Jātaka-aṭṭhakathā, Sattakanipāto

Idaṁ satthā jetavane viharanto kosalarañño ovādavasena kathesi. Tañhi rājānaṁ dhammassavanatthāya āgataṁ satthā āmantetvā: “Mahārāja, raññā nāma dhammena rajjaṁ kāretabbaṁ, yasmiñhi samaye rājāno adhammikā honti, rājayuttā pi tasmiṁ samaye adhammikā hontī” ti catukkanipāte (AN. 4.70) āgatasuttanayena ovaditvā agatigamane agatiagamane ca ādīnavañca ānisaṁsañca kathetvā: “Supinakūpamā kāmā” ti ādinā nayena kāmesu ādīnavaṁ vitthāretvā, “mahārāja, imesañhi sattānaṁ:

Tesaṁ paralokaṁ gacchantānaṁ ṭhapetvā attanā kataṁ kalyāṇakammaṁ aññā patiṭṭhā nāma natthi. Evaṁ ittarapaccupaṭṭhānaṁ avassaṁ pahātabbaṁ, na yasaṁ nissāya pamādaṁ kātuṁ vaṭṭati, appamatteneva hutvā dhammena rajjaṁ kāretuṁ vaṭṭati. Porāṇakarājāno anuppanne pi buddhe paṇḍitānaṁ ovāde ṭhatvā dhammena rajjaṁ kāretvā devanagaraṁ pūrayamānā gamiṁsū” ti vatvā tena yācito atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto tassa atthadhammānusāsako amacco ahosi. Rājā agatigamane patiṭṭhāya adhammena rajjaṁ kāresi, janapadaṁ pīḷetvā dhanam-eva saṁhari. Bodhisatto rājānaṁ ovaditukāmo ekaṁ upamaṁ upadhārento vicarati, rañño uyyāne vāsāgāraṁ vippakataṁ hoti aniṭṭhitacchadanaṁ, dārukaṇṇikaṁ āropetvā gopānasiyo pavesitamattā honti. Rājā kīḷanatthāya uyyānaṁ gantvā tattha vicaritvā taṁ gehaṁ pavisitvā ullokento kaṇṇikamaṇḍalaṁ disvā attano uparipatanabhayena nikkhamitvā bahi ṭhito puna oloketvā: “Kiṁ nu kho nissāya kaṇṇikā ṭhitā, kiṁ nissāya gopānasiyo” ti cintetvā bodhisattaṁ pucchanto paṭhamaṁ gāthamāha.

Tattha diyaḍḍhakukkū ti diyaḍḍharatanā. Udayenā ti uccattena. Parikkhipanti nan-ti taṁ panetaṁ aṭṭha vidatthiyo parikkhipanti, parikkhepato aṭṭhavidatthipamāṇāti vuttaṁ hoti. Kuhiṁ ṭhitā ti kattha patiṭṭhitā hutvā. Na dhaṁsatī ti na patati.

Taṁ sutvā bodhisatto: “Laddhā dāni me rañño ovādatthāya upamā” ti cintetvā imā gāthā āha:

2. Yā tiṁsati sāramayā anujjukā, parikiriya gopānasiyo samaṁ ṭhitā,
Tāhi susaṅgahitā balasā pīḷitā, samaṁ ṭhitā upparito na dhaṁsati.

3. Evam-pi mittehi daḷhehi paṇḍito, abhejjarūpehi sucīhi mantibhi,
Susaṅgahīto siriyā na dhaṁsati, gopānasībhāravahāva kaṇṇikā ti.

Tattha yā tiṁsati sāramayā ti yā etā sārarukkhamayā tiṁsati gopānasiyo. Parikiriyā ti parivāretvā. Samaṁ ṭhitā ti samabhāgena ṭhitā. Balasā pīḷitā ti tāhi tāhi gopānasīhi balena pīḷitā suṭṭhu saṅgahitā ekābaddhā hutvā. Paṇḍito ti ñāṇasampanno rājā. Sucīhī ti sucisamācārehi kalyāṇamittehi. Mantibhī ti mantakusalehi. Gopānasībhāravahāva kaṇṇikā ti yathā gopānasīnaṁ bhāraṁ vahamānā kaṇṇikā na dhaṁsati na patati, evaṁ rājā pi vuttappakārehi mantīhi abhijjahadayehi susaṅgahito sirito na dhaṁsati na patati na parihāyati.

