Jātaka-aṭṭhakathā, Catukkanipāto

Vivarathimāsaṁ {3.1} dvāran-ti idaṁ satthā jetavane viharanto catunnaṁ paribbājikānaṁ pabbajjaṁ ārabbha kathesi. Vesāliyaṁ kira licchavirājūnaṁ satta sahassāni satta satāni satta ca licchavī vasiṁsu. Te sabbe pi pucchāpaṭipucchācittakā ahesuṁ. Atheko pañcasu vādasatesu byatto nigaṇṭho vesāliyaṁ sampāpuṇi, te tassa saṅgahaṁ akaṁsu. Aparā pi evarūpā nigaṇṭhī sampāpuṇi. Rājāno dve pi jane vādaṁ kāresuṁ, ubho pi sadisāva ahesuṁ. Tato licchavīnaṁ etadahosi: “Ime dve pi paṭicca uppanno putto byatto bhavissatī” ti. Tesaṁ vivāhaṁ kāretvā dve pi ekato vāsesuṁ. Atha nesaṁ saṁvāsamanvāya paṭipāṭiyā catasso dārikāyo eko ca dārako jāyi. Dārikānaṁ: “Saccā, lolā, avadhārikā, paṭicchādā” ti nāmaṁ akaṁsu, dārakassa: “Saccako” ti. Te pañca pi janā viññutaṁ pattā mātito pañca vādasatāni, pitito pañca vādasatānīti vādasahassaṁ uggaṇhiṁsu. Mātāpitaro dārikānaṁ evaṁ ovadiṁsu: “Sace koci gihī tumhākaṁ vādaṁ bhindissati, tassa pādaparicārikā bhaveyyātha. Sace pabbajito bhindissati, tassa santike pabbajeyyāthā” ti.

Aparabhāge mātāpitaro kālamakaṁsu. Tesu kālakatesu saccakanigaṇṭho tattheva vesāliyaṁ licchavīnaṁ sippaṁ sikkhāpento vasi. Bhaginiyo jambusākhaṁ gahetvā vādatthāya {3.2} nagarā nagaraṁ caramānā sāvatthiṁ patvā nagaradvāre sākhaṁ nikhaṇitvā: “Yo amhākaṁ vādaṁ āropetuṁ sakkoti gihī vā pabbajito vā, so etaṁ paṁsupuñjaṁ pādehi vikiritvā pādeheva sākhaṁ maddatū” ti dārakānaṁ vatvā bhikkhāya nagaraṁ pavisiṁsu. Athāyasmā sāriputto asammaṭṭhaṭṭhānaṁ sammajjitvā rittaghaṭesu pānīyaṁ upaṭṭhapetvā gilāne ca paṭijaggitvā divātaraṁ sāvatthiṁ piṇḍāya pavisanto taṁ sākhaṁ disvā dārake pucchi, dārakā taṁ pavattiṁ ācikkhiṁsu. Thero dārakeheva pātāpetvā maddāpetvā: “Yehi ayaṁ sākhā ṭhapitā, te katabhattakiccāva āgantvā jetavanadvārakoṭṭhake maṁ passantū” ti dārakānaṁ vatvā nagaraṁ pavisitvā katabhattakicco vihāradvārakoṭṭhake aṭṭhāsi. Tā pi paribbājikā bhikkhāya caritvā āgatā sākhaṁ madditaṁ disvā: “Kenāyaṁ madditā” ti vatvā: “Sāriputtattherena, sace tumhe vādatthikā, jetavanadvārakoṭṭhakaṁ gacchathā” ti dārakehi vuttā puna nagaraṁ pavisitvā mahājanaṁ sannipātetvā vihāradvārakoṭṭhakaṁ gantvā theraṁ vādasahassaṁ pucchiṁsu. Thero taṁ vissajjetvā: “Aññaṁ kiñci jānāthā” ti pucchi. “Na jānāma, sāmī” ti. “Ahaṁ pana vo kiñci pucchāmī” ti. “Puccha, sāmi, jānantiyo kathessāmā” ti.

