Jātaka-aṭṭhakathā, Sattakanipāto

Paṇṇakaṁ tikhiṇadhāran-ti idaṁ satthā jetavane viharanto purāṇadutiyikāpalobhanaṁ ārabbha kathesi. Tañhi bhikkhuṁ satthā: “Saccaṁ kira tvaṁ bhikkhu ukkaṇṭhito” ti pucchitvā: “Saccaṁ, bhante” ti vutte: “Kena ukkaṇṭhāpito” ti vatvā: “Purāṇadutiyikāyā” ti vutte: “Bhikkhu ayaṁ itthī tuyhaṁ anatthakārikā, pubbe pi tvaṁ imaṁ nissāya cetasikarogena maranto paṇḍite nissāya jīvitaṁ alatthā” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte {3.337} bārāṇasiyaṁ maddavamahārāje rajjaṁ kārente bodhisatto brāhmaṇakule nibbatti, senakakumārotissa nāmaṁ akaṁsu. So vayappatto takkasilāyaṁ sabbasippāni uggaṇhitvā bārāṇasiṁ paccāgantvā maddavarañño atthadhammānusāsako amacco ahosi, “senakapaṇḍito” ti vutte sakalanagare cando viya sūriyo viya ca paññāyi. Tadā rañño purohitaputto rājupaṭṭhānaṁ āgato sabbālaṅkārapaṭimaṇḍitaṁ uttamarūpadharaṁ rañño aggamahesiṁ disvā paṭibaddhacitto hutvā gehaṁ gantvā nirāhāro nipajjitvā sahāyakehi puṭṭho tamatthaṁ ārocesi. Rājāpi: “Purohitaputto na dissati, kahaṁ nu kho” ti pucchitvā tamatthaṁ sutvā taṁ pakkosāpetvā: “Ahaṁ te imaṁ satta divasāni dammi, sattāhaṁ ghare katvā aṭṭhame divase āneyyāsī” ti āha. So: “Sādhū” ti sampaṭicchitvā taṁ gehaṁ netvā tāya saddhiṁ abhirami. Te aññamaññaṁ paṭibaddhacittā hutvā kañci ajānāpetvā aggadvārena palāyitvā aññassa rañño vijitaṁ agamasuṁ, koci gataṭṭhānaṁ na jāni, nāvāya gatamaggo viya ahosi. Rājā nagare bheriṁ carāpetvā nānappakārena vicinanto pi tassa gataṭṭhānaṁ na aññāsi. Athassa taṁ nissāya balavasoko uppajji, hadayaṁ uṇhaṁ hutvā lohitaṁ pagghari. Tato paṭṭhāya cassa kucchito lohitaṁ nikkhami, byādhi mahanto ahosi. Mahantā pi rājavejjā tikicchituṁ nāsakkhiṁsu.

Bodhisatto: “Imassa rañño byādhi natthi, bhariyaṁ pana apassanto cetasikarogena phuṭṭho, upāyena taṁ tikicchissāmī” ti āyurañca pukkusañcāti dve rañño paṇḍitāmacce āmantetvā: “Rañño deviyā adassanena cetasikaṁ rogaṁ ṭhapetvā añño rogo natthi, bahūpakāro ca kho pana amhākaṁ rājā, tasmā upāyena naṁ tikicchāma, rājaṅgaṇe {3.338} samajjaṁ kāretvā asiṁ gilituṁ jānantena asiṁ gilāpetvā rājānaṁ sīhapañjare katvā samajjaṁ olokāpessāma, rājā asiṁ gilantaṁ disvā ‘atthi nu kho ito aññaṁ dukkarataran’-ti pañhaṁ pucchissati. Taṁ samma āyura, tvaṁ ‘asukaṁ nāma dadāmīti vacanaṁ ito dukkarataran’-ti byākareyyāsi, tato samma pukkusa, taṁ pucchissati, athassa tvaṁ ‘mahārāja, dadāmīti vatvā adadato sā vācā aphalā hoti, tathārūpaṁ vācaṁ na keci upajīvanti na khādanti na pivanti, ye pana tassa vacanassānucchavikaṁ karonti, yathāpaṭiññātamatthaṁ denti yeva, idaṁ tato dukkarataran’-ti evaṁ byākareyyāsi, ito paraṁ kattabbaṁ ahaṁ jānissāmī” ti vatvā samajjaṁ kāresi.

Atha te tayo pi paṇḍitā rañño santikaṁ gantvā: “Mahārāja, rājaṅgaṇe samajjo vattati, taṁ olokentānaṁ dukkham-pi na dukkhaṁ hoti, ehi gacchāmā” ti rājānaṁ netvā sīhapañjaraṁ vivaritvā samajjaṁ olokāpesuṁ. Bahū janā attano attano jānanakasippaṁ dassesuṁ. Eko pana puriso tettiṁsaṅgulaṁ tikhiṇadhāraṁ asiratanaṁ gilati. Rājā taṁ disvā: “Ayaṁ puriso etaṁ asiṁ gilati, ‘atthi nu kho ito aññaṁ dukkarataran’-ti ime paṇḍite pucchissāmī” ti cintetvā āyuraṁ pucchanto paṭhamaṁ gāthamāha.

1. Paṇṇakaṁ tikhiṇadhāraṁ, asiṁ sampannapāyinaṁ,
Parisāyaṁ puriso gilati, kiṁ dukkarataraṁ tato,
Yadaññaṁ dukkaraṁ ṭhānaṁ, taṁ me akkhāhi pucchito ti.

Tattha paṇṇakan-ti paṇṇakaraṭṭhe uppannaṁ. Sampannapāyinan-ti sampannaṁ paralohitapāyinaṁ. Parisāyan-ti parisamajjhe dhanalobhena ayaṁ puriso gilati. Yadaññan-ti ito asigilanato yaṁ aññaṁ dukkarataraṁ kāraṇaṁ, taṁ mayā pucchito kathehīti.

2. Gileyya puriso lobhā, asiṁ sampannapāyinaṁ,
Yo ca vajjā dadāmīti, taṁ dukkarataraṁ tato,
Sabbaññaṁ sukaraṁ ṭhānaṁ, evaṁ jānāhi maddavā ti.

Tattha vajjā ti vadeyya. Taṁ dukkarataranti: “Dadāmī” ti vacanaṁ tato asigilanato dukkarataraṁ. Sabbaññanti: “Asukaṁ nāma tava dassāmī” ti vacanaṁ ṭhapetvā aññaṁ sabbam-pi kāraṇaṁ sukaraṁ. Maddavā ti rājānaṁ gottena ālapati.

Rañño āyurapaṇḍitassa vacanaṁ sutvā: “Asigilanato kira ‘idaṁ nāma dammī’ ti vacanaṁ dukkaraṁ, ahañca ‘purohitaputtassa deviṁ dammī’ ti avacaṁ, atidukkaraṁ vata me katan”-ti vīmaṁsantasseva hadayasoko thokaṁ tanuttaṁ gato. So tato: “Parassa imaṁ dammīti vacanato pana aññaṁ dukkarataraṁ atthi nu kho” ti cintetvā pukkusapaṇḍitena saddhiṁ sallapanto tatiyaṁ gāthamāha.

3. Byākāsi āyuro pañhaṁ, atthaṁ dhammassa kovido,
Pukkusaṁ dāni pucchāmi, kiṁ dukkarataraṁ tato,
Yadaññaṁ dukkaraṁ ṭhānaṁ, taṁ me akkhāhi pucchito ti.

Tattha pañhaṁ atthan-ti pañhassa atthaṁ byākāsīti vuttaṁ hoti. Dhammassa kovido ti tadatthajotake ganthe kusalo. Tato ti tato vacanato kiṁ dukkarataranti.

4. Na vācamupajīvanti, aphalaṁ giramudīritaṁ,
Yo ca datvā avākayirā, taṁ dukkarataraṁ tato,
Sabbaññaṁ sukaraṁ ṭhānaṁ, evaṁ jānāhi maddavā ti.

