Jātaka-aṭṭhakathā, Ekakanipāto

Yasaṁ {1.444} laddhāna dummedho ti idaṁ satthā veḷuvane viharanto devadattaṁ ārabbha kathesi. Dhammasabhāyañhi bhikkhū: “Āvuso devadatto, tathāgatassa puṇṇacandasassirikamukhaṁ asītānubyañjanadvattiṁsamahāpurisalakkhaṇapaṭimaṇḍitaṁ byāmappabhāparikkhittaṁ āveḷāveḷābhūtā yamakayamakabhūtā ghanabuddharasmiyo vissajjentaṁ paramasobhaggappattaṁ attabhāvañca oloketvā cittaṁ pasādetuṁ na sakkoti, usūyam-eva karoti. ‘Buddhā nāma evarūpena sīlena samādhinā paññāya vimuttiyā vimuttiñāṇadassanena samannāgatā’ ti vuccamāne vaṇṇaṁ sahituṁ na sakkoti, usūyam-eva karotī” ti devadattassa aguṇakathaṁ kathayiṁsu. Satthā āgantvā: “Kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā” ti pucchitvā: “Imāya nāmā” ti vutte: “Na, bhikkhave, idāneva devadatto mama vaṇṇe bhaññamāne usūyaṁ karoti, pubbe pi akāsiyevā” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte magadharaṭṭhe rājagahanagare ekasmiṁ magadharāje rajjaṁ kārente bodhisatto hatthiyoniyaṁ nibbattitvā sabbaseto ahosi heṭṭhā vaṇṇitasadisāya rūpasampattiyā samannāgato. Atha naṁ: “Lakkhaṇasampanno ayan”-ti so rājā maṅgalahatthiṁ akāsi. Athekasmiṁ chaṇadivase sakalanagaraṁ devanagaraṁ viya alaṅkārāpetvā sabbālaṅkārapaṭimaṇḍitaṁ maṅgalahatthiṁ abhiruhitvā mahantena rājānubhāvena nagaraṁ padakkhiṇaṁ akāsi. Mahājano tattha tattha ṭhatvā maṅgalahatthino rūpasobhaggappattaṁ sarīraṁ disvā: “Aho rūpaṁ, aho gati, aho līḷā, aho lakkhaṇasampatti, evarūpo nāma sabbasetavaravāraṇo cakkavattirañño anucchaviko” ti maṅgalahatthim-eva vaṇṇesi.

Rājā maṅgalahatthissa vaṇṇaṁ sutvā sahituṁ asakkonto usūyaṁ uppādetvā: “Ajjeva taṁ pabbatapāde pātetvā jīvitakkhayaṁ pāpessāmī” ti hatthācariyaṁ pakkosāpetvā: “Kinti katvā tayā ayaṁ nāgo sikkhāpito” ti āha. “Susikkhāpito, devā” ti. “Na susikkhito, dusikkhito” ti. “Susikkhito, devā” ti. “Yadi susikkhito {1.445}, sakkhissasi naṁ vepullapabbatamatthakaṁ āropetun”-ti. “Āma, devā” ti. “Tena hi ehī” ti sayaṁ otaritvā hatthācariyaṁ āropetvā pabbatapādaṁ gantvā hatthācariyena hatthipiṭṭhiyaṁ nisīditvāva hatthimhi vepullapabbatamatthakaṁ āro pite sayam-pi amaccagaṇaparivuto pabbatamatthakaṁ abhiruhitvā hatthiṁ papātābhimukhaṁ kāretvā: “Tvaṁ ‘mayā esa susikkhāpito’ ti vadesi, tīhi yeva tāva naṁ pādehi ṭhapehī” ti āha. Hatthācariyo piṭṭhiyaṁ nisīditvāva: “Bho tīhi pādehi tiṭṭhā” ti hatthissa paṇhikāya saññaṁ adāsi, mahāsatto tathā akāsi. Puna rājā: “Dvīhi purimapādehi yeva ṭhapehī” ti āha, mahāsatto dve pacchimapāde ukkhipitvā purimapādehi aṭṭhāsi. “Pacchimapādehiyevā” ti vutte pi dve purimapāde ukkhipitvā pacchimapādehi aṭṭhāsi, “ekenā” ti vutte pi tayo pāde ukkhipitvā ekeneva aṭṭhāsi. Athassa apatanabhāvaṁ ñatvā: “Sace pahosi, ākāse naṁ ṭhapehī” ti āha.