Thero: “Ekaṁ nāma kin”-ti pucchi. Tā na jāniṁsu. Thero vissajjesi. Tā: “Amhākaṁ, sāmi, parājayo, tumhākaṁ jayo” ti āhaṁsu. “Idāni kiṁ karissathā” ti? “Amhākaṁ mātāpitūhi ayaṁ ovādo dinno ‘sace vo gihī vādaṁ bhindissati, tassa pajāpatiyo bhaveyyātha. Sace pabbajito, tassa santike pabbajeyyāthā’ ti, pabbajjaṁ no dethā” ti. Thero: “Sādhū” ti vatvā tā uppalavaṇṇāya theriyā santike pabbājesi. Tā sabbā pi na cirasseva arahattaṁ pāpuṇiṁsu. Athekadivasaṁ bhikkhū dhammasabhāyaṁ kathaṁ samuṭṭhāpesuṁ: “Āvuso, sāriputtatthero catunnaṁ paribbājikānaṁ avassayo hutvā sabbā arahattaṁ pāpesī” ti. Satthā āgantvā: “Kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā” ti pucchitvā: “Imāya nāmā” ti vutte: “Na, bhikkhave, idāneva, pubbepesa etāsaṁ avassayo {3.3} ahosi, idāni pana pabbajjābhisekaṁ dāpesi, pubbe rājamahesiṭṭhāne ṭhapesī” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte kāliṅgaraṭṭhe dantapuranagare kāliṅgarāje rajjaṁ kārente assakaraṭṭhe pāṭalinagare assako nāma rājā rajjaṁ kāresi. Kāliṅgo sampannabalavāhano sayam-pi nāgabalo paṭiyodhaṁ na passati. So yujjhitukāmo hutvā amaccānaṁ ārocesi: “Ahaṁ yuddhatthiko, paṭiyodhaṁ pana na passāmi, kiṁ karomā” ti. Amaccā: “Attheko, mahārāja, upāyo, dhītaro te catasso uttamarūpadharā, tā pasādhetvā paṭicchannayāne nisīdāpetvā balaparivutā gāmanigamarājadhāniyo carāpetha. Yo rājā tā attano gehe kātukāmo bhavissati, tena saddhiṁ yuddhaṁ karissāmā” ti vadiṁsu. Rājā tathā kāresi. Tāhi gatagataṭṭhāne rājāno bhayena tāsaṁ nagaraṁ pavisituṁ na denti, paṇṇākāraṁ pesetvā bahinagare yeva vasāpenti. Evaṁ sakalajambudīpaṁ vicaritvā assakaraṭṭhe pāṭalinagaraṁ pāpuṇiṁsu. Assako pi nagaradvārāni pidahāpetvā paṇṇākāraṁ pesesi. Tassa nandiseno nāma amacco paṇḍito byatto upāyakusalo. So cintesi: “Imā kira rājadhītaro sakalajambudīpaṁ vicaritvā paṭiyodhaṁ na labhiṁsu, evaṁ sante jambudīpo tuccho nāma ahosi, ahaṁ kāliṅgena saddhiṁ yujjhissāmī” ti. So nagaradvāraṁ gantvā dovārike āmantetvā tāsaṁ dvāraṁ vivarāpetuṁ paṭhamaṁ gāthamāha.

So evaṁ vatvā dvāraṁ vivarāpetvā tā gahetvā assakarañño datvā: “Tumhe mā bhāyittha, yuddhe sati ahaṁ jinissāmi, imā uttamarūpadharā rājadhītaro mahesiyo karothā” ti tāsaṁ abhisekaṁ dāpetvā tāhi saddhiṁ āgate purise: “Gacchatha, tumhe rājadhītūnaṁ assakarājena mahesiṭṭhāne ṭhapitabhāvaṁ tumhākaṁ rañño ācikkhathā” ti uyyojesi. Te gantvā ārocesuṁ. Kāliṅgo: “Na hi nūna so mayhaṁ balaṁ jānātī” ti vatvā tāvadeva mahatiyā senāya nikkhami. Nandiseno tassa āgamanaṁ ñatvā: “Attano kira rajjasīmāyam-eva hotu, mā amhākaṁ rañño rajjasīmaṁ okkamatu, ubhinnaṁ rajjānaṁ antare yuddhaṁ bhavissatī” ti sāsanaṁ pesesi. So sāsanaṁ sutvā attano rajjapariyante yeva aṭṭhāsi. Assako pi attano rajjapariyante aṭṭhāsi. Tadā bodhisatto isipabbajjaṁ pabbajitvā tesaṁ dvinnaṁ rajjānaṁ antare paṇṇasālāyaṁ vasati. Kāliṅgo cintesi: “Samaṇā nāma kiñci jānissanti, ko jānāti, kiṁ bhavissati, kassa jayo vā parājayo vā bhavissati, tāpasaṁ pucchissāmī” ti aññātakavesena bodhisattaṁ upasaṅkamitvā vanditvā ekamantaṁ nisīditvā paṭisanthāraṁ katvā: “Bhante, kāliṅgo ca assako ca yujjhitukāmā attano attano rajjasīmāyam-eva ṭhitā, etesu kassa jayo bhavissati, kassa parājayo” ti pucchi. Mahāpuñña, ahaṁ: “Asukassa jayo, asukassa parājayo” ti na jānāmi, sakko pana devarājā idhāgacchati, tamahaṁ pucchitvā kathessāmi, sve āgaccheyyāsīti. Sakko bodhisattassa upaṭṭhānaṁ āgantvā {3.5} nisīdi, atha naṁ bodhisatto tamatthaṁ pucchi. Bhante, kāliṅgo jinissati, assako parājissati, idañcidañca pubbanimittaṁ paññāyissatīti.

