Jātaka-aṭṭhakathā, Ekakanipāto

Nāyaṁ sikhā puññahetū ti idaṁ satthā jetavane viharanto kuhakaññeva bhikkhuṁ ārabbha kathesi.

Atītasmiñhi bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto mūsikarājā hutvā araññe vasati. Atheko siṅgālo davaḍāhe uṭṭhite palāyituṁ asakkonto ekasmiṁ rukkhe sīsaṁ {1.462} āhacca aṭṭhāsi. Tassa sakalasarīre lomāni jhāyiṁsu, rukkhaṁ āhacca ṭhitaṭṭhāne pana matthake cūḷā viya thokāni lomāni aṭṭhaṁsu. So ekadivasaṁ soṇḍiyaṁ pānīyaṁ pivanto chāyaṁ olokento cūḷaṁ disvā: “Uppannaṁ dāni me bhaṇḍamūlan”-ti araññe vicaranto taṁ mūsikādariṁ disvā: “Imā mūsikā vañcetvā khādissāmī” ti heṭṭhā vuttanayeneva avidūre aṭṭhāsi. Atha naṁ bodhisatto gocarāya caranto disvā: “Sīlavā ayan”-ti saññāya upasaṅkamitvā: “Tvaṁ kinnāmosī” ti pucchi. “Ahaṁ aggikabhāradvājo nāmā” ti. “Atha kasmā āgatosī” ti? “Tumhākaṁ rakkhanatthāyā” ti. “Kinti katvā amhe rakkhissasī” ti? “Ahaṁ aṅguṭṭhagaṇanaṁ nāma jānāmi, tumhākaṁ pāto va nikkhamitvā gocarāya gamanakāle ‘ettakā’ ti gaṇetvā paccāgamanakāle pi gaṇessāmi, evaṁ sāyaṁ pātaṁ gaṇento rakkhissāmī” ti. “Tena hi rakkha mātulā” ti. So: “Sādhū” ti sampaṭicchitvā nikkhamanakāle: “Eko dve tayo” ti gaṇetvā paccāgamanakāle pi tatheva gaṇetvā sabbapacchimaṁ gahetvā khādati. Sesaṁ purimasadisam-eva.

Idha pana mūsikarājā nivattitvā ṭhito: “Bho aggikabhāradvāja, nāyaṁ tava dhammasudhammatāya matthake cūḷā ṭhapitā, kucchikāraṇā pana ṭhapitā” ti vatvā imaṁ gāthamāha.

1. Nāyaṁ sikhā puññahetu, ghāsahetu ayaṁ sikhā,
Nāguṭṭhigaṇanaṁ yāti, alaṁ te hotu aggikā ti.

Tattha nāguṭṭhigaṇanaṁ yātīti: “Aṅguṭṭhigaṇanā” ti aṅguṭṭhagaṇanā vuccati, ayaṁ mūsikagaṇo aṅguṭṭhagaṇanaṁ na gacchati na upeti na pūreti, parikkhayaṁ gacchatī ti attho. Alaṁ te hotu aggikā ti siṅgālaṁ nāmena ālapanto āha. Ettāvatā te alaṁ hotu, na ito paraṁ mūsike khādissasi. Amhehi vā tayā saddhiṁ saṁvāso alaṁ hotu, na mayaṁ idāni tayā saddhiṁ vasissāmāti pi attho. Sesaṁ purimasadisam-eva.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā jātakaṁ samodhānesi: “Tadā siṅgālo ayaṁ bhikkhu ahosi, mūsikarājā pana aham-eva ahosin”-ti.