Jātaka-aṭṭhakathā, Pañcakanipāto

Aham-eva dūsiyā bhūnahatā ti idaṁ satthā veḷuvane viharanto devadattassa vadhāya parisakkanaṁ ārabbha kathesi. Aññesu jātakesu devadatto bodhisattassa tāsamattam-pi kātuṁ nāsakkhi, imasmiṁ {3.178} pana cūḷadhammapālajātake (Ja. 358) bodhisattassa sattamāsikakāle hatthapāde ca sīsañca chedāpetvā asimālakaṁ nāma kāresi. Daddarajātake (Ja. 172) gīvaṁ gahetvā māretvā uddhane maṁsaṁ pacitvā khādi. Khantīvādījātake (Ja. 313) dvīhi pi kasāhi pahārasahassehi tāḷāpetvā hatthapāde ca kaṇṇanāsañca chedāpetvā jaṭāsu gahetvā kaḍḍhāpetvā uttānakaṁ nipajjāpetvā ure pādena paharitvā gato. Bodhisatto taṁ divasaṁ yeva jīvitakkhayaṁ pāpuṇi. Cūḷanandiyajātake pi (Ja. 222) mahākapijātake pi (Ja. 516) māresi yeva. Evam-eva so dīgharattaṁ vadhāya parisakkanto buddhakāle pi parisakki yeva. Athekadivasaṁ bhikkhū dhammasabhāyaṁ kathaṁ samuṭṭhāpesuṁ: “āvuso, devadatto buddhānaṁ māraṇattham-eva upāyaṁ karoti, ‘sammāsambuddhaṁ mārāpessāmī’ ti dhanuggahe payojesi, silaṁ pavijjhi, nāḷāgiriṁ vissajjāpesī” ti. Satthā āgantvā ‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā” ti pucchitvā: “Imāya nāmā” ti vutte: “Na, bhikkhave, idāneva, pubbepesa mayhaṁ vadhāya parisakki yeva, idāni pana tāsamattam-pi kātuṁ na sakkoti, pubbe maṁ cūḷadhammapālakumārakāle attano puttaṁ samānaṁ jīvatakkhayaṁ pāpetvā asimālakaṁ kāresī” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ mahāpatāpe nāma rajjaṁ kārente bodhisatto tassa aggamahesiyā candādeviyā kucchimhi nibbatti, “dhammapālo” tissa nāmaṁ kariṁsu. Tamenaṁ sattamāsikakāle mātā gandhodakena nhāpetvā alaṅkaritvā kīḷāpayamānā nisīdi. Rājā tassā vasanaṭṭhānaṁ agamāsi. Sā puttaṁ kīḷāpayamānā puttasinehena samappitā hutvā rājānaṁ passitvā pi na uṭṭhahi. So cintesi: “Ayaṁ idāneva tāva puttaṁ nissāya mānaṁ karoti, maṁ kismiñci na maññati, putte pana vaḍḍhante mayi ‘manusso’ ti pi saññaṁ na karissati, idāneva naṁ ghātessāmī” ti. So nivattitvā rājāsane nisīditvā: “Attano vidhānena āgacchatū” ti coraghātakaṁ pakkosāpesi. So kāsāyavatthanivattho {3.179} rattamālādharo pharasuṁ aṁse ṭhapetvā upadhānaghaṭikaṁ hatthapādaṭhapanadaṇḍakañca ādāya āgantvā rājānaṁ vanditvā: “Kiṁ karomi, devā” ti aṭṭhāsi. Deviyā sirigabbhaṁ gantvā dhammapālaṁ ānehīti. Devī pi rañño kujjhitvā nivattanabhāvaṁ ñatvā bodhisattaṁ ure nipajjāpetvā rodamānā nisīdi. Coraghātako gantvā taṁ piṭṭhiyaṁ hatthena paharitvā hatthato kumāraṁ acchinditvā ādāya rañño santikaṁ āgantvā: “Kiṁ karomi, devā” ti āha. Rājā ekaṁ phalakaṁ āharāpetvā purato nikkhipāpetvā: “Idha naṁ nipajjāpehī” ti āha. So tathā akāsi.

Candādevī puttassa pacchato va paridevamānā āgacchi. Puna coraghātako: “Kiṁ karomī, devā” ti āha. Dhammapālassa hatthe chindāti. Candādevī: “Mahārāja, mama putto sattamāsiko bālako na kiñci jānāti, natthetassa doso, doso pana honto mayi bhaveyya, tasmā mayhaṁ hatthe chedāpehī” ti imamatthaṁ pakāsentī paṭhamaṁ gāthamāha.