Ācariyo cintesi: “sakalajambudīpe iminā sadiso susikkhito hatthī nāma natthi, nissaṁsayaṁ panetaṁ esa papāte pātetvā māretukāmo bhavissatī” ti. So tassa kaṇṇamūle mantesi: “Tāta, ayaṁ rājā taṁ papāte pātetvā māretukāmo, na tvaṁ etassa anucchaviko. Sace te ākāsena gantuṁ balaṁ atthi, maṁ yathānisinnaṁ yeva ādāya vehāsaṁ abbhuggantvā bārāṇasiṁ gacchā” ti. Puññiddhiyā samannāgato mahāsatto taṅkhaṇaññeva ākāse aṭṭhāsi. Hatthācariyo: “Mahārāja, ayaṁ hatthī puññiddhiyā samannāgato, na tādisassa mandapuññassa dubbuddhino anucchaviko, paṇḍitassa puññasampannassa rañño anucchaviko, tādisā nāma mandapuññā evarūpaṁ vāhanaṁ labhitvā tassa guṇaṁ ajānantā tañceva vāhanaṁ avasesañca yasasampattiṁ nāsentiyevā” ti vatvā hatthikkhandhe nisinno va imaṁ gāthamāha.

Tatrāyaṁ {1.446} saṅkhepattho: mahārāja, tādiso dummedho nippañño puggalo parivārasampattiṁ labhitvā attano anatthaṁ carati. Kiṁkāraṇā? So hi yasamadamatto kattabbākattabbaṁ ajānanto attano ca paresañca hiṁsāya paṭipajjati. Hiṁsā vuccati kilamanaṁ dukkhuppādanaṁ, tadatthāya eva paṭipajjatīti.

Evaṁ imāya gāthāya rañño dhammaṁ desetvā: “Tiṭṭha dāni tvan”-ti vatvā ākāse uppatitvā bārāṇasinagaraṁ gantvā rājaṅgaṇe ākāse aṭṭhāsi. Sakalanagaraṁ saṅkhubhitvā: “Amhākaṁ rañño ākāsena setavaravāraṇo āgantvā rājaṅgaṇe ṭhito” ti ekakolāhalaṁ ahosi. Vegena rañño pi ārocesuṁ. Rājā nikkhamitvā: “Sace mayhaṁ upabhogatthāya āgatosi, bhūmiyaṁ patiṭṭhāhī” ti āha. Bodhisatto bhūmiyaṁ patiṭṭhāsi, ācariyo otaritvā rājānaṁ vanditvā: “Kuto āgatosi, tātā” ti vutte: “Rājagahato” ti vatvā sabbaṁ pavattiṁ ārocesi. Rājā: “Manāpaṁ te, tāta, kataṁ idhāgacchantenā” ti tuṭṭhahaṭṭho nagaraṁ sajjāpetvā vāraṇaṁ maṅgalahatthiṭṭhāne ṭhapetvā sakalarajjaṁ tayo koṭṭhāse katvā ekaṁ bodhisattassa adāsi, ekaṁ ācariyassa, ekaṁ attanā aggahesi. Bodhisattassa āgatakālato paṭṭhā yeva pana rañño sakalajambudīpe rajjaṁ hatthagatam-eva jātaṁ. So jambudīpe aggarājā hutvā dānādīni puññāni katvā yathākammaṁ agamāsi.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā magadharājā devadatto ahosi, bārāṇasirājā sāriputto, hatthācariyo ānando, hatthī pana aham-eva ahosin”-ti.