Jātaka-aṭṭhakathā, Dukanipāto

Dhanuggaho asadiso ti idaṁ satthā jetavane viharanto mahābhinikkhamanaṁ ārabbha kathesi. Ekadivasañhi bhikkhū dhammasabhāyaṁ sannisinnā bhagavato mahānikkhamapāramiṁ vaṇṇentā nisīdiṁsu. Satthā āgantvā: “Kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā” ti pucchitvā: “Imāya nāmā” ti vutte: “Na, bhikkhave, tathāgato idāneva mahābhinikkhamanaṁ nikkhanto, pubbe pi setacchattaṁ pahāya nikkhantoyevā” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte {2.87} bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto tassa aggamahesiyā kucchimhi paṭisandhiṁ gaṇhi, tassa sotthinā jātassa nāmaggahaṇadivase: “Asadisakumāro” ti nāmaṁ akaṁsu. Athassa ādhāvitvā paridhāvitvā vicaraṇakāle añño puññavā satto deviyā kucchimhi paṭisandhiṁ gaṇhi, tassa sotthinā jātassa nāmaggahaṇadivase: “Brahmadattakumāro” ti nāmaṁ akaṁsu. Tesu bodhisatto soḷasavassakāle takkasilaṁ gantvā disāpāmokkhassa ācariyassa santike tayo vede aṭṭhārasa ca sippāni uggaṇhitvā tesu issāsasippe asadiso hutvā bārāṇasiṁ paccāgami. Rājā kālaṁ karonto: “Asadisakumārassa rajjaṁ datvā brahmadattassa oparajjaṁ dethā” ti vatvā kālamakāsi. Tasmiṁ kālakate bodhisatto attano rajje dīyamāne: “Na mayhaṁ rajjenattho” ti paṭikkhi pi, brahmadattaṁ rajje abhisiñciṁsu. Bodhisatto: “Mayhaṁ rajjena attho natthī” ti kiñci pi na icchi, kaniṭṭhe rajjaṁ kārente pakatiyā vasanākāreneva vasi. Rājapādamūlikā: “Asadisakumāro rajjaṁ patthetī” ti vatvā rañño santike bodhisattaṁ paribhindiṁsu. So pi tesaṁ vacanaṁ gahetvā paribhinnacitto: “Bhātaraṁ me gaṇhathā” ti manusse payojesi.

Atheko bodhisattassa atthacarako taṁ kāraṇaṁ bodhisattassa ārocesi. Bodhisatto kaniṭṭhabhātikassa kujjhitvā nagarā nikkhamitvā aññaṁ raṭṭhaṁ gantvā: “Eko dhanuggaho āgantvā rājadvāre ṭhito” ti rañño ārocāpesi. Rājā: “Kittakaṁ bhogaṁ icchasī” ti pucchi. “Ekasaṁvaccharena satasahassan”-ti. “Sādhu āgacchatū” ti. Atha naṁ āgantvā samīpe ṭhitaṁ pucchi: “tvaṁ dhanaggahosī” ti? “Āma, devā” ti. “Sādhu maṁ upaṭṭhahassū” ti. So tato paṭṭhāya rājānaṁ upaṭṭhahi. Tassa paribbayaṁ dīyamānaṁ {2.88} disvā: “Atibahuṁ labhatī” ti porāṇakadhanuggahā ujjhāyiṁsu. Athekadivasaṁ rājā uyyānaṁ gantvā maṅgalasilāpaṭṭasamīpe sāṇipākāraṁ parikkhipāpetvā ambarukkhamūle mahāsayane nipanno uddhaṁ olokento rukkhagge ekaṁ ambapiṇḍiṁ disvā: “Imaṁ na sakkā abhiruhitvā gaṇhitun”-ti dhanuggahe pakkosāpetvā: “Imaṁ ambapiṇḍiṁ sarena chinditvā pātetuṁ sakkhissathā” ti āha. Na taṁ, deva, amhākaṁ garu, devena pana no bahuvāre kammaṁ diṭṭhapubbaṁ, adhunāgato dhanuggaho amhehi bahutaraṁ labhati, taṁ pātāpethāti.

