Ja 402: Sattubhastajātakavaṇṇanā

Atīte bārāṇasiyaṁ janako nāma rājā rajjaṁ kāresi. Tadā bodhisatto brāhmaṇakule nibbatti, senakakumārotissa nāmaṁ kariṁsu. So vayappatto takkasilāyaṁ sabbasippāni uggaṇhitvā bārāṇasiṁ paccāgantvā rājānaṁ passi, rājā taṁ amaccaṭṭhāne ṭhapesi, mahantañcassa yasaṁ anuppadāsi {3.342}. So rañño atthañca dhammañca anusāsi, madhurakatho dhammakathiko hutvā rājānaṁ pañcasu sīlesu patiṭṭhāpetvā dāne uposathakamme dasasu kusalakammapathesūti imāya kalyāṇapaṭipadāya patiṭṭhāpesi, sakalaraṭṭhe buddhānaṁ uppannakālo viya ahosi. Pakkhadivasesu rājā ca uparājādayo ca sabbe sannipatitvā dhammasabhaṁ sajjenti. Mahāsatto sajjitadhammasabhāyaṁ ratanapallaṅkavaragato buddhalīḷāya dhammaṁ deseti, buddhānaṁ dhammakathāsadisāvassa kathā hoti.

Atha aññataro mahallakabrāhmaṇo dhanabhikkhaṁ caritvā kahāpaṇasahassaṁ labhitvā ekasmiṁ brāhmaṇakule nikkhipitvā puna: “Bhikkhaṁ carissāmī” ti gato. Tassa gatakāle taṁ kulaṁ kahāpaṇe vaḷañjesi. So āgantvā kahāpaṇe āharāpesi. Brāhmaṇo kahāpaṇe dātuṁ asakkonto attano dhītaraṁ tassa pādaparicārikaṁ katvā adāsi. Brāhmaṇo taṁ gahetvā bārāṇasito avidūre ekasmiṁ brāhmaṇagāme vāsaṁ kappesi. Athassa bhariyā daharatāya kāmesu atittā aññena taruṇabrāhmaṇena saddhiṁ micchācāraṁ cari. Soḷasa hi atappanīyavatthūni nāma. Katamāni soḷasa? Sāgaro sabbasavantīhi na tappati, aggi upādānena na tappati, rājā raṭṭhena na tappati, bālo pāpehi na tappati, itthī methunadhammena alaṅkārena vijāyanenāti imehi tīhi na tappati, brāhmaṇo mantehi na tappati, jhāyī vihārasamāpattiyā na tappati, sekkho apacayena na tappati, appiccho dhutaṅgaguṇena na tappati, āraddhavīriyo vīriyārambhena na tappati, dhammakathiko sākacchāya na tappati, visārado parisāya na tappati, saddho saṅghupaṭṭhānena na tappati, dāyako pariccāgena na tappati, paṇḍito dhammassavanena na tappati, catasso parisā tathāgatadassanena na tappantīti.

Sā pi brāhmaṇī methunadhammena, atittā {3.343} taṁ brāhmaṇaṁ nīharitvā vissatthā pāpakammaṁ kātukāmā hutvā ekadivasaṁ dummanā nipajjitvā: “Kiṁ bhotī” ti vuttā: “Brāhmaṇa, ahaṁ tava gehe kammaṁ kātuṁ na sakkomi, dāsidāsaṁ ānehī” ti āha. “Bhoti dhanaṁ me natthi, kiṁ datvā ānemī” ti. “Bhikkhaṁ caritvā dhanaṁ pariyesitvā ānehī” ti. “Tena hi bhoti pātheyyaṁ me sajjehī” ti. “Sā tassa baddhasattūnañca abaddhasattūnañca cammapasibbakaṁ pūretvā adāsi”. Brāhmaṇo gāmanigamarājadhānīsu caranto satta kahāpaṇasatāni labhitvā: “Alaṁ me ettakaṁ dhanaṁ dāsidāsamūlāyā” ti nivattitvā attano gāmaṁ āgacchanto ekasmiṁ udakaphāsukaṭṭhāne pasibbakaṁ muñcitvā sattuṁ khāditvā pasibbakamukhaṁ abandhitvāva pānīyaṁ pivituṁ otiṇṇo. Athekasmiṁ rukkhasusire eko kaṇhasappo sattugandhaṁ ghāyitvā pasibbakaṁ pavisitvā bhogaṁ ābhujitvā sattuṁ khādanto nipajji. Brāhmaṇo āgantvā pasibbakassa abbhantaraṁ anoloketvā pasibbakaṁ bandhitvā aṁse katvā pāyāsi. Antarāmagge ekasmiṁ rukkhe nibbattadevatā khandhaviṭape ṭhatvā: “Brāhmaṇa, sace antarāmagge vasissasi, sayaṁ marissasi, sace ajja gharaṁ gamissasi, bhariyā te marissatī” ti vatvā antaradhāyi. So olokento devataṁ adisvā bhīto maraṇabhayatajjito rodanto paridevanto bārāṇasinagaradvāraṁ sampāpuṇi.