Tattha datvāti: “Asukaṁ nāma dammī” ti paṭiññaṁ datvā. Avākayirā ti taṁ paṭiññātamatthaṁ dadanto tasmiṁ lobhaṁ avākareyya chindeyya, taṁ bhaṇḍaṁ {3.340} dadeyyāti vuttaṁ hoti. Tato ti tato asigilanato: “Asukaṁ nāma te dammī” ti vacanato ca tadeva dukkarataraṁ.

Rañño taṁ vacanaṁ sutvā: “Ahaṁ ‘purohitaputtassa deviṁ dammī’ ti paṭhamaṁ vatvā vācāya anucchavikaṁ katvā taṁ adāsiṁ, dukkaraṁ vata me katan”-ti parivitakkentassa soko tanukataro jāto. Athassa etadahosi: “Senakapaṇḍitato añño paṇḍitataro nāma natthi, imaṁ pañhaṁ etaṁ pucchissāmī” ti. Tato taṁ pucchanto pañcamaṁ gāthamāha.

5. Byākāsi pukkuso pañhaṁ, atthaṁ dhammassa kovido,
Senakaṁ dāni pucchāmi, kiṁ dukkarataraṁ tato,
Yadaññaṁ dukkaraṁ ṭhānaṁ, taṁ me akkhāhi pucchito ti.

6. Dadeyya puriso dānaṁ, appaṁ vā yadi vā bahuṁ,
Yo ca datvā nānutappe, taṁ dukkarataraṁ tato,
Sabbaññaṁ sukaraṁ ṭhānaṁ, evaṁ jānāhi maddavā ti.

Tattha nānutappe ti attano atikantaṁ atimanāpaṁ piyabhaṇḍaṁ parassa datvā: “Kimatthaṁ mayā idaṁ dinnan”-ti evaṁ taṁ piyabhaṇḍaṁ ārabbha yo pacchā na tappati na socati, taṁ asigilanato ca: “Asukaṁ nāma te dammī” ti vacanato ca tassa dānato ca dukkarataraṁ.

Iti mahāsatto rājānaṁ saññāpentā kathesi. Dānañhi datvā aparacetanāva dussandhāriyā, tassā sandhāraṇadukkaratā vessantarajātakena (Ja. 547) dīpitā. Vuttañhetaṁ:

Adu cāpaṁ gahetvāna, khaggaṁ bandhiya vāmato,
Ānessāmi sake putte, puttānañhi vadho dukho.

Aṭṭhānametaṁ dukkharūpaṁ, yaṁ kumārā vihaññare,
Satañca dhammamaññāya, ko datvā anutappatī ti (Ja. 547).

Rājā pi bodhisattassa vacanaṁ sutvā sallakkhesi: “Ahaṁ attano maneneva purohitaputtassa deviṁ datvā sakamanaṁ sandhāretuṁ {3.341} na sakkomi, socāmi kilamāmi, na me idaṁ anucchavikaṁ, sace sā mayi sasinehā bhaveyya, imaṁ issariyaṁ chaḍḍetvā na palāyeyya, mayi pana sinehaṁ akatvā palātāya kiṁ tāya mayhan”-ti. Tassevaṁ cintentassa padumapatte udakabindu viya sabbasoko nivattitvā gato, taṅkhaṇaññevassa kucchi parisaṇṭhāsi. So nirogo sukhito hutvā bodhisattassa thutiṁ karonto osānagāthamāha.

7. Byākāsi āyuro pañhaṁ, atho pukkusaporiso,
Sabbe pañhe atibhoti, yathā bhāsati senako ti.

Tattha yathā bhāsatī ti yathā paṇḍito bhāsati, tathevetaṁ dānaṁ nāma datvā neva anutappitabbanti. Imaṁ panassa thutiṁ katvā tuṭṭho bahuṁ dhanamadāsi.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṁ samodhānesi, saccapariyosāne ukkaṇṭhitabhikkhu sotāpattiphale patiṭṭhahi. Tadā rājamahesī purāṇadutiyikā ahosi, rājā ukkaṇṭhitabhikkhu, āyurapaṇḍito moggallāno, pukkusapaṇḍito sāriputto, senakapaṇḍito aham-eva ahosinti.