Rājā {3.319} bodhisatte kathente yeva attano kiriyaṁ sallakkhetvā kaṇṇikāya asati gopānasiyo na tiṭṭhanti, gopānasīhi asaṅgahitā kaṇṇikā na tiṭṭhati, gopānasīsu bhijjantīsu kaṇṇikā patati, evam-eva adhammiko rājā attano mittāmacce ca balakāye ca brāhmaṇagahapatike ca asaṅgaṇhanto tesu bhijjantesu tehi asaṅgahito issariyā dhaṁsati, raññā nāma dhammikena bhavitabbanti. Athassa tasmiṁ khaṇe paṇṇākāratthāya mātuluṅgaṁ āhariṁsu. Rājā: “Sahāya, imaṁ mātuluṅgaṁ khādā” ti bodhisattaṁ āha. Bodhisatto taṁ gahetvā: “Mahārāja, imaṁ khādituṁ ajānantā tittakaṁ vā karonti ambilaṁ vā, jānantā pana paṇḍitā tittakaṁ hāretvā ambilaṁ anīharitvā mātuluṅgarasaṁ anāsetvāva khādantī” ti rañño imāya upamāya dhanasaṅgharaṇūpāyaṁ dassento dve gāthā abhāsi:

4. Kharattacaṁ bellaṁ yathā pi satthavā, anāmasanto pi karoti tittakaṁ,
Samāharaṁ sāduṁ karoti patthiva, asāduṁ kayirā tanubandhamuddharaṁ.

5. Evam-pi gāmanigamesu paṇḍito, asāhasaṁ rājadhanāni saṅgharaṁ,
Dhammānuvattī paṭipajjamāno, sa phāti kayirā aviheṭhayaṁ paran-ti.

Tattha kharattacan-ti thaddhatacaṁ. Bellan-ti mātuluṅgaṁ. ‘Belan”-ti pi pāṭho, ayamevattho. Satthavā ti satthakahattho. Anāmasanto ti bahitacaṁ tanukam-pi atacchanto idaṁ phalaṁ tittakaṁ karoti. Samāharan-ti samāharanto bahitacaṁ tacchanto anto ca ambilaṁ anīharanto taṁ sāduṁ karoti. Patthivā ti rājānaṁ ālapati. Tanubandhamuddharan-ti {3.320} tanukaṁ pana tacaṁ uddharanto sabbaso tittakassa anapanītattā taṁ asādum-eva kayirā. Evan-ti evaṁ paṇḍito rājā pi asāhasaṁ sāhasiyā taṇhāya vasaṁ agacchanto agatigamanaṁ pahāya raṭṭhaṁ apīḷetvā upacikānaṁ vammikavaḍḍhananiyāmena madhukarānaṁ reṇuṁ gahetvā madhukaraṇaniyāmena ca dhanaṁ saṅgharanto:

Iti imesaṁ dasannaṁ rājadhammānaṁ anuvattanena dhammānuvattī hutvā paṭipajjamāno so attano ca paresañca phātiṁ vaḍḍhiṁ kareyya paraṁ aviheṭhentoyevā ti.

Rājā bodhisattena saddhiṁ mantento pokkharaṇītīraṁ gantvā supupphitaṁ bālasūriyavaṇṇaṁ udakena anupalittaṁ padumaṁ disvā āha: “sahāya, imaṁ padumaṁ udake sañjātam-eva udakena alimpamānaṁ ṭhitan”-ti. Atha naṁ bodhisatto: “Mahārāja, raññā nāma evarūpena bhavitabban”-ti ovadanto imā gāthā āha:

6. Odātamūlaṁ sucivārisambhavaṁ, jātaṁ yathā pokkharaṇīsu ambujaṁ,
Padumaṁ yathā agginikāsiphālimaṁ, na kaddamo na rajo na vāri limpati.

7. Evam-pi vohārasuciṁ asāhasaṁ, visuddhakammantamapetapāpakaṁ,
Na limpati kammakilesa tādiso, jātaṁ yathā pokkharaṇīsu ambujan-ti.

Tattha odātamūlan-ti paṇḍaramūlaṁ. Ambujan-ti padumasseva vevacanaṁ. Agginikāsiphāliman-ti agginikāsinā sūriyena phālitaṁ vikasitanti attho. Na kaddamo na rajo na vāri limpatī ti neva kaddamo na rajo na udakaṁ limpati, na makkhetī ti attho. “Lippati”cceva vā pāṭho, bhummatthe vā etāni paccattavacanāni, etesu kaddamādīsu na lippati, na allīyatī ti attho. Vohārasucin-ti {3.321} porāṇakehi dhammikarājūhi likhāpetvā ṭhapitavinicchayavohāre suciṁ, agatigamanaṁ pahāya dhammena vinicchayakārakanti attho. Asāhasan-ti dhammikavinicchaye ṭhitattā yeva sāhasikakiriyāya virahitaṁ. Visuddhakammantan-ti teneva asāhasikaṭṭhena visuddhakammantaṁ saccavādiṁ nikkodhaṁ majjhattaṁ tulābhūtaṁ lokassa. Apetapāpakan-ti apagatapāpakammaṁ. Na limpati kammakilesa tādiso ti taṁ rājānaṁ pāṇātipāto adinnādānaṁ kāmesumicchācāro musāvādoti ayaṁ kammakileso na allīyati. Kiṁkāraṇā? Tādiso jātaṁ yathā pokkharaṇīsu ambujaṁ. Tādiso hi rājā yathā pokkharaṇīsu jātaṁ padumaṁ anupalittaṁ, evaṁ anupalitto nāma hoti.

Rājā bodhisattassa ovādaṁ sutvā tato paṭṭhāya dhammena rajjaṁ kārento dānādīni puññāni katvā saggaparāyaṇo ahosi.