Kāliṅgo punadivase āgantvā pucchi, bodhisatto pissa ācikkhi. So: “Kiṁ nāma pubbanimittaṁ bhavissatī” ti apucchitvāva: “Ahaṁ kira jinissāmī” ti uṭṭhāya tuṭṭhiyā pakkāmi. Sā kathā vitthārikā ahosi. Taṁ sutvā assako nandisenaṁ pakkosāpetvā: “Kāliṅgo kira jinissatiṁ, mayaṁ parājissāma, kiṁ nu kho kātabban”-ti āha. So: “Ko etaṁ jānāti mahārāja, kassa jayo vā parājayo vā, tumhe mā cintayitthā” ti rājānaṁ assāsetvā bodhisattaṁ upasaṅkamitvā vanditvā ekamantaṁ nisinno: “Bhante, ko jinissati, ko parājissatī” ti pucchi. “Kāliṅgo jinissati, assako parājissatī” ti? “Bhante, jinantassa pubbanimittaṁ kiṁ bhavissati, kiṁ parājinantassā” ti? “Mahāpuñña, jinantassa ārakkhadevatā sabbaseto usabho bhavissati, itarassa sabbakāḷako, ubhinnam-pi ārakkhadevatā yujjhitvā jayaparājayaṁ karissantī” ti. Nandiseno taṁ sutvā uṭṭhāya gantvā rañño sahāye sahassamatte mahāyodhe gahetvā avidūre pabbataṁ abhiruyha: “Ambho, amhākaṁ rañño jīvitaṁ dātuṁ sakkhissathā” ti pucchi. “Āma, sakkhissāmā” ti. “Tena hi imasmiṁ papāte patathā” ti. Te patituṁ ārabhiṁsu. Atha ne vāretvā: “Alaṁ ettha patanena, amhākaṁ rañño jīvitaṁ dātuṁ suhadayā anivattino hutvā yujjhathā” ti āha. Te sampaṭicchiṁsuṁ.

Atha saṅgāme upaṭṭhite kāliṅgo: “Ahaṁ kira jinissāmī” ti vosānaṁ āpajji, balakāyāpissa: “Amhākaṁ kira jayo” ti vosānaṁ āpajjitvā sannāhaṁ akatvā vaggavaggā {3.6} hutvā yathāruci pakkamiṁsu, vīriyakaraṇakāle vīriyaṁ na kariṁsu. Ubho pi rājāno assaṁ abhiruhitvā: “Yujjhissāmā” ti aññamaññaṁ upasaṅkamanti. Ubhinnaṁ ārakkhadevatā purato gantvā kāliṅgarañño ārakkhadevatā sabbaseto usabho ahosi, itarassa sabbakāḷako. Tā devatā pi aññamaññaṁ yujjhanākāraṁ dassentā upasaṅkamiṁsu. Te pana usabhā ubhinnaṁ rājūnaṁ yeva paññāyanti, na aññesaṁ. Nandiseno assakaṁ pucchi: “Paññāyati te, mahārāja, ārakkhadevatā” ti. “Āma, paññāyatī” ti. “Kenākārenā” ti. “Kāliṅgarañño ārakkhadevatā sabbaseto usabho hutvā paññāyati, amhākaṁ ārakkhadevatā sabbakāḷako kilamanto hutvā tiṭṭhatī” ti. “Mahārāja, tumhe mā bhāyatha, mayaṁ jinissāma, kāliṅgo parājissati, tumhe assapiṭṭhito otaritvā imaṁ sattiṁ gahetvā susikkhitasindhavaṁ udarapasse vāmahatthena uppīḷetvā iminā purisasahassena saddhiṁ vegena gantvā kāliṅgarañño ārakkhadevataṁ sattippahārena pātetha, tato mayaṁ sahassamattā sattisahassena paharissāma, evaṁ kāliṅgassa ārakkhadevatā nassissati, tato kāliṅgo parājissati, mayaṁ jinissāmā” ti. Rājā: “Sādhū” ti nandisenena dinnasaññāya gantvā sattiyā pahari, sūrayodhasahassā pi amaccā sattisahassena pahariṁsu. Ārakkhadevatā tattheva jīvitakkhayaṁ pāpuṇi, tāvadeva kāliṅgo parājitvā palāyi. Taṁ palāyamānaṁ disvā sahassamattā amaccā: “Kāliṅgo palāyatī” ti unnadiṁsu. Kāliṅgo maraṇabhayabhīto palāyamāno taṁ tāpasaṁ akkosanto dutiyaṁ gāthamāha.

Evaṁ so tāpasaṁ akkosanto palāyanto attano nagaram-eva gato, nivattitvā oloketum-pi nāsakkhi. Tato katipāhaccayena sakko tāpasassa upaṭṭhānaṁ agamāsi. Tāpaso tena saddhiṁ kathento tatiyaṁ gāthamāha.

Palāte ca pana kāliṅge assakarājā vilopaṁ gāhāpetvā attano nagaraṁ gato. Nandiseno kāliṅgassa sāsanaṁ pesesi: “Imāsaṁ catunnaṁ rājakaññānaṁ dāyajjakoṭṭhāsaṁ pesetu, sace na peseti, kātabbamettha jānissāmī” ti. So taṁ sāsanaṁ sutvā bhītatasito tāhi laddhabbadāyajjaṁ pesesi, tato paṭṭhāya samaggavāsaṁ vasiṁsu.