Jātaka-aṭṭhakathā, Catukkanipāto

Neva itthīsu sāmaññan-ti idaṁ satthā jetavane viharanto pesuññasikkhāpadaṁ ārabbha kathesi. Ekasmiṁ kira samaye satthā: “Chabbaggiyā bhikkhū pesuññaṁ upasaṁharantī” ti sutvā te pakkosāpetvā: “Saccaṁ kira tumhe, bhikkhave, bhikkhūnaṁ bhaṇḍanajātānaṁ kalahajātānaṁ vivādāpannānaṁ pesuññaṁ upasaṁharatha, tena anuppannāni ceva bhaṇḍanāni uppajjanti, uppannāni ca bhiyyobhāvāya saṁvattantī” ti pucchitvā: “Saccan”-ti vutte te bhikkhū garahitvā: “Bhikkhave, pisuṇā vācā nāma tikhiṇasattipahārasadisā, daḷho vissāso pi tāya khippaṁ bhijjati, tañca pana gahetvā attano mettibhindanakajano sīhausabhasadiso hotī” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto tassa putto hutvā vayappatto takkasilāyaṁ uggahitasippo pitu accayena dhammena rajjaṁ kāresi. Tadā eko gopālako araññe gokulesu gāvo paṭijaggitvā āgacchanto ekaṁ gabbhiniṁ asallakkhetvā pahāya āgato. Tassā ekāya sīhiyā saddhiṁ vissāso uppajji. Tā ubho pi daḷhamittā hutvā ekato vicaranti. Aparabhāge gāvī vacchakaṁ, sīhī sīhapotakaṁ vijāyi. Te ubho pi janā kulena āgatamettiyā daḷhamittā hutvā ekato vicaranti {3.150}. Atheko vanacarako araññaṁ pavisitvā tesaṁ vissāsaṁ disvā araññe uppajjanakabhaṇḍaṁ ādāya bārāṇasiṁ gantvā rañño datvā: “Api te, samma, kiñci araññe acchariyaṁ diṭṭhapubban”-ti raññā puṭṭho: “Deva, aññaṁ kiñci na passāmi, ekaṁ pana sīhañca usabhañca aññamaññaṁ vissāsike ekato vicarante addasan”-ti āha. “Etesaṁ tatiye uppanne bhayaṁ bhavissati, yadā tesaṁ tatiyaṁ passati, atha me ācikkheyyāsī” ti. “Sādhu, devā” ti.

Vanacarake pana bārāṇasiṁ gate eko siṅgālo sīhañca usabhañca upaṭṭhahi. Vanacarako araññaṁ gantvā taṁ disvā: “Tatiyassa uppannabhāvaṁ rañño kathessāmī” ti nagaraṁ gato. Siṅgālo cintesi: “Mayā ṭhapetvā sīhamaṁsañca usabhamaṁsañca aññaṁ akhāditapubbaṁ nāma natthi, ime bhinditvā imesaṁ maṁsaṁ khādissāmī” ti. So: “Ayaṁ taṁ evaṁ vadati, ayaṁ taṁ evaṁ vadatī” ti ubho pi te aññamaññaṁ bhinditvā na cirasseva kalahaṁ kāretvā maraṇākārappatte akāsi. Vanacarako pi gantvā rañño: “Tesaṁ, deva, tatiyo uppanno” ti āha. “Ko so” ti? “Siṅgālo, devā” ti. Rājā: “So ubho mitte bhinditvā mārāpessati, mayaṁ tesaṁ matakāle sampāpuṇissāmā” ti vatvā rathaṁ abhiruyha vanacarakena maggadesakena gacchanto tesu aññamaññaṁ kalahaṁ katvā jīvitakkhayaṁ pattesu sampāpuṇi. Siṅgālo pana haṭṭhatuṭṭho ekavāraṁ sīhassa maṁsaṁ khādati, ekavāraṁ usabhassa maṁsaṁ khādati. Rājā te ubho pi jīvitakkhayappatte disvā rathe ṭhito va sārathinā saddhiṁ sallapanto imā gāthā abhāsi:

1. Neva {3.151} itthīsu sāmaññaṁ, nā pi bhakkhesu sārathi,
Athassa sandhibhedassa, passa yāva sucintitaṁ.

2. Asi tikkho va maṁsamhi, pesuññaṁ parivattati,
Yatthūsabhañca sīhañca, bhakkhayanti migādhamā.

3. Imaṁ so sayanaṁ seti, yamimaṁ passasi sārathi,
Yo vācaṁ sandhibhedassa, pisuṇassa nibodhati.

4. Te janā sukhamedhanti, narā saggagatāriva,
Ye vācaṁ sandhibhedassa, nāvabodhanti sārathī ti.

Tattha neva itthīsū ti samma sārathi, imesaṁ dvinnaṁ janānaṁ neva itthīsu sāmaññaṁ atthi na, bhakkhesu pi. Aññam-eva hi itthiṁ sīho sevati, aññaṁ usabho, aññaṁ bhakkhaṁ sīho khādati, aññaṁ usabhoti attho. Athassā ti evaṁ kalahakāraṇe avijjamāne pi atha imassa mittasandhibhedakassa duṭṭhasiṅgālassa: “Ubhinnaṁ maṁsaṁ khādissāmī” ti cintetvā ime mārentassa passa yāva sucintitaṁ, sucintitaṁ jātanti adhippāyo. Yatthā ti yasmiṁ pesuññe parivattamāne. Usabhañca sīhañca migādhamā siṅgālā khādanti, taṁ pesuññaṁ maṁsamhi tikhiṇo asi viya mittabhāvaṁ chindantam-eva parivattatīti dīpeti.

Yamimaṁ passasī ti samma sārathi, yaṁ imaṁ passasi imesaṁ dvinnaṁ matasayanaṁ, añño pi yo puggalo sandhibhedassa pisuṇassa pisuṇavācaṁ nibodhati gaṇhāti, so imaṁ sayanaṁ seti, evamevaṁ maratīti dasseti. Sukhamedhantī ti sukhaṁ vindanti labhanti. Narā saggagatārivā ti saggagatā dibbabhogasamaṅgino narā viya te sukhaṁ vindanti. Nāvabodhantī ti {3.152} na sārato paccenti, tādisaṁ pana vacanaṁ sutvā codetvā sāretvā mettiṁ abhinditvā pākatikāva hontīti.

Rājā imā gāthā bhāsitvā sīhassa kesaracammanakhadāṭhā gāhāpetvā nagaram-eva gato.