Te kālaṁ katvā tāvatiṁsabhavane nibbattitvā chasu kāmāvacarasaggesu anulomapaṭilomena mahantaṁ devissariyaṁ anubhavantā vicaranti. Te tato cavitvā uparidevaloke nibbattitukāmā honti. Sakko tathā gatabhāvaṁ ñatvā tesu ekassa {4.319} vimānadvāraṁ gantvā taṁ āgantvā vanditvā ṭhitaṁ āha: “mārisa, tayā manussalokaṁ gantuṁ vaṭṭatī” ti. “Mahārāja, manussaloko nāma jeguccho paṭikūlo, tattha ṭhitā dānādīni puññāni katvā devalokaṁ patthenti, tattha gantvā kiṁ karissāmī” ti. “Mārisa, devaloke paribhuñjitabbasampattiṁ manussaloke paribhuñjissasi, pañcavīsatiyojanubbedhe navayojanaāyāme aṭṭhayojanavitthāre ratanapāsāde vasissasi, adhivāsehī” ti. So adhivāsesi. Sakko tassa paṭiññaṁ gahetvā isivesena rājuyyānaṁ gantvā tāsaṁ itthīnaṁ upari ākāse caṅkamanto attānaṁ dassetvā: “Kassāhaṁ puttavaraṁ dammi, kā puttavaraṁ gaṇhissatī” ti āha. “Bhante, mayhaṁ dehi, mayhaṁ dehī” ti soḷasa itthisahassāni hatthe ukkhipiṁsu. Tato sakko āha: “ahaṁ sīlavatīnaṁ puttaṁ dammi, tumhākaṁ kiṁ sīlaṁ, ko ācāro” ti. Tā ukkhittahatthe samañchitvā: “Sace sīlavatiyā dātukāmo, sumedhāya santikaṁ gacchāhī” ti vadiṁsu. So ākāseneva gantvā tassā vāsāgāre sīhapañjare aṭṭhāsi.

Athassā tā itthiyo ārocesuṁ: “Etha, devi, sakko devarājā ‘tumhākaṁ puttavaraṁ dassāmī’ ti ākāsenāgantvā sīhapañjare ṭhito” ti. Sā garuparihārenāgantvā sīhapañjaraṁ ugghāṭetvā: “Saccaṁ kira, bhante, tumhe sīlavatiyā puttavaraṁ dethā” ti āha. “Āma devī” ti. “Tena hi mayhaṁ dethā” ti. “Kiṁ pana te sīlaṁ, kathehi, sace me ruccati, dassāmi te puttavaran”-ti. Sā tassa vacanaṁ sutvā: “Tena hi suṇāhī” ti vatvā attano sīlaguṇaṁ kathentī pannarasa gāthā abhāsi:

Evaṁ tassā gāthāya satena pi sahassena pi vaṇṇiyamānānaṁ guṇānaṁ pamāṇaṁ nāma natthi, tāya pannarasahi gāthāhi attano guṇānaṁ vaṇṇitakāle yeva sakko attano bahukaraṇīyatāya tassā kathaṁ avicchinditvā: “Pahūtā abbhutā yeva te guṇā” ti taṁ pasaṁsanto gāthādvayamāha:

Sā tassa vacanaṁ sutvā somanassajātā taṁ pucchantī dve gāthā abhāsi:

Sakko tassā kathento cha gāthā abhāsi:

Devaloke {4.323} pana me kiccakaraṇīyaṁ atthi, tasmā gacchāmi, tvaṁ appamattā hohīti tassā ovādaṁ datvā pakkāmi. Naḷakāradevaputto pana paccūsakāle cavitvā tassā kucchiyaṁ paṭisandhiṁ gaṇhi. Sā gabbhassa patiṭṭhitabhāvaṁ ñatvā rañño ārocesi, rājā gabbhassa parihāraṁ adāsi. Sā dasamāsaccayena puttaṁ vijāyi, “mahāpanādo” tissa nāmaṁ kariṁsu. Ubhayaraṭṭhavāsino: “Sāmiputtassa no khīramūlan”-ti ekekaṁ kahāpaṇaṁ rājaṅgaṇe khipiṁsu, mahādhanarāsi ahosi. Raññā paṭikkhittāpi: “Sāmiputtassa no vaḍḍhitakāle paribbayo bhavissatī” ti aggahetvāva pakkamiṁsu. Kumāro pana mahāparivārena vaḍḍhitvā vayappatto soḷasavassakāle yeva sabbasippesu nipphattiṁ pāpuṇi. Rājā puttassa vayaṁ oloketvā deviṁ āha: “bhadde, puttassa me rajjābhisekakālo, ramaṇīyamassa pāsādaṁ kāretvā abhisekaṁ karissāmī” ti. Sā: “Sādhu devā” ti sampaṭicchi. Rājā vatthuvijjācariye pakkosāpetvā: “Tātā, vaḍḍhakiṁ gahetvā amhākaṁ nivesanato avidūre puttassa me pāsādaṁ māpetha, rajjena naṁ abhisiñcissāmā” ti āha. Te: “Sādhu, devā” ti bhūmippadesaṁ vīmaṁsanti.

Tasmiṁ khaṇe sakkassa bhavanaṁ uṇhākāraṁ dassesi. So taṁ kāraṇaṁ ñatvā vissakammaṁ āmantetvā: “Gaccha, tāta, mahāpanādakumārassa āyāmena navayojanikaṁ, vitthārato aṭṭhayojanikaṁ, ubbedhena pañcavīsatiyojanikaṁ, ratanapāsādaṁ māpehī” ti pesesi. So vaḍḍhakīvesena vaḍḍhakīnaṁ santikaṁ gantvā: “Tumhe pātarāsaṁ bhuñjitvā ethā” ti te pesetvā daṇḍakena bhūmiṁ pahari, tāvadeva vuttappakāro sattabhūmiko pāsādo uṭṭhahi. Mahāpanādassa pāsādamaṅgalaṁ, chattamaṅgalaṁ, āvāhamaṅgalanti tīṇi maṅgalāni ekato va ahesuṁ. Maṅgalaṭṭhāne ubhayaraṭṭhavāsino sannipatitvā maṅgalacchaṇena satta vassāni vītināmesuṁ. Neva ne rājā uyyojesi, tesaṁ vatthālaṅkārakhādanīyabhojanīyādi {4.324} sabbaṁ rājakulasantakam-eva ahosi. Te sattasaṁvaccharaccayena upakkositvā surucimahārājena: “Kimetan”-ti puṭṭhā: “Mahārāja, amhākaṁ maṅgalaṁ bhuñjantānaṁ satta vassāni gatāni, kadā maṅgalassa osānaṁ bhavissatī” ti āhaṁsu. Tato rājā: “Tātā, puttena me ettakaṁ kālaṁ na hasitapubbaṁ, yadā so hasissati, tadā gamissathā” ti āha. Atha mahājano bheriṁ carāpetvā naṭe sannipātesi. Cha naṭasahassāni sannipatitvā satta koṭṭhāsā hutvā naccantā rājānaṁ hasāpetuṁ nāsakkhiṁsu. Tassa kira dīgharattaṁ dibbanāṭakānaṁ diṭṭhattā tesaṁ naccaṁ amanuññaṁ ahosi.

Tadā bhaṇḍukaṇḍo ca paṇḍukaṇḍo cāti dve nāṭakajeṭṭhakā: “Mayaṁ rājānaṁ hasāpessāmā” ti rājaṅgaṇaṁ pavisiṁsu. Tesu bhaṇḍukaṇḍo tāva rājadvāre mahantaṁ atulaṁ nāma ambaṁ māpetvā suttaguḷaṁ khipitvā tassa sākhāya laggāpetvā suttena atulambaṁ abhiruhi. Atulamboti kira vessavaṇassa ambo. Atha tam-pi vessavaṇassa dāsā gahetvā aṅgapaccaṅgāni chinditvā pātesuṁ, sesanāṭakā tāni samodhānetvā udakena abhisiñciṁsu. So pupphapaṭaṁ nivāsetvā ca pārupitvā ca naccanto va uṭṭhahi. Mahāpanādo tam-pi disvā neva hasi. Paṇḍukaṇḍo naṭo rājaṅgaṇe dārucitakaṁ kāretvā attano parisāya saddhiṁ aggiṁ pāvisi. Tasmiṁ nibbute citakaṁ udakena abhisiñciṁsu. So sapariso pupphapaṭaṁ nivāsetvā ca pārupitvā ca naccanto va uṭṭhahi. Tam-pi disvā rājā neva hasi. Iti taṁ hasāpetuṁ asakkontā manussā upaddutā ahesuṁ.

Sakko taṁ kāraṇaṁ ñatvā: “Gaccha, tāta, mahāpanādaṁ hasāpetvā ehī” ti devanaṭaṁ pesesi. So āgantvā rājaṅgaṇe ākāse ṭhatvā upaḍḍhaaṅgaṁ nāma {4.325} dassesi, eko va hattho, eko va pādo, ekaṁ akkhi, ekā dāṭhā naccati calati phandati, sesaṁ niccalamahosi. Taṁ disvā mahāpanādo thokaṁ hasitaṁ akāsi. Mahājano pana hasanto hasanto hāsaṁ sandhāretuṁ satiṁ paccupaṭṭhāpetuṁ asakkonto aṅgāni vissajjetvā rājaṅgaṇe yeva pati, tasmiṁ kāle maṅgalaṁ niṭṭhitaṁ. Sesamettha: “Panādo nāma so rājā, yassa yūpo suvaṇṇayo” ti mahāpanādajātakena (Ja. 264) vaṇṇetabbaṁ. Rājā mahāpanādo dānādīni puññāni katvā āyupariyosāne devalokam-eva gato.