Jātaka-aṭṭhakathā, Dukanipāto

Atīte bārāṇasiyaṁ yasapāṇi nāma rājā rajjaṁ kāresi, kāḷako nāmassa senāpati ahosi. Tadā bodhisatto tasseva purohito ahosi nāmena dhammadhajo nāma, rañño pana sīsappasādhanakappako chattapāṇi nāma. Rājā dhammena rajjaṁ kāreti, senāpati panassa vinicchayaṁ karonto lañjaṁ khādati parapiṭṭhimaṁsiko, lañjaṁ gahetvā assāmike sāmike karoti. Athekadivasaṁ vinicchaye parājito manusso bāhā paggayha kandanto vinicchayā nikkhanto rājupaṭṭhānaṁ gacchantaṁ {2.187} bodhisattaṁ disvā tassa pādesu patitvā: “Tumhādisesu nāma, sāmi, rañño atthañca dhammañca anusāsantesu kāḷakasenāpati lañjaṁ gahetvā assāmike sāmike karotī” ti attano parājitabhāvaṁ bodhisattassa kathesi. Bodhisatto kāruññaṁ uppādetvā: “Ehi bhaṇe, aḍḍaṁ te vinicchinissāmī” ti taṁ gahetvā vinicchayaṭṭhānaṁ agamāsi. Mahājano sannipati, bodhisatto taṁ aḍḍaṁ paṭivinicchinitvā sāmikaññeva sāmikaṁ akāsi.

Mahājano sādhukāraṁ adāsi, so saddo mahā ahosi. Rājā taṁ sutvā: “Kiṁ saddo nāmeso” ti pucchi. “Deva, dhammadhajapaṇḍitena dubbinicchito aḍḍo suvinicchito, tatresa sādhukārasaddo” ti. Rājā tuṭṭho bodhisattaṁ pakkosāpetvā: “Aḍḍo kira te ācariya vinicchito” ti pucchi. “Āma, mahārāja, kāḷakena dubbinicchitaṁ aḍḍaṁ vinicchinin”-ti vutte: “Ito dāni paṭṭhāya tumheva aḍḍaṁ vinicchinatha, mayhañca kaṇṇasukhaṁ bhavissati lokassa ca vuḍḍhī” ti vatvā anicchantam-pi taṁ: “Sattānuddayāya vinicchaye nisīdathā” ti yācitvā sampaṭicchāpesi. Tato paṭṭhāya bodhisatto vinicchaye nisīdati, sāmike yeva sāmike karoti.

Kāḷako tato paṭṭhāya lañjaṁ alabhanto lābhato parihāyitvā bodhisattassa āghātaṁ bandhitvā: “Mahārāja, dhammadhajapaṇḍito tava rajjaṁ patthetī” ti bodhisattaṁ rañño antare paribhindi. Rājā asaddahanto: “Mā evaṁ avacā” ti paṭikkhipitvā puna tena: “Sace me na saddahatha, tassāgamanakāle vātapānena oloketha. Athānena sakalanagarassa attano hatthe katabhāvaṁ passissathā” ti vutte rājā tassa aḍḍakārakaparisaṁ disvā: “Etasseva parisā” ti saññāya bhijjitvā: “Kiṁ karoma senāpatī” ti pucchi. “Deva, etaṁ māretuṁ vaṭṭatī” ti {2.188}. “Oḷārikadosaṁ apassantā kathaṁ māressāmā” ti? “Attheko upāyo” ti. “Katarūpāyo” ti. “Asayhamassa kammaṁ āropetvā taṁ kātuṁ asakkontaṁ taṁ tena dosena māressāmā” ti. “Kiṁ pana asayhakamman”-ti? “Mahārāja, uyyānaṁ nāma sārabhūmiyaṁ ropitaṁ paṭijaggiyamānaṁ tīhi catūhi saṁvaccharehi phalaṁ deti. Tumhe taṁ pakkosāpetvā ‘sve uyyānaṁ kīḷissāma, uyyānaṁ me māpehī’ ti vadatha, so māpetuṁ na sakkhissati. Atha naṁ tasmiṁ dose māressāmā” ti.

Rājā bodhisattaṁ āmantetvā: “Paṇḍita, mayhaṁ purāṇauyyāne ciraṁ kīḷimha, idāni navauyyāne kīḷitukāmamha, sve kīḷissāma, uyyānaṁ no māpehi, sace māpetuṁ na sakkhissasi, jīvitaṁ te natthī” ti. Bodhisatto: “Kāḷakena lañjaṁ alabhamānena rājā antare paribhinno bhavissatī” ti ñatvā: “Sakkonto jānissāmi, mahārājā” ti vatvā gehaṁ gantvā subhojanaṁ bhuñjitvā cintayamāno sayane nipajji, sakkassa bhavanaṁ uṇhākāraṁ dassesi. Sakko āvajjento bodhisattassa cittaṁ ñatvā vegenāgantvā sirigabbhaṁ pavisitvā ākāse ṭhatvā: “Kiṁ cintesi paṇḍitā” ti pucchi. “Kosi tvan”-ti? “Sakkohamasmī” ti. “Rājā maṁ ‘uyyānaṁ māpehī’ ti āha, taṁ cintemī” ti. “Paṇḍita, mā cintayi, ahaṁ te nandanavanacittalatāvanasadisaṁ uyyānaṁ māpessāmi, katarasmiṁ ṭhāne māpemī” ti? “Asukaṭṭhāne māpehī” ti. Sakko māpetvā devapuram-eva gato.

Punadivase bodhisatto uyyānaṁ paccakkhato disvā gantvā rañño ārocesi: “niṭṭhitaṁ te, mahārāja, uyyānaṁ, kīḷassū” ti. Rājā gantvā aṭṭhārasahatthena manosilāvaṇṇena pākārena parikkhittaṁ dvāraṭṭālakasampannaṁ pupphaphalabhārabharitanānārukkhapaṭimaṇḍitaṁ {2.189} uyyānaṁ disvā kāḷakaṁ pucchi: “paṇḍitena amhākaṁ vacanaṁ kataṁ, idāni kiṁ karomā” ti. “Mahārāja, ekarattena uyyānaṁ māpetuṁ sakkonto rajjaṁ gahetuṁ kiṁ na sakkotī” ti? “Idāni kiṁ karomā” ti? “Aparam-pi naṁ asayhakammaṁ kāremā” ti. “Kiṁ kammaṁ nāmā” ti? “Sattaratanamayaṁ pokkharaṇiṁ māpemā” ti. Rājā: “Sādhū” ti bodhisattaṁ āmantetvā: “Ācariya, uyyānaṁ tāva te māpitaṁ, etassa pana anucchavikaṁ sattaratanamayaṁ pokkharaṇiṁ māpehi. Sace māpetuṁ na sakkhissasi, jīvitaṁ te natthī” ti āha. Bodhisatto: “Sādhu, mahārāja, sakkonto māpessāmī” ti āha. Athassa sakko pokkharaṇiṁ māpesi sobhaggappattaṁ satatitthaṁ sahassavaṅkaṁ pañcavaṇṇapadumasañchannaṁ nandanapokkharaṇisadisaṁ.

Punadivase bodhisatto tam-pi paccakkhaṁ katvā rañño ārocesi: “māpitā, deva, pokkharaṇī” ti. Rājā tam-pi disvā: “Idāni kiṁ karomā” ti kāḷakaṁ pucchi. “Uyyānassa anucchavikaṁ gehaṁ māpetuṁ āṇāpehi, devā” ti. Rājā bodhisattaṁ āmantetvā: “Idāni, ācariya, imassa uyyānassa ceva pokkharaṇiyā ca anucchavikaṁ sabbadantamayaṁ gehaṁ māpehi, no ce māpessasi, jīvitaṁ te natthī” ti āha. Athassa sakko geham-pi māpesi. Bodhisatto punadivase tam-pi paccakkhaṁ katvā rañño ārocesi. Rājā tam-pi disvā: “Idāni kiṁ karomā” ti kāḷakaṁ pucchi. “Gehassa anucchavikaṁ maṇiṁ māpetuṁ āṇāpehi, mahārājā” ti āha. Rājā bodhisattaṁ āmantetvā: “Paṇḍita, imassa dantamayagehassa anucchavikaṁ maṇiṁ māpehi, maṇi-ālokena vicarissāma. Sace māpetuṁ na sakkosi, jīvitaṁ te natthī” ti āha. Athassa sakko maṇim-pi māpesi.

Bodhisatto punadivase taṁ paccakkhaṁ katvā rañño ārocesi {2.190}. Rājā tam-pi disvā: “Idāni kiṁ karissāmā” ti kāḷakaṁ pucchi. “Mahārāja, dhammadhajabrāhmaṇassa icchiticchitadāyikā devatā atthi maññe, idāni yaṁ devatā pi māpetuṁ na sakkoti, taṁ āṇāpehi. Caturaṅgasamannāgataṁ nāma manussaṁ devatā pi māpetuṁ na sakkoti, tasmā ‘caturaṅgasamannāgataṁ me uyyānapālaṁ māpehī’ ti taṁ vadāhī” ti. Rājā bodhisattaṁ āmantetvā: “Ācariya, tayā amhākaṁ uyyānaṁ, pokkharaṇī, dantamayapāsādo, tassa ālokakaraṇatthāya maṇiratanañca māpitaṁ, idāni me uyyānarakkhakaṁ caturaṅgasamannāgataṁ uyyānapālaṁ māpehi, no ce māpessasi, jīvitaṁ te natthī” ti āha. Bodhisatto: “Hotu, labhamāno jānissāmī” ti gehaṁ gantvā subhojanaṁ bhuñjitvā nipanno paccūsakāle pabujjhitvā sayanapīṭhe nisinno cintesi: “sakko devarājā yaṁ attanā sakkā māpetuṁ, taṁ māpesi, caturaṅgasamannāgataṁ pana uyyānapālaṁ na sakkā māpetuṁ, evaṁ sante paresaṁ hatthe maraṇato araññe anāthamaraṇam-eva varataran”-ti. So kassaci anārocetvā pāsādā otaritvā aggadvāreneva nagarā nikkhamitvā araññaṁ pavisitvā aññatarasmiṁ rukkhamūle sataṁ dhammaṁ āvajjamāno nisīdi.

Sakko taṁ kāraṇaṁ ñatvā vanacarako viya hutvā bodhisattaṁ upasaṅkamitvā: “Brāhmaṇa, tvaṁ sukhumālo, adiṭṭhapubbadukkharūpo viya imaṁ araññaṁ pavisitvā kiṁ karonto nisinnosī” ti imamatthaṁ pucchanto paṭhamaṁ gāthamāha.

Tattha sukhaṁ jīvitarūposī ti tvaṁ sukhena jīvitasadiso sukhedhito sukhaparihato viya. Raṭṭhā ti ākiṇṇamanussaṭṭhānā. Vivanamāgato ti nirudakaṭṭhānaṁ araññaṁ paviṭṭho. Rukkhamūle ti rukkhasamīpe. Kapaṇo viya {2.191} jhāyasī ti kapaṇo viya ekako nisinno jhāyasi pajjhāyasi, kiṁ nāmetaṁ cintesīti pucchi.

Tattha sataṁ dhammaṁ anussaranti, samma, saccametaṁ, ahaṁ sukhaṁ jīvitarūpo raṭṭhā ca vivanamāgato, sohaṁ ekako va imasmiṁ rukkhamūle nisīditvā kapaṇo viya jhāyāmi. Yaṁ pana vadesi: “Kiṁ nāmetaṁ cintesī” ti, taṁ te pavedemi: “Sataṁ dhamman”-ti. Ahañhi sataṁ dhammaṁ anussaranto idha nisinno. Sataṁ dhamman-ti buddhapaccekabuddhabuddhasāvakānaṁ sataṁ sappurisānaṁ paṇḍitānaṁ dhammaṁ. Lābho alābho yaso ayaso nindā pasaṁsā sukhaṁ dukkhanti ayañhi aṭṭhavidho lokadhammo. Iminā pana abbhāhatā santo na kampanti na pavedhenti, ayamettha akampanasaṅkhāto sataṁ dhammo imaṁ anussaranto nisinnomhīti dīpeti.

Atha naṁ sakko: “Evaṁ sante, brāhmaṇa, imasmiṁ ṭhāne kasmā nisinnosī” ti. “Rājā caturaṅgasamannāgataṁ uyyānapālaṁ āharāpeti, tādisaṁ na sakkomi laddhuṁ, sohaṁ ‘kiṁ me parassa hatthe maraṇena, araññaṁ pavisitvā anāthamaraṇaṁ marissāmī’ ti cintetvā idhāgantvā nisinno” ti. “Brāhmaṇa, ahaṁ sakko devarājā, mayā te uyyānādīni māpitāni, caturaṅgasamannāgataṁ uyyānapālaṁ māpetuṁ na sakkā, tumhākaṁ rañño sīsappasādhanakappako chattapāṇi nāma, so caturaṅgasamannāgato, caturaṅgasamannāgatena uyyānapālena atthe sati etaṁ kappakaṁ uyyānapālaṁ kātuṁ vadehī” ti. Iti sakko bodhisattassa ovādaṁ datvā: “Mā bhāyī” ti samassāsetvā attano devapuram-eva gato.

Bodhisatto gehaṁ {2.192} gantvā bhuttapātarāso rājadvāraṁ gantvā chattapāṇim-pi tattheva disvā hatthe gahetvā: “Tvaṁ kira, samma chattapāṇi, caturaṅgasamannāgatosī” ti pucchitvā: “Ko te mayhaṁ caturaṅgasamannāgatabhāvaṁ ācikkhī” ti vutte: “Sakko, devarājā” ti vatvā: “Kiṁkāraṇā ācikkhī” ti puṭṭho: “Iminā nāma kāraṇenā” ti sabbaṁ ācikkhi. So: “Āma, ahaṁ caturaṅgasamannāgato” ti āha. Atha naṁ bodhisatto hatthe gahetvāva rañño santikaṁ gantvā: “Ayaṁ, mahārāja, chattapāṇi, caturaṅgasamannāgato, caturaṅgasamannāgatena uyyānapālena atthe sati imaṁ uyyānapālaṁ karothā” ti āha. Atha naṁ rājā: “Tvaṁ kira caturaṅgasamannāgatosī” ti pucchi. “Āma, mahārājā” ti. “Katamehi caturaṅgehi samannāgatosī” ti?

“Mayhañhi, mahārāja, usūyā nāma natthi, majjaṁ me na pivitapubbaṁ, paresu me sneho vā kodho vā na bhūtapūbbo. Imehi catūhi aṅgehi samannāgatomhī” ti.

Atha naṁ rājā, bho chattapāṇi, “anusūyakosmī” ti vadasīti. “Āma, deva, anusūyakomhī” ti. “Kiṁ ārammaṇaṁ disvā anusūyako jātosī” ti? “Suṇāhi devā” ti attano anusūyakakāraṇaṁ kathento imaṁ gāthamāha.

Tassattho: ahaṁ, deva, pubbe imasmiṁ yeva bārāṇasinagare tādiso va rājā hutvā itthiyā kāraṇā purohitaṁ bandhāpesiṁ.

Imasmiñhi {2.193} jātake āgatanayeneva ekasmiṁ kāle ayaṁ chattapāṇi rājā hutvā catusaṭṭhiyā pādamūlikehi saddhiṁ sampadussitvā bodhisattaṁ attano manorathaṁ apūrentaṁ nāsetukāmāya deviyā paribhinno bandhāpesi. Tadā naṁ bandhitvā ānīto bodhisatto yathābhūtaṁ deviyā dosaṁ āropetvā sayaṁ mutto raññā bandhāpite sabbe pi te pādamūlike mocetvā: “Etesañca deviyā ca aparādhaṁ khamatha, mahārājā” ti ovadi. Sabbaṁ heṭṭhā vuttanayeneva vitthārato veditabbaṁ. Taṁ sandhāyāha:

Tadā pana sohaṁ cintesiṁ: “ahaṁ soḷasa sahassaitthiyo pahāya etaṁ ekam-eva kilesavasena saṅgaṇhanto pi santappetuṁ nāsakkhiṁ, evaṁ duppūraṇīyānaṁ itthīnaṁ kujjhanaṁ nāma nivatthavatthe kilissante ‘kasmā kilissasī’ ti kujjhanasadisaṁ hoti, bhuttabhatte gūthabhāvaṁ āpajjante ‘kasmā etaṁ sabhāvaṁ āpajjasī’ ti kujjhanasadisaṁ hoti. ‘Ito dāni paṭṭhāya yāva arahattaṁ na pāpuṇāmi, tāva kilesaṁ nissāya mayi usūyā mā uppajjatū”‘ ti adhiṭṭhahiṁ. Tato paṭṭhāya anusūyako jāto. Idaṁ sandhāya: “tasmāhaṁ anusūyako” ti āha.

Atha naṁ rājā: “Samma chattapāṇi, kiṁ ārammaṇaṁ disvā amajjapo jātosī” ti pucchi. So taṁ kāraṇaṁ ācikkhanto imaṁ gāthamāha.

Ahaṁ, mahārāja, pubbe tādiso bārāṇasirājā hutvā majjena vinā vattituṁ nāsakkhiṁ, amaṁsakabhattam-pi bhuñjituṁ nāsakkhiṁ. Nagare uposathadivasesu māghāto hoti, bhattakārako pakkhassa terasiyaññeva maṁsaṁ gahetvā ṭhapesi, taṁ dunnikkhittaṁ sunakhā khādiṁsu. Bhattakārako uposathadivase maṁsaṁ alabhitvā rañño nānaggarasabhojanaṁ pacitvā pāsādaṁ āropetvā upanāmetuṁ asakkonto deviṁ upasaṅkamitvā: “Devi, ajja me maṁsaṁ na laddhaṁ, amaṁsakabhojanaṁ nāma upanāmetuṁ na sakkomi, kinti karomī” ti āha. “Tāta, mayhaṁ putto raññā piyo manāpo, puttaṁ me disvā rājā tam-eva cumbanto parissajanto attano {2.194} atthibhāvam-pi na jānāti, ahaṁ puttaṁ maṇḍetvā rañño ūrumhi nisīdāpeyyaṁ, rañño puttena saddhiṁ kīḷanakāle tvaṁ bhattaṁ upaneyyāsī” ti. Sā evaṁ vatvā attano puttaṁ alaṅkatābharaṇaṁ maṇḍetvā rañño ūrumhi nisīdāpesi. Rañño puttena saddhiṁ kīḷanakāle bhattakārako bhattaṁ upanāmesi. Rājā surāmadamatto pātiyaṁ maṁsaṁ adisvā: “Maṁsaṁ kahan”-ti pucchitvā: “Ajja, deva, uposathadivasaṁ māghātatāya maṁsaṁ na laddhan”-ti vutte: “Mayhaṁ maṁsaṁ nāma dullabhan”-ti vatvā ūrumhi nisinnassa piyaputtassa gīvaṁ vaṭṭetvā jīvitakkhayaṁ pāpetvā bhattakārakassa purato khipitvā: “Vegena sampādetvā āharā” ti āha. Bhattakārako tathā akāsi, rājā puttamaṁsena bhattaṁ bhuñji. Rañño bhayena eko pi kandituṁ vā rodituṁ vā kathetuṁ vā samattho nāma nāhosi.

Rājā bhuñjitvā sayanapiṭṭhe niddaṁ upagantvā paccūsakāle pabujjhitvā vigatamado: “Puttaṁ me ānethā” ti āha. Tasmiṁ kāle devī kandamānā pādamūle pati. “Kiṁ, bhadde” ti ca vutte, “deva, hiyyo te puttaṁ māretvā puttamaṁsena bhattaṁ bhuttan”-ti āha. Rājā puttasokena roditvā kanditvā: “Idaṁ me dukkhaṁ surāpānaṁ nissāya uppannan”-ti surāpāne dosaṁ disvā: “Ito paṭṭhāya yāva arahattaṁ na pāpuṇāmi, tāva evarūpaṁ vināsakārakaṁ suraṁ nāma na pivissāmī” ti paṁsuṁ gahetvā mukhaṁ puñchitvā adhiṭṭhāsi. Tato paṭṭhāya majjaṁ nāma na piviṁ. Imamatthaṁ sandhāya: “matto ahaṁ, mahārājā” ti imaṁ gāthamāha.

Atha naṁ rājā: “Kiṁ pana, samma chattapāṇi, ārammaṇaṁ disvā nisneho jātosī” ti pucchi. So taṁ kāraṇaṁ ācikkhanto imaṁ gāthamāha.

