramanussā gahetvā: “Gaṅgāya kīḷissāmā” ti {1.296} agamaṁsu. Tesaṁ kīḷantānaññeva sūriyatthaṅgamanavelā jātā, megho uṭṭhahi, manussā meghaṁ disvā ito cito ca vegena palāyiṁsu. Seṭṭhidhītāya pi dāsakammakarā: “Ajja amhehi etissā piṭṭhiṁ passituṁ vaṭṭatī” ti taṁ antoudakasmiṁ yeva chaḍḍetvā uttariṁsu. Devo pāvassi, sūriyo pi atthaṅgato, andhakāro jāto. Te tāya vināva gehaṁ gantvā: “Kahaṁ sā” ti vutte: “Gaṅgāto tāva uttiṇṇā, atha naṁ na jānāma kahaṁ gatā” ti. Ñātakā vicinitvā pi na passiṁsu.

Sā mahāviravaṁ viravantī udakena vuyhamānā aḍḍharattasamaye bodhisattassa paṇṇasālāsamīpaṁ pāpuṇi. So tassā saddaṁ sutvā: “Mātugāmassa saddo eso, parittāṇamassā karissāmī” ti tiṇukkaṁ ādāya nadītīraṁ gantvā taṁ disvā: “Mā bhāyi, mā bhāyī” ti assāsetvā nāgabalo thāmasampanno bodhisatto nadiṁ taramāno gantvā taṁ ukkhipitvā assamapadaṁ ānetvā aggiṁ katvā adāsi. Sīte vigate madhurāni phalāphalāni upanāmesi. Tāni khāditvā ṭhitaṁ: “Kattha vāsikāsi, kathañca gaṅgāya patitāsī” ti pucchi. Sā taṁ pavattiṁ ārocesi. Atha naṁ: “Tvaṁ idheva vasā” ti paṇṇasālāya vasāpento dvīhatīhaṁ sayaṁ abbhokāse vasitvā: “Idāni gacchā” ti āha. Sā: “Imaṁ tāpasaṁ sīlabhedaṁ pāpetvā gahetvā gamissāmī” ti na gacchati. Atha gacchante kāle itthikuttaṁ itthilīlaṁ dassetvā tassa sīlabhedaṁ katvā jhānaṁ antaradhāpesi. So taṁ gahetvā araññe yeva vasati. Atha naṁ sā āha: “Ayya, kiṁ no araññavāsena, manussapathaṁ gamissāmā” ti? So taṁ ādāya ekaṁ paccantagāmakaṁ gantvā takkabhatiyā jīvikaṁ kappetvā taṁ poseti. Tassa takkaṁ vikkiṇitvā jīvatīti: “Takkapaṇḍito” ti nāmaṁ akaṁsu. Athassa gāmavāsino paribbayaṁ datvā: “Amhākaṁ suyuttaduyuttakaṁ ācikkhanto ettha vasā” ti gāmadvāre kuṭiyaṁ vāsesuṁ.

Tena ca samayena corā pabbatā oruyha paccantaṁ paharanti. Te ekadivasaṁ taṁ gāmaṁ paharitvā {1.297} gāmavāsikehi yeva bhaṇḍikā ukkhipāpetvā gacchantā tam-pi seṭṭhidhītaraṁ gahetvā attano vasanaṭṭhānaṁ gantvā sesajane vissajjesuṁ. Corajeṭṭhako pana tassā rūpe bajjhitvā taṁ attano bhariyaṁ akāsi. Bodhisatto: “Itthannāmā kahan”-ti pucchi. “Corajeṭṭhakena gahetvā attano bhariyā katā” ti ca sutvāpi: “Na sā tattha mayā vinā vasissati, palāyitvā āgacchissatī” ti tassā āgamanaṁ olokento tattheva vasi.

Seṭṭhidhītā pi cintesi: “Ahaṁ idha sukhaṁ vasāmi, kadāci maṁ takkapaṇḍito kiñcideva nissāya āgantvā ito ādāya gaccheyya, atha etasmā sukhā parihāyissāmi, yannūnāhaṁ sampiyāyamānā viya taṁ pakkosāpetvā ghātāpeyyan”-ti. Sā ekaṁ manussaṁ pakkositvā: “Ahaṁ idha dukkhaṁ jīvāmi, takkapaṇḍito āgantvā maṁ ādāya gacchatū” ti sāsanaṁ pesesi. So taṁ sāsanaṁ sutvā saddahitvā tattha gantvā gāmadvāre ṭhatvā sāsanaṁ pesesi. Sā nikkhamitvā taṁ disvā: “Ayya, sace mayaṁ idāni gacchissāma, corajeṭṭhako anubandhitvā ubho pi amhe ghātessati, rattibhāge gacchissāmā” ti taṁ ānetvā bhojetvā koṭṭhake nisīdāpetvā sāyaṁ corajeṭṭhakassa āgantvā suraṁ pivitvā mattakāle: “Sāmi, sace imāya velāya tava sattuṁ passeyyāsi, kinti naṁ kareyyāsī” ti āha. “Idañcidañca karissāmīti”. “Kiṁ pana so dūre, nanu koṭṭhake nisinno” ti? Corajeṭṭhako ukkaṁ ādāya tattha gantvā taṁ disvā gahetvā gehamajjhe pātetvā kapparādīhi yathāruciṁ pothesi. So pothiyamāno pi aññaṁ kiñci avatvā: “Kodhanā akataññū ca, pisuṇā mittabhedikā” ti ettakam-eva vadati. Coro taṁ pothetvā bandhitvā nipajjāpetvā sāyamāsaṁ bhuñjitvā sayi. Pabuddho jiṇṇāya surāya puna taṁ pothetuṁ ārabhi, so pi tāneva cattāri padāni vadati.