Tadā ca pannarasuposatho hoti alaṅkatadhammāsane nisīditvā bodhisattassa dhammakathanadivaso. Mahājano nānāgandhapupphādihattho vaggavaggo hutvā dhammiṁ kathaṁ sotuṁ gacchati. Brāhmaṇo taṁ disvā: “Kahaṁ gacchathā” ti pucchitvā: “Brāhmaṇa, ajja senakapaṇḍito madhurassarena buddhalīḷāya dhammaṁ deseti, kiṁ tvam-pi na jānāsī” ti vutte cintesi: “Paṇḍito kira dhammakathiko, ahañcamhi maraṇabhayatajjito, paṇḍitā kho pana mahantam-pi {3.344} sokaṁ harituṁ sakkonti, mayā pi tattha gantvā dhammaṁ sotuṁ vaṭṭatī” ti. So tehi saddhiṁ tattha gantvā mahāsattaṁ parivāretvā nisinnāya sarājikāya parisāya pariyante sattupasibbakena khandhagatena dhammāsanato avidūre maraṇabhayatajjito rodamāno aṭṭhāsi. Mahāsatto ākāsagaṅgaṁ otaranto viya amatavassaṁ vassento viya ca dhammaṁ desesi. Mahājano sañjātasomanasso sādhukāraṁ datvā dhammaṁ assosi.

Paṇḍitā ca nāma disācakkhukā honti. Tasmiṁ khaṇe mahāsatto pasannapañcapasādāni akkhīni ummīletvā samantato parisaṁ olokento taṁ brāhmaṇaṁ disvā cintesi: “Ettakā parisā somanassajātā sādhukāraṁ datvā dhammaṁ suṇanti, ayaṁ paneko brāhmaṇo domanassappatto rodati, etassa abbhantare assujananasamatthena sokena bhavitabbaṁ, tamassa ambilena paharitvā tambamalaṁ viya padumapalāsato udakabinduṁ viya vinivattetvā ettheva naṁ nissokaṁ tuṭṭhamānasaṁ katvā dhammaṁ desessāmī” ti. So taṁ āmantetvā: “Brāhmaṇa, senakapaṇḍito nāmāhaṁ, idāneva taṁ nissokaṁ karissāmi, vissattho kathehī” ti tena saddhiṁ sallapanto paṭhamaṁ gāthamāha.

Athassa {3.345} attano sokakāraṇaṁ kathento brāhmaṇo dutiyaṁ gāthamāha.

Mahāsatto brāhmaṇassa vacanaṁ sutvā samuddamatthake jālaṁ khipanto viya ñāṇajālaṁ pattharitvā: “Imesaṁ sattānaṁ bahūni maraṇakāraṇāni. Samudde nimuggā pi maranti, tattha vāḷamacchehi gahitā pi, gaṅgāya patitā pi, tattha susumārehi gahitā pi, rukkhato patitā pi, kaṇṭakena viddhā pi, nānappakārehi āvudhehi pahaṭā pi, visaṁ khāditvā pi, ubbandhitvā pi, papāte patitā pi, atisītādīhi vā nānappakārehi vā rogehi upaddutā pi maranti yeva, evaṁ bahūsu maraṇakāraṇesu katarena nu kho kāraṇena ajjesa brāhmaṇo antarāmagge vasanto sayaṁ marissati, gehamassa vajato bhariyā marissatī” ti cintesi. Cintento eva brāhmaṇassa khandhe pasibbakaṁ disvā: “Imasmiṁ pasibbake ekena sappena paviṭṭhena bhavitabbaṁ, pavisanto ca paneso imasmiṁ brāhmaṇe pātarāsasamaye sattuṁ khāditvā pasibbakamukhaṁ abandhitvā pānīyaṁ pātuṁ gate sattugandhena sappo paviṭṭho bhavissati. Brāhmaṇo pi pānīyaṁ pivitvā āgato sappassa paviṭṭhabhāvaṁ ajānitvā pasibbakaṁ bandhitvā ādāya pakkanto {3.346} bhavissati, sacāyaṁ antarāmagge vasanto sāyaṁ vasanaṭṭhāne: “Sattuṁ khādissāmī” ti pasibbakaṁ muñcitvā hatthaṁ pavesessati, atha naṁ sappo hatthe ḍaṁsitvā jīvitakkhayaṁ pāpessati, idamassa antarāmagge vasantassa maraṇakāraṇaṁ. Sace pana gehaṁ gaccheyya, pasibbako bhariyāya hatthagato bhavissati, sā ‘antobhaṇḍaṁ olokessāmī” ti pasibbakaṁ muñcitvā hatthaṁ pavesessati, atha naṁ sappo ḍaṁsitvā jīvitakkhayaṁ pāpessati, idamassa ajja gehaṁ gatassa bhariyāya maraṇakāraṇan”-ti upāyakosallañāṇeneva aññāsi.

Athassa etadahosi: “Iminā kaṇhasappena sūrena nibbhayena bhavitabbaṁ. Ayañhi brāhmaṇassa mahāphāsukaṁ paharanto pi pasibbake attano calanaṁ vā phandanaṁ vā na dasseti, evarūpāya parisāya majjhe pi attano atthibhāvaṁ na dasseti, tasmā iminā kaṇhasappena sūrena nibbhayena bhavitabban”-ti. Idam-pi so upāyakosallañāṇeneva dibbacakkhunā passanto viya aññāsi. Evaṁ sarājikāya parisāya majjhe sappaṁ pasibbakaṁ pavisantaṁ disvā ṭhitapuriso viya mahāsatto upāyakosallañāṇeneva paricchinditvā brāhmaṇassa pañhaṁ kathento tatiyaṁ gāthamāha.

Evañca {3.347} pana vatvā: “Atthi te brāhmaṇa, etasmiṁ pasibbake sattū” ti pucchi. “Atthi, paṇḍitā” ti. “Ajja pātarāsavelāya sattuṁ khādī” ti? “Āma, paṇḍitā” ti. “Kattha nisīditvā” ti? “Araññe rukkhamūlasmiṁ, paṇḍitā” ti. “Sattuṁ khāditvā pānīyaṁ pātuṁ gacchanto pasibbakamukhaṁ bandhi, na bandhī” ti? “Na bandhiṁ, paṇḍitