Jātaka-aṭṭhakathā, Catukkanipāto

Mataṁ mataṁ eva rodathā ti idaṁ satthā jetavane viharanto aññataraṁ sāvatthivāsiṁ kuṭumbikaṁ ārabbha kathesi. Tassa kira bhātā kālamakāsi. So tassa kālakiriyāya sokābhibhūto na nhāyati na bhuñjati na vilimpati, pāto va susānaṁ gantvā sokasamappito rodati. Satthā paccūsasamaye lokaṁ olokento tassa sotāpattiphalūpanissayaṁ disvā: “Imassa atītakāraṇaṁ āharitvā sokaṁ vūpasametvā sotāpattiphalaṁ dātuṁ ṭhapetvā maṁ añño koci samattho natthi, imassa mayā avassayena bhavituṁ vaṭṭatī” ti punadivase pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto pacchāsamaṇaṁ ādāya tassa gharadvāraṁ gantvā: “Satthā āgato” ti sutvā āsanaṁ paññapetvā: “Pavesethā” ti kuṭumbikena vutto pavisitvā paññatte āsane nisīdi. Kuṭumbiko pi āgantvā satthāraṁ vanditvā ekamantaṁ nisīdi. Atha naṁ satthā: “Kiṁ kuṭumbika cintesī” ti āha. “Āma, bhante, mama bhātu matakālato paṭṭhāya cintemī” ti. “Āvuso, sabbe saṅkhārā aniccā, bhijjitabbayuttakaṁ bhijjati, na tattha cintetabbaṁ, porāṇakapaṇḍitā pi bhātari mate pi ‘bhijjitabbayuttakaṁ bhijjatī’ ti na cintayiṁsū” ti vatvā tena yācito atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto asītikoṭivibhave seṭṭhikule nibbatti, tassa vayappattassa mātāpitaro kālamakaṁsu. Tesu kālakatesu bodhisattassa bhātā kuṭumbaṁ vicāreti, bodhisatto taṁ nissāya {3.57} jīvati. So aparabhāge tathārūpena byādhinā kālamakāsi. Ñātimittā suhajjā sannipatitvā bāhā paggayha kandanti rodanti, eko pi sakabhāvena saṇṭhātuṁ nāsakkhi, bodhisatto pana neva kandati na rodati. Manussā: “Passatha bho, imassa bhātari mate mukhasaṅkocanamattam-pi natthi, ativiya thaddhahadayo, ‘dve pi koṭṭhāse aham-eva paribhuñjissāmī’ ti bhātu maraṇaṁ icchati maññe” ti bodhisattaṁ garahiṁsu. Ñātakā pi naṁ: “Tvaṁ bhātari mate na rodasī” ti garahiṁsu yeva. So tesaṁ kathaṁ sutvā: “Tumhe attano andhabālabhāvena aṭṭha lokadhamme ajānantā ‘mama bhātā mato’ ti rodatha, aham-pi marissāmi, tumhe pi marissatha, attānam-pi ‘mayam-pi marissāmā’ ti kasmā na rodatha. Sabbe saṅkhārā aniccā hutvā nirujjhanti, teneva sabhāvena saṇṭhātuṁ samattho ekasaṅkhāro pi natthi. Tumhe andhabālā aññāṇatāya aṭṭha lokadhamme ajānitvā rodatha, ahaṁ kimatthaṁ rodissāmī” ti vatvā imā gāthā abhāsi:

1. Mataṁ mataṁ eva rodatha, na hi taṁ rodatha yo marissati,
Sabbe pi sarīradhārino, anupubbena jahanti jīvitaṁ.

2. Devamanussā catuppadā, pakkhigaṇā uragā ca bhogino,
Samhi sarīre anissarā, ramamānāva jahanti jīvitaṁ.

3. Evaṁ calitaṁ asaṇṭhitaṁ, sukhadukkhaṁ manujesvapekkhiya,
Kanditaruditaṁ niratthakaṁ, kiṁ vo sokagaṇābhikīrare.

4. Dhuttā ca soṇḍā akatā, bālā sūrā ayogino,
Dhīraṁ maññanti bāloti, ye dhammassa akovidā ti.

Tattha {3.58} mataṁ mataṁ evā ti mataṁ mataṁ yeva. Anupubbenā ti attano attano maraṇavāre sampatte paṭipāṭiyā jahanti jīvitaṁ, na ekato va sabbe maranti, yadi evaṁ mareyyuṁ, lokappavatti ucchijjeyya. Bhogino ti mahantena sarīrabhogena samannāgatā. Ramamānāvā ti tattha tattha nibbattā sabbe pi ete devādayo sattā attano attano nibbattaṭṭhāne abhiramamānāva anukkaṇṭhitāva jīvitaṁ jahanti. Evaṁ calitan-ti evaṁ tīsu bhavesu niccalabhāvassa ca saṇṭhitabhāvassa ca abhāvā calitaṁ asaṇṭhitaṁ. Kiṁ vo sokagaṇābhikīrare ti kiṁkāraṇā tumhe sokarāsī abhikiranti ajjhottharanti.

Dhuttā ca soṇḍā akatā ti itthidhuttā surādhuttā akkhadhuttā ca surāsoṇḍādayo soṇḍā ca akatabuddhino asikkhitakā ca. Bālā ti bālyena samannāgatā aviddasuno. Sūrā ayogino ti ayonisomanasikārena sūrā, yogesu ayuttatāya ayogino. “Ayodhino” ti pi pāṭho, kilesamārena saddhiṁ yujjhituṁ asamatthā ti attho. Dhīraṁ maññanti bāloti, ye dhammassa akovidā ti ye evarūpā dhuttādayo aṭṭhavidhassa lokadhammassa akovidā, te appamattake pi dukkhadhamme uppanne attanā kandamānā rodamānā aṭṭha lokadhamme kathato jānitvā ñātimaraṇādīsu akandantaṁ arodantaṁ mādisaṁ dhīraṁ paṇḍitaṁ: “Bālo ayaṁ na rodatī” ti maññantīti.