Jātaka-aṭṭhakathā, Dukanipāto

Yo ve mettena cittenā ti idaṁ satthā jetavane viharanto mettasuttaṁ ārabbha kathesi. Ekasmiñhi samaye satthā bhikkhū āmantesi: “mettāya, bhikkhave, cetovimuttiyā āsevitāya bhāvitāya {2.61} bahulīkatāya yānīkatāya vatthukatāya anuṭṭhitāya paricitāya susamāraddhāya ekādasānisaṁsā pāṭikaṅkhā. Katame ekādasa? Sukhaṁ supati, sukhaṁ paṭibujjhati, na pāpakaṁ supinaṁ passati, manussānaṁ piyo hoti, amanussānaṁ piyo hoti, devatā rakkhanti, nāssa aggi vā visaṁ vā satthaṁ vā kamati, tuvaṭaṁ cittaṁ samādhiyati, mukhavaṇṇo vippasīdati, asammūḷho kālaṁ karoti, uttari appaṭivijjhanto brahmalokūpago hoti. Mettāya, bhikkhave, cetovimuttiyā āsevitāya ...pe... susamāraddhāya ime ekādasānisaṁsā pāṭikaṅkhā” ti (AN. 11.15). Ime ekādasānisaṁse gahetvā ṭhitaṁ mettābhāvanaṁ vaṇṇetvā: “Bhikkhave, bhikkhunā nāma sabbasattesu odissakānodissakavasena mettā bhāvetabbā, hito pi hitena pharitabbo, ahito pi hitena pharitabbo, majjhatto pi hitena pharitabbo. Evaṁ sabbasattesu odissakānodissakavasena mettā bhāvetabbā, karuṇā muditā upekkhā bhāvetabbā, catūsu brahmavihāresu kammaṁ kātabbam-eva. Evaṁ karonto hi maggaṁ vā phalaṁ vā alabhanto pi brahmalokaparāyaṇo ahosi, porāṇakapaṇḍitā pi satta vassāni mettaṁ bhāvetvā satta saṁvaṭṭavivaṭṭakappe brahmalokasmiṁ yeva vasiṁsū” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte ekasmiṁ kappe bodhisatto brāhmaṇakule nibbattitvā vayappatto kāme pahāya isipabbajjaṁ pabbajitvā catunnaṁ brahmavihārānaṁ lābhī arako nāma satthā hutvā himavantapadese vāsaṁ kappesi, tassa mahā parivāro ahosi. So isigaṇaṁ ovadanto: “Pabbajitena nāma mettā bhāvetabbā, karuṇā muditā upekkhā bhāvetabbā. Mettacittañhi nāmetaṁ appanāppattaṁ brahmalokaparāyaṇataṁ sādhetī” ti mettāya ānisaṁsaṁ pakāsento imā gāthā āha:

Tattha {2.62} yo ve mettena cittena, sabbalokānukampatī ti khattiyādīsu vā samaṇabrāhmaṇesu vā yo koci appamāṇena mettena cittena sakalaṁ sattalokaṁ anukampati. Uddhan-ti pathavito yāva nevasaññānāsaññāyatanabrahmalokā. Adho ti pathaviyā heṭṭhā ussade mahāniraye. Tiriyan-ti manussaloke, yattakāni cakkavāḷāni ca tesu sabbesu ettake ṭhāne nibbattā sabbe sattā averā hontu, abyāpajjhā anīghā, sukhī attānaṁ pariharantūti evaṁ bhāvitena mettena cittenā ti attho. Appamāṇenā ti appamāṇasattānaṁ appamāṇārammaṇattā appamāṇena. Sabbaso ti sabbākārena, uddhaṁ adho tiriyanti evaṁ sabbasugatiduggativasenā ti attho.

Appamāṇaṁ hitaṁ cittan-ti appamāṇaṁ katvā bhāvitaṁ sabbasattesu hitacittaṁ. Paripuṇṇan-ti avikalaṁ. Subhāvitan-ti suvaḍḍhitaṁ, appanācittassetaṁ nāmaṁ. Yaṁ pamāṇakataṁ kamman-ti yaṁ: “Appamāṇaṁ appamāṇārammaṇan”-ti evaṁ ārammaṇattikavasena ca vasībhāvappattivasena ca avaḍḍhitvā kataṁ parittaṁ kāmāvacarakammaṁ. Na taṁ tatrāvasissatī ti taṁ parittaṁ kammaṁ yaṁ taṁ: “Appamāṇaṁ hitaṁ cittan”-ti saṅkhagataṁ rūpāvacarakammaṁ, tatra na avasissati. Yathā nāma mahoghena ajjhotthaṭaṁ parittodakaṁ oghassa abbhantare tena asaṁhīramānaṁ nāvasissati na tiṭṭhati, atha kho mahogho va taṁ ajjhottharitvā tiṭṭhati, evam-eva taṁ parittakammaṁ tassa mahaggatakammassa abbhantare tena mahaggatakammena acchinditvā aggahitavipākokāsaṁ hutvā na avasissati na tiṭṭhati, na sakkoti attano vipākaṁ dātuṁ, atha kho mahaggatakammam-eva taṁ ajjhottharitvā tiṭṭhati vipākaṁ detīti.

Evaṁ bodhisatto antevāsikānaṁ mettābhāvanāya ānisaṁsaṁ kathetvā aparihīnajjhāno brahmaloke nibbattitvā satta saṁvaṭṭavivaṭṭakappe na imaṁ lokaṁ puna agamāsi.