Mahārāja, pubbe ahaṁ bārāṇasiyaṁ yeva kitavāso nāma rājā. Tassa me putto vijāyi. Lakkhaṇapāṭhakā taṁ disvā: “Mahārāja, ayaṁ kumāro pānīyaṁ alabhitvā marissatī” ti āhaṁsu. “Duṭṭhakumāro” tissa nāmaṁ ahosi. So viññutaṁ patto oparajjaṁ kāresi, rājā kumāraṁ purato vā pacchato vā katvā vicari, pānīyaṁ alabhitvā maraṇabhayena cassa catūsu dvāresu antonagaresu ca tattha tattha pokkharaṇiyo kāresi, catukkādīsu maṇḍape kāretvā pānīyacāṭiyo ṭhapāpesi. So ekadivase alaṅkatapaṭiyatto pāto va uyyānaṁ gacchanto antarāmagge paccekabuddhaṁ passi. Mahājano pi paccekabuddhaṁ disvā tam-eva vandati {2.195} pasaṁsati, añjaliñcassa paggaṇhāti.

Kumāro cintesi: “mādisena saddhiṁ gacchantā imaṁ muṇḍakaṁ vandanti pasaṁsanti, añjaliñcassa paggaṇhantī” ti. So kupito hatthikkhandhato oruyha paccekabuddhaṁ upasaṅkamitvā: “Laddhaṁ te, samaṇa, bhattan”-ti vatvā: “Āma, kumārā” ti vutte tassa hatthato pattaṁ gahetvā bhūmiyaṁ pātetvā saddhiṁ bhattena madditvā pādappahārena cuṇṇavicuṇṇaṁ akāsi. Paccekabuddho: “Naṭṭho vatāyaṁ satto” ti tassa mukhaṁ olokesi. Kumāro: “Ahaṁ, samaṇa, kitavāsarañño putto, nāmena duṭṭhakumāro nāma, tvaṁ me kuddho akkhīni ummīletvā olokento kiṁ karissasī” ti āha.

Paccekabuddho chinnabhatto hutvā vehāsaṁ abbhuggantvā uttarahimavante nandanamūlapabbhāram-eva gato. Kumārassā pi taṅkhaṇaññeva pāpakammaṁ paripacci. So: “Ḍayhāmi ḍayhāmī” ti samuggatasarīraḍāho tattheva pati. Tattha tattheva yattakaṁ pānīyaṁ, tattakaṁ pānīyaṁ sabbaṁ chijji, mātikā sussiṁsu, tattheva jīvitakkhayaṁ patvā avīcimhi nibbatti. Rājā taṁ pavattiṁ sutvā puttasokena abhibhūto cintesi: “ayaṁ me soko piyavatthuto uppajji, sace me sneho nābhavissa, soko na uppajjissa, ito dāni me paṭṭhāya saviññāṇake vā aviññāṇake vā kismiñci vatthusmiṁ sneho nāma mā uppajjatū” ti adhiṭṭhāsi, tato paṭṭhāya sneho nāma natthi. Taṁ sandhāya: “Kitavāso nāmāhan”-ti gāthamāha.

Tattha putto paccekabodhi me. Pattaṁ bhinditvā cavito ti mama putto paccekabodhipattaṁ bhinditvā cavitoti attho. Nisneho tassa kāraṇā ti tadā uppannasnehavatthussa kāraṇā ahaṁ nisneho jātoti attho.

Atha naṁ rājā: “Kiṁ pana, samma, ārammaṇaṁ disvā nikkodho jātosī” ti pucchi. So taṁ kāraṇaṁ ācikkhanto imaṁ gāthamāha.

Tassattho: ahaṁ, mahārāja, arako nāma tāpaso hutvā satta vassāni mettacittaṁ bhāvetvā satta saṁvaṭṭavivaṭṭakappe brahmaloke vasiṁ, tasmā ahaṁ dīgharattaṁ mettābhāvanāya āciṇṇapariciṇṇattā akkodhano jātoti.

Evaṁ chattapāṇinā attano catūsu aṅgesu kathitesu rājā parisāya iṅgitasaññaṁ adāsi. Taṅkhaṇaññeva amaccā ca brāhmaṇagahapatikādayo {2.196} ca uṭṭhahitvā: “Are lañjakhādaka duṭṭhacora, tvaṁ lañjaṁ alabhitvā paṇḍitaṁ upavaditvā māretukāmo jāto” ti kāḷakaṁ senāpatiṁ hatthapādesu gahetvā rājanivesanā otāretvā gahitagahiteheva pāsāṇamuggarehi sīsaṁ bhinditvā jīvitakkhayaṁ pāpetvā pādesu gahetvā kaḍḍhantā saṅkāraṭṭhāne chaḍḍesuṁ. Tato paṭṭhāya rājā dhammena rajjaṁ kārento yathākammaṁ gato.