Coro cintesi: “Ayaṁ evaṁ pothiyamāno pi aññaṁ kiñci avatvā imāneva cattāri padāni vadati, pucchissāmi nan”-ti tassā suttabhāvaṁ ñatvā taṁ pucchi: “Ambho tvaṁ evaṁ pothiyamāno pi kasmā {1.298} etāneva padāni vadasī” ti? Takkapaṇḍito: “Tena hi suṇāhī” ti taṁ kāraṇaṁ ādito paṭṭhāya kathesi. “Ahaṁ pubbe araññavāsiko eko tāpaso jhānalābhī, svāhaṁ etaṁ gaṅgāya vuyhamānaṁ uttāretvā paṭijaggiṁ. Atha maṁ esā palobhetvā jhānā parihāpesi, svāhaṁ araññaṁ pahāya etaṁ posento paccantagāmake vasāmi, athesā corehi idhānītā ‘ahaṁ dukkhaṁ vasāmi, āgantvā maṁ netū’ ti mayhaṁ sāsanaṁ pesetvā idāni tava hatthe pātesi, iminā kāraṇenāhaṁ evaṁ kathemī” ti. Coro cintesi: “Yā esā evarūpe guṇasampanne upakārake evaṁ vippaṭipajji, sā mayhaṁ kataraṁ nāma upaddavaṁ na kareyya, māretabbā esā” ti so takkapaṇḍitaṁ assāsetvā taṁ pabodhetvā khaggaṁ ādāya nikkhamma: “Etaṁ purisaṁ gāmadvāre ghātessāmī” ti vatvā tāya saddhiṁ bahigāmaṁ gantvā: “Etaṁ hatthe gaṇhā” ti taṁ tāya hatthe gāhāpetvā khaggaṁ ādāya takkapaṇḍitaṁ paharanto viya taṁ dvidhā chinditvā sasīsaṁ nhāpetvā takkapaṇḍitaṁ katipāhaṁ paṇītena bhojanena santappetvā idāni kahaṁ gamissasī” ti āha. Takkapaṇḍito: “Gharāvāsena me kiccaṁ natthi, isipabbajjaṁ pabbajitvā tattheva araññe vasissāmī” ti āha. “Tena hi aham-pi pabbajissāmī” ti ubho pi pabbajitvā taṁ araññāyatanaṁ gantvā pañca abhiññā aṭṭha ca samāpattiyo nibbattetvā jīvitapariyosāne brahmalokūpagā ahesuṁ.

Satthā imāni dve vatthūni kathetvā anusandhiṁ ghaṭetvā abhisambuddho hutvā imaṁ gāthamāha.

Tatrāyaṁ piṇḍattho: bhikkhu itthiyo nāmetā kodhanā, uppannaṁ kodhaṁ nivāretuṁ na sakkonti. Akataññū ca, atimahantam-pi upakāraṁ na jānanti. Pisuṇā {1.299} ca, piyasuññabhāvakaraṇam-eva kathaṁ kathenti. Mittabhedikā, mitte bhindanti, mittabhedanakathaṁ kathanasīlā yeva, evarūpehi pāpadhammehi samannāgatā etā. Kiṁ te etāhi, brahmacariyaṁ cara bhikkhu, ayañhi methunavirati parisuddhaṭṭhena brahmacariyaṁ nāma, taṁ cara. So sukhaṁ na vihāhisī ti so tvaṁ etaṁ brahmacariyavāsaṁ vasanto jhānasukhaṁ maggasukhaṁ phalasukhañca na vihāhisi, etaṁ sukhaṁ na vijahissati, etasmā sukhā na parihāyissasī ti attho. “Na parihāhisī” ti pi pāṭho, ayamevattho.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā saccāni pakāsesi, saccapariyosāne ukkaṇṭhitabhikkhu sotāpattiphale patiṭṭhahi. Satthā jātakaṁ samodhānesi: “tadā corajeṭṭhako ānando ahosi, takkapaṇḍito pana aham-eva ahosin”-ti.