Rājā bodhisattaṁ pakkosāpetvā: “Sakkhissasi, tāta, etaṁ pātetun”-ti pucchi. “Āma, mahārāja, ekaṁ okāsaṁ labhamāno sakkhissāmī” ti. “Katarokāsan”-ti? “Tumhākaṁ sayanassa antokāsan”-ti. Rājā sayanaṁ harāpetvā okāsaṁ kāresi. Bodhisattassa hatthe dhanu natthi, nivāsanantare dhanuṁ sannayhitvā vicarati, tasmā: “Sāṇiṁ laddhuṁ vaṭṭatī” ti āha. Rājā: “Sādhū” ti sāṇiṁ āharāpetvā parikkhipāpesi. Bodhisatto antosāṇiṁ pavisitvā uparinivatthaṁ setavatthaṁ haritvā ekaṁ rattapaṭaṁ nivāsetvā kacchaṁ bandhitvā ekaṁ rattapaṭaṁ udare bandhitvā pasibbakato sandhiyuttaṁ khaggaṁ nīharitvā vāmapasse sannayhitvā suvaṇṇakañcukaṁ paṭimuñcitvā cāpanāḷiṁ piṭṭhiyaṁ sannayhitvā sandhiyuttameṇḍakamahādhanuṁ ādāya pavāḷavaṇṇaṁ jiyaṁ āropetvā uṇhīsaṁ sīse paṭimuñcitvā tikhiṇakhurappaṁ nakhehi parivattayamāno sāṇiṁ dvidhā katvā pathaviṁ phāletvā alaṅkatanāgakumāro viya nikkhamitvā sarakhipanaṭṭhānaṁ gantvā khurappaṁ sannayhitvā rājānaṁ āha: “kiṁ, mahārāja, etaṁ ambapiṇḍiṁ uddhaṁ ārohanakaṇḍena pātemi, udāhu adho orohanakaṇḍenā” ti {2.89}. “Tāta, bahū mayā ārohanakaṇḍena pātentā diṭṭhapubbā, orohanakaṇḍena pana pātentā mayā na diṭṭhapubbā, orohanakaṇḍena pātehī” ti. “Mahārāja, idaṁ kaṇḍaṁ dūraṁ ārohissati, yāva cātumahārājikabhavanaṁ, tāva gantvā sayaṁ orohissati, yāvassa orohanaṁ, tāva tumhehi adhivāsetuṁ vaṭṭatī” ti. Rājā: “Sādhū” ti sampaṭicchi.

Atha naṁ puna āha: “mahārāja, idaṁ kaṇḍaṁ pana ārohamānaṁ ambapiṇḍivaṇṭaṁ yāvamajjhaṁ kantamānaṁ ārohissati, orohamānaṁ kesaggamattam-pi ito vā etto vā agantvā ujuññeva patitvā ambapiṇḍiṁ gahetvā otarissati, passa, mahārājā” ti vegaṁ janetvā kaṇḍaṁ khi pi. Taṁ kaṇḍaṁ ambapiṇḍivaṇṭaṁ yāvamajjhaṁ kantamānaṁ abhiruhi. Bodhisatto: “Idāni taṁ kaṇḍaṁ yāva cātumahārājikabhavanaṁ gataṁ bhavissatī” ti ñatvā paṭhamaṁ khittakaṇḍato adhikataraṁ vegaṁ janetvā aññaṁ kaṇḍaṁ khi pi, taṁ gantvā purimakaṇḍapuṅkhe paharitvā nivattitvā sayaṁ tāvatiṁsabhavanaṁ abhiruhi. Tattha naṁ devatā aggahesuṁ, nivattanakaṇḍassa vātachinnasaddo asanisaddo viya ahosi. Mahājanena: “Kiṁ eso saddo” ti vutte bodhisatto: “Nivattanakaṇḍassa saddo” ti vatvā attano attano sarīre kaṇḍassa patanabhāvaṁ ñatvā bhītatasitaṁ mahājanaṁ: “Mā bhāyitthā” ti samassāsetvā: “Kaṇḍassa bhūmiyaṁ patituṁ na dassāmī” ti āha. Kaṇḍaṁ otaramānaṁ kesaggamattam-pi ito vā etto vā agantvā ujuññeva patitvā ambapiṇḍiṁ chindi. Bodhisatto ambapiṇḍiyā ca kaṇḍassa ca bhūmiyaṁ patituṁ adatvā ākāse yeva sampaṭicchanto ekena hatthena ambapiṇḍiṁ, ekena hatthena kaṇḍaṁ aggahesi. Mahājano taṁ acchariyaṁ disvā: “Na no evarūpaṁ diṭṭhapubban”-ti mahāpurisaṁ pasaṁsati {2.90} unnadati apphoṭeti aṅguliyo vidhūnati, celukkhepasahassāni pavatteti. Rājaparisāya tuṭṭhapahaṭṭhāya bodhisattassa dinnadhanaṁ koṭimattaṁ ahosi. Rājāpissa dhanavassaṁ vassento viya bahuṁ dhanaṁ mahantañca yasaṁ adāsi.