Tattha dūsiyā ti dūsikā, tumhe disvā anuṭṭhahamānā dosakārikā ti attho. “Dūsikā” ti pi pāṭho, ayamevattho. Bhūnahatā ti hatabhūnā, hatavuḍḍhī ti attho. Rañño ti idaṁ: “Dūsiyā” ti padena yojetabbaṁ. Ahaṁ rañño mahāpatāpassa aparādhakārikā, nāyaṁ kumāro, tasmā niraparādhaṁ etaṁ bālakaṁ muñcatu dhammapālaṁ, sace pi hatthe chedāpetukāmo, dosakārikāya hatthe me, deva, chedehīti ayamettha attho.

Rājā coraghātakaṁ olokesi. “Kiṁ karomi, devā” ti? “Papañcaṁ akatvā hatthe chedā” ti. Tasmiṁ khaṇe coraghātako tikhiṇapharasuṁ gahetvā kumārassa taruṇavaṁsakaḷīre viya {3.180} dve hatthe chindi. So dvīsu hatthesu chijjamānesu neva rodi na paridevi, khantiñca mettañca purecārikaṁ katvā adhivāsesi. Candā pana devī chinnahatthakoṭiṁ gahetvā ucchaṅge katvā lohitalittā paridevamānā vicari. Puna coraghātako: “Kiṁ karomi, devā” ti pucchi. “Dve pi pāde chindā” ti. Taṁ sutvā candādevī dutiyaṁ gāthamāha.

Rājā pi puna coraghātakaṁ āṇāpesi. So ubho pi pāde chindi. Candādevī pādakoṭim-pi gahetvā ucchaṅge katvā lohitalittā paridevamānā: “Sāmi mahāpatāpa, chinnahatthapādā nāma dārakā mātarā posetabbā honti, ahaṁ bhatiṁ katvā mama puttakaṁ posessāmi, dehi me etan”-ti āha. Coraghātako: “Kiṁ deva katā rājāṇā, niṭṭhitaṁ mama kiccan”-ti pucchi. “Na tāva niṭṭhitan”-ti. “Atha kiṁ karomi, devā” ti? “Sīsamassa chindā” ti. Taṁ sutvā candādevī tatiyaṁ gāthamāha.

Puna coraghātako: “Kiṁ karomi, devā” ti pucchi. “Sīsamassa chindā” ti. So sīsaṁ chinditvā: “Katā, deva, rājāṇā” ti pucchi. “Na tāva katā” ti. “Atha kiṁ karomi, devā” ti? “Asituṇḍena naṁ sampaṭicchitvā asimālakaṁ nāma karohī” ti. So tassa kaḷevaraṁ ākāse khipitvā asituṇḍena sampaṭicchitvā asimālakaṁ nāma katvā mahātale vippakiri. Candādevī bodhisattassa maṁse ucchaṅge katvā mahātale rodamānā paridevamānā imā gāthā abhāsi:

4. Na {3.181} hi nūnimassa rañño, mittāmaccā ca vijjare suhadā,
Ye na vadanti rājānaṁ, mā ghātayi orasaṁ puttaṁ.

5. Na hi nūnimassa rañño, ñātī mittā ca vijjare suhadā,
Ye na vadanti rājānaṁ, mā ghātayi atrajaṁ puttan-ti.

Tattha mittāmaccā ca vijjare suhadā ti nūna imassa rañño daḷhamittā vā sabbakiccesu sahabhāvino amaccā vā muduhadayatāya suhadā vā keci na vijjanti. Ye na vadantī ti ye adhunā āgantvā: “Attano piyaputtaṁ mā ghātayī” ti na vadanti, imaṁ rājānaṁ paṭisedhenti, te natthiyevā ti maññe. Dutiyagāthāyaṁ ñātī ti ñātakā.

Imā pana dve gāthā vatvā candādevī ubhohi hatthehi hadayamaṁsaṁ dhārayamānā tatiyaṁ gāthamāha.

Tattha dāyādassa pathabyā ti pitusantakāya cāturantāya pathaviyā dāyādassa lohitacandanasārānulittā hatthā chijjanti, pādā chijjanti, sīsañca chijjati, asimālako pi kato, tava vaṁsaṁ pacchinditvā gatosi dānīti evamādīni vilapanti evamāha. Pāṇā me deva rujjhantī ti deva, mayham-pi imaṁ sokaṁ sandhāretuṁ asakkontiyā jīvitaṁ rujjhatīti.

Tassā evaṁ paridevamānāya eva ḍayhamāne veḷuvane veḷu viya hadayaṁ phali, sā tattheva jīvitakkhayaṁ pattā. Rājā pi pallaṅke ṭhātuṁ asakkonto mahātale pati, padaratalaṁ dvidhā bhijji, so tato pi bhūmiyaṁ pati. Tato catunahutādhikadviyojanasatasahassabahalā pi ghanapathavī tassa aguṇaṁ dhāretuṁ asakkontī bhijjitvā vivaramadāsi, avīcito jālā uṭṭhāya kuladattikena kambalena parikkhipantī viya {3.182} taṁ gahetvā avīcimhi khi pi. Candāya ca bodhisattassa ca amaccā sarīrakiccaṁ kariṁsu.