Jātaka-aṭṭhakathā, Ekakanipāto

Asaṅkiyomhi gāmamhī ti idaṁ satthā jetavane viharanto ekaṁ sāvatthivāsiṁ upāsakaṁ ārabbha kathesi. So kira sotāpanno ariyasāvako kenacideva karaṇīyena ekena sakaṭasatthavāhena saddhiṁ maggaṁ paṭipajjitvā ekasmiṁ araññaṭṭhāne sakaṭāni mocetvā khandhāvārabandhe kate satthavāhassa avidūre aññatarasmiṁ rukkhamūle caṅkamati. Athattano kālaṁ sallakkhetvā pañcasatā corā: “Khandhāvāraṁ vilumpissāmā” ti dhanumuggarādihatthā taṁ ṭhānaṁ {1.333} parivārayiṁsu. Upāsako pi caṅkamati yeva. Corā naṁ disvā: “Addhā esa khandhāvārarakkhako bhavissati, imassa niddaṁ okkantakāle vilumpissāmā” ti ajjhottharituṁ asakkontā tattha tattheva aṭṭhaṁsu. So pi upāsako paṭhamayāme pi majjhimayāme pi pacchimayāme pi caṅkamanto yeva aṭṭhāsi. Paccūsakāle jāte corā okāsaṁ alabhantā gahite pāsāṇamuggarādayo chaḍḍetvā palāyiṁsu.

Upāsako pi attano kammaṁ niṭṭhāpetvā puna sāvatthiṁ āgantvā satthāraṁ upasaṅkamitvā: “Bhante, attānaṁ rakkhamānā pararakkhakā hontī” ti pucchi. “Āma, upāsaka, attānaṁ rakkhanto param-pi rakkhati, paraṁ rakkhanto attānam-pi rakkhatī” ti. So: “Yāva subhāsitañcidaṁ, bhante, bhagavatā, ahaṁ ekena satthavāhena saddhiṁ maggaṁ paṭipanno rukkhamūle caṅkamanto ‘maṁ rakkhissāmī’ ti sakalasatthaṁ rakkhin”-ti āha. Satthā: “Upāsaka, pubbe pi paṇḍitā attānaṁ rakkhantā paraṁ rakkhiṁsū” ti vatvā tena yācito atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto brāhmaṇakule nibbattitvā vayappatto kāmesu ādīnavaṁ disvā isipabbajjaṁ pabbajitvā himavante vasanto loṇambilasevanatthāya janapadaṁ āgantvā janapadacārikaṁ caranto ekena satthavāhena saddhiṁ maggaṁ paṭipajjitvā ekasmiṁ araññaṭṭhāne satthe niviṭṭhe satthato avidūre jhānasukhena vītināmento aññatarasmiṁ rukkhamūle caṅkamanto aṭṭhāsi. Atha kho pañcasatā corā: “Sāyamāsabhattassa bhuttakāle taṁ sakaṭasatthaṁ vilumpissāmā” ti āgantvā parivārayiṁsu. Te taṁ tāpasaṁ disvā: “Sace ayaṁ amhe passissati, satthavāsikānaṁ ārocessati, etassa niddūpagatavelāya vilumpissāmā” ti tattheva aṭṭhaṁsu. Tāpaso sakalam-pi rattiṁ caṅkami yeva. Corā okāsaṁ alabhitvā gahitagahite muggarapāsāṇe chaḍḍetvā sakaṭasatthavāsīnaṁ saddaṁ datvā: “Bhonto, satthavāsino sace esa rukkhamūle caṅkamanakatāpaso ajja nābhavissa, sabbe mahāvilopaṁ pattā abhavissatha, sve tāpasassa mahāsakkāraṁ kareyyāthā” ti vatvā pakkamiṁsu.

Te pabhātāya rattiyā corehi chaḍḍite muggarapāsāṇādayo {1.334} disvā bhītā bodhisattassa santikaṁ gantvā vanditvā: “Bhante, diṭṭhā vo corā” ti pucchiṁsu. “Āmāvuso, diṭṭhā” ti. “Bhante, ettakevo core disvā bhayaṁ vā sārajjaṁ vā na uppajjī” ti? Bodhisatto: “Āvuso core disvā bhayaṁ nāma sadhanassa hoti, ahaṁ pana niddhano, svāhaṁ kiṁ bhāyissāmi. Mayhañhi gāme pi araññe pi vasantassa bhayaṁ vā sārajjaṁ vā natthī” ti vatvā tesaṁ dhammaṁ desento imaṁ gāthamāha.

Tattha asaṅkiyomhi gāmamhī ti saṅkāya niyutto patiṭṭhitoti saṅkiyo, na saṅkiyo asaṅkiyo. Ahaṁ gāme vasanto pi saṅkāya appatiṭṭhitattā asaṅkiyo nibbhayo nirāsaṅkoti dīpeti. Araññe ti gāmagāmūpacāravinimutte ṭhāne. Ujumaggaṁ samāruḷho, mettāya karuṇāya cā ti ahaṁ tikacatukkajjhānikāhi mettākaruṇāhi kāyavaṅkādivirahitaṁ ujuṁ brahmalokagāmimaggaṁ āruḷhoti vadati. Atha vā parisuddhasīlatāya kāyavacīmanovaṅkavirahitaṁ ujuṁ devalokamaggaṁ āruḷhomhīti dassetvā tato uttari mettāya karuṇāya ca patiṭṭhitattā ujuṁ brahmalokamaggam-pi āruḷhomhīti pi dasseti. Aparihīnajjhānassa hi ekantena brahmalokaparāyaṇattā mettākaruṇādayo ujumaggā nāma.

Evaṁ bodhisatto imāya gāthāya dhammaṁ desetvā tuṭṭhacittehi tehi manussehi sakkato pūjito yāvajīvaṁ cattāro brahmavihāre bhāvetvā brahmaloke nibbatti.