Ja 310: Seyyajātakavaṇṇanā
Sasamuddapariyāyan-ti idaṁ satthā jetavane viharanto ukkaṇṭhitabhikkhuṁ ārabbha kathesi. So hi sāvatthiyaṁ piṇḍāya caranto ekaṁ abhirūpaṁ alaṅkatapaṭiyattaṁ itthiṁ disvā ukkaṇṭhito sāsane nābhirami. Atha bhikkhū bhagavato ārocesuṁ. So bhagavatā: “Saccaṁ kira tvaṁ bhikkhu ukkaṇṭhitosī” ti puṭṭho: “Saccaṁ, bhante” ti vatvā: “Ko taṁ ukkaṇṭhāpesī” ti vutte tamatthaṁ ārocesi. Satthā: “Kasmā tvaṁ evarūpe niyyānikasāsane pabbajitvā ukkaṇṭhitosi, pubbe paṇḍitā purohitaṭṭhānaṁ labhantā pi taṁ paṭikkhipitvā pabbajiṁsū” ti vatvā atītaṁ āhari.
Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto purohitassa brāhmaṇiyā kucchimhi paṭisandhiṁ gaṇhitvā
Aparabhāge rājaputto pitu accayena rajje patiṭṭhāya mahāsampattiṁ anubhavi. Bodhisatto cintesi: “Mayhaṁ sahāyo rajjamanusāsati, sallakkhitakkhaṇe yeva kho pana mayhaṁ purohitaṭṭhānaṁ dassati, kiṁ me gharāvāsena, pabbajitvā vivekamanubrūhessāmī” ti? So mātāpitaro vanditvā pabbajjaṁ anujānāpetvā mahāsampattiṁ chaḍḍetvā ekako va nikkhamitvā himavantaṁ pavisitvā manorame bhūmibhāge paṇṇasālaṁ māpetvā isipabbajjaṁ pabbajitvā abhiññā ca samāpattiyo ca nibbattetvā jhānakīḷaṁ kīḷanto vihāsi. Tadā rājā taṁ anussaritvā: “Mayhaṁ sahāyo na paññāyati, kahaṁ so” ti pucchi. Amaccā tassa pabbajitabhāvaṁ ārocetvā: “Ramaṇīye kira vanasaṇḍe vasatī” ti āhaṁsu. Rājā tassa vasanokāsaṁ pucchitvā seyyaṁ nāma amaccaṁ: “Gaccha sahāyaṁ me gahetvā ehi, purohitaṭṭhānamassa dassāmī” ti āha. So: “Sādhū” ti paṭissuṇitvā bārāṇasito nikkhamitvā anupubbena paccantagāmaṁ patvā tattha khandhāvāraṁ ṭhapetvā vanacarakehi saddhiṁ bodhisattassa vasanokāsaṁ gantvā bodhisattaṁ paṇṇasāladvāre suvaṇṇapaṭimaṁ viya nisinnaṁ disvā vanditvā ekamantaṁ nisīditvā katapaṭisanthāro: “Bhante, rājā tuyhaṁ purohitaṭṭhānaṁ dātukāmo, āgamanaṁ
Bodhisatto: “Tiṭṭhatu purohitaṭṭhānaṁ, ahaṁ sakalaṁ kāsikosalajambudīparajjaṁ cakkavattisirim-eva vā labhanto pi na gacchissāmi, na hi paṇḍitā sakiṁ jahitakilese puna gaṇhanti, sakiṁ jahitañhi niṭṭhubhakheḷasadisaṁ hotī” ti vatvā imā gāthā abhāsi:
1. Sasamuddapariyāyaṁ, mahiṁ sāgarakuṇḍalaṁ,
Na icche saha nindāya, evaṁ seyya vijānahi.
2. Dhiratthu taṁ yasalābhaṁ, dhanalābhañca brāhmaṇa,
Yā vutti vinipātena, adhammacaraṇena vā.
3. Api ce pattamādāya, anagāro paribbaje,
Sā yeva jīvikā seyyo, yā cādhammena esanā.
4. Api ce pattamādāya, anagāro paribbaje,
Aññaṁ ahiṁsayaṁ loke, api rajjena taṁ varan-ti.
Tattha sasamuddapariyāyan-ti pariyāyo vuccati parivāro, samuddaṁ parivāretvā ṭhitena cakkavāḷapabbatena saddhiṁ, samuddasaṅkhātena vā parivārena saddhinti attho. Sāgarakuṇḍalan-ti sāgaramajjhe dīpavasena ṭhitattā tassa kuṇḍalabhūtanti attho. Nindāyā ti jhānasukhasampannaṁ pabbajjaṁ chaḍḍetvā issariyaṁ gaṇhīti imāya nindāya. Seyyā ti taṁ nāmenālapati. Vijānahī ti dhammaṁ vijānāhi. Yā vutti vinipātenā ti yā purohitaṭṭhānavasena laddhā yasalābhadhanalābhavutti jhānasukhato attavinipātanasaṅkhātena vinipātena ito gantvā issariyamadamattassa adhammacaraṇena vā hoti, taṁ vuttiṁ dhiratthu.
Pattamādāyā ti bhikkhābhājanaṁ gahetvā. Anagāro ti api ahaṁ agāravirahito parakulesu careyyaṁ. Sā yeva jīvikā ti sā eva me jīvikā seyyo varatarā. Yā cādhammena esanā ti yā ca adhammena esanā. Idaṁ vuttaṁ hoti: yā adhammena esanā, tato esāva jīvikā sundaratarāti. Ahiṁsayan-ti aviheṭhento. Api rajjenā ti evaṁ paraṁ aviheṭhento kapālahatthassa mama jīvikakappanaṁ rajjenā pi varaṁ uttamanti.
Iti so punappunaṁ yācantam-pi taṁ paṭikkhi pi. Seyyo pi tassa manaṁ alabhitvā taṁ vanditvā gantvā tassa anāgamanabhāvaṁ rañño ārocesi.
Satthā
Seyyajātakavaṇṇanā dasamā
Kāliṅgavaggo paṭhamo