Evaṁ bodhisatte tena raññā sakkate garukate tattha vasante: “Asadisakumāro kira bārāṇasiyaṁ natthī” ti satta rājāno āgantvā bārāṇasinagaraṁ parivāretvā: “Rajjaṁ vā detu yuddhaṁ vā” ti rañño paṇṇaṁ pesesuṁ. Rājā maraṇabhayabhīto: “Kuhiṁ me bhātā vasatī” ti pucchitvā: “Ekaṁ sāmantarājānaṁ upaṭṭhahatī” ti sutvā: “Mama bhātike anāgacchante mayhaṁ jīvitaṁ natthi, gacchatha tassa mama vacanena pāde vanditvā khamāpetvā gaṇhitvā āgacchathā” ti dūte pāhesi. Te gantvā bodhisattassa taṁ pavattiṁ ārocesuṁ. Bodhisatto taṁ rājānaṁ āpucchitvā bārāṇasiṁ paccāgantvā rājānaṁ: “Mā bhāyī” ti samassāsetvā kaṇḍe akkharāni chinditvā: “Ahaṁ asadisakumāro āgato, aññaṁ ekakaṇḍaṁ khipanto sabbesaṁ vo jīvitaṁ harissāmi, jīvitena atthikā palāyantū” ti aṭṭālake ṭhatvā sattannaṁ rājūnaṁ bhuñjantānaṁ kañcanapātimakule yeva kaṇḍaṁ pātesi. Te akkharāni disvā maraṇabhayabhītā sabbeva palāyiṁsu. Evaṁ mahāsatto khuddakamakkhikāya pivanamattam-pi lohitaṁ anuppādetvā satta rājāno palāpetvā kaniṭṭhabhātaraṁ apaloketvā kāme pahāya isipabbajjaṁ pabbajitvā abhiññā ca samāpattiyo ca nibbattetvā jīvitapariyosāne brahmalokūpago ahosi.

Satthā {2.91} “evaṁ, bhikkhave, asadisakumāro satta rājāno palāpetvā vijitasaṅgāmo isipabbajjaṁ pabbajito” ti abhisambuddho hutvā imā gāthā avoca:

Tattha asadiso ti na kevalaṁ nāmeneva, balavīriyapaññāhi pi asadiso va. Mahabbalo ti kāyabalena pi paññābalena pi mahabbalo. Dūrepātī ti yāva cātumahārājikabhavanā tāvatiṁsabhavanā ca kaṇḍaṁ pesetuṁ samatthatāya dūrepātī. Akkhaṇavedhī ti avirādhitavedhī. Atha vā akkhaṇā vuccati vijju, yāva ekā vijju niccharati, tāva tenobhāsena sattaṭṭha vāre kaṇḍāni gahetvā vijjhatīti akkhaṇavedhī. Mahākāyappadālano ti mahante kāye padāleti. Cammakāyo, dārukāyo, lohakāyo, ayokāyo, vālikakāyo, udakakāyo, phalakakāyoti ime satta mahākāyā nāma. Tattha añño cammakāyapadālano mahiṁsacammaṁ vinivijjhati, so pana satam-pi mahiṁsacammānaṁ vinivijjhati yeva. Añño aṭṭhaṅgulabahalaṁ udumbarapadaraṁ, caturaṅgulabahalaṁ asanapadaraṁ vinivijjhati, so pana phalakasatam-pi ekato baddhaṁ vinivijjhati, tathā dvaṅgulabahalaṁ tambalohapaṭṭaṁ, aṅgulabahalaṁ ayapaṭṭaṁ. Vālikasakaṭassa badarasakaṭassa palālasakaṭassa vā pacchābhāgena kaṇḍaṁ pavesetvā purebhāgena atipāteti, pakatiyā udake catuusabhaṭṭhānaṁ kaṇḍaṁ peseti, thale aṭṭhausabhanti evaṁ imesaṁ sattannaṁ mahākāyānaṁ padālanato mahākāyappadālano. Sabbāmitte ti sabbe amitte. Raṇaṁ katvā ti yuddhaṁ katvā palāpesī ti attho. Na ca kañci viheṭhayī ti ekam-pi na viheṭhesi. Aviheṭhayanto yeva pana tehi saddhiṁ kaṇḍapesaneneva raṇaṁ katvā. Saṁyamaṁ ajjhupāgamī ti sīlasaṁyamaṁ pabbajjaṁ upagato.