4. Catukkanipāto
2. Pucimandavaggo
Ja 311: Pucimandajātakavaṇṇanā
Uṭṭhehi corā ti idaṁ satthā veḷuvane viharanto āyasmantaṁ mahāmoggallānaṁ ārabbha kathesi. There kira rājagahaṁ upanissāya araññakuṭikāya viharante eko coro nagaradvāragāme ekasmiṁ gehe sandhiṁ chinditvā hatthasāraṁ ādāya palāyitvā therassa kuṭipariveṇaṁ pavisitvā: “Idha mayhaṁ ārakkho bhavissatī” ti therassa paṇṇasālāya pamukhe nipajji. Thero tassa pamukhe sayitabhāvaṁ ñatvā tasmiṁ āsaṅkaṁ katvā: “Corasaṁsaggo nāma na vaṭṭatī” ti nikkhamitvā: “Mā idha sayī” ti nīhari. So coro tato nikkhamitvā padaṁ mohetvā palāyi. Manussā ukkaṁ ādāya corassa padānusārena tattha āgantvā tassa āgataṭṭhānaṭhitaṭṭhānanisinnaṭṭhānasayitaṭṭhānādīni disvā: “Coro ito āgato, idha ṭhito, idha nisinno, iminā ṭhānena apagato, na diṭṭho no” ti ito cito ca pakkhanditvā adisvāva paṭigatā. Punadivase thero pubbaṇhasamayaṁ rājagahe piṇḍāya caritvā piṇḍapātapaṭikkanto veḷuvanaṁ gantvā taṁ pavattiṁ satthu ārocesi. Satthā: “Na kho, moggallāna, tvaññeva āsaṅkitabbayuttakaṁ āsaṅki, porāṇakapaṇḍitā pi āsaṅkiṁsū” ti vatvā therena yācito atītaṁ āhari.
Atīte
1. Uṭṭhehi cora kiṁ sesi, ko attho supanena te,
Mā taṁ gahesuṁ rājāno, gāme kibbisakārakan-ti.
Tattha rājāno ti rājapurise sandhāya vuttaṁ. Kibbisakārakan-ti dāruṇasāhasikacorakammakārakaṁ.
Iti naṁ vatvā: “Yāva taṁ rājapurisā na gaṇhanti, tāva aññattha gacchā” ti bhāyāpetvā palāpesi. Tasmiṁ palāte assatthadevatā dutiyaṁ gāthamāha.
2. Yaṁ nu coraṁ gahessanti, gāme kibbisakārakaṁ,
Kiṁ tattha pucimandassa, vane jātassa tiṭṭhato ti.
Tattha vane jātassa tiṭṭhato ti nimbo vane jāto ceva ṭhito ca. Devatā pana tattha nibbattattā rukkhasamudācāreneva samudācari.
Taṁ sutvā nimbadevatā tatiyaṁ gāthamāha.
3. Na tvaṁ assattha jānāsi, mama corassa cantaraṁ,
Coraṁ gahetvā rājāno, gāme kibbisakārakaṁ,
Appenti nimbasūlasmiṁ, tasmiṁ me saṅkate mano ti.
Tattha
Evaṁ tāsaṁ devatānaṁ aññamaññaṁ sallapantānaññeva bhaṇḍasāmikā ukkāhatthā padānusārena āgantvā corassa sayitaṭṭhānaṁ disvā: “Ambho idāneva coro uṭṭhāya palāto, na laddho no coro, sace labhissāma, imasseva naṁ nimbassa sūle vā āvuṇitvā sākhāya vā olambetvā gamissāmā” ti vatvā ito cito ca pakkhanditvā coraṁ adisvāva gatā.
Tesaṁ vacanaṁ sutvā assatthadevatā catutthaṁ gāthamāha.
4. Saṅkeyya saṅkitabbāni, rakkheyyānāgataṁ bhayaṁ,
Anāgatabhayā dhīro, ubho loke avekkhatī ti.
Tattha rakkheyyānāgataṁ bhayan-ti dve anāgatabhayāni diṭṭhadhammikañceva samparāyikañcāti. Tesu pāpamitte parivajjento diṭṭhadhammikaṁ rakkhati, tīṇi duccaritāni parivajjento samparāyikaṁ rakkhati. Anāgatabhayā ti anāgatabhayahetutaṁ bhayaṁ bhāyamāno dhīro paṇḍito puriso pāpamittasaṁsaggaṁ na karoti, tīhi pi dvārehi duccaritaṁ na carati. Ubho loke ti evaṁ bhāyanto hesa idhalokaparalokasaṅkhāte ubho loke avekkhati oloketi, olokayamāno idhalokabhayena pāpamitte vivajjeti, paralokabhayena pāpaṁ na karotīti.
Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā jātakaṁ samodhānesi: “tadā assatthadevatā ānando ahosi, nimbadevatā pana aham-eva ahosin”-ti.
Pucimandajātakavaṇṇanā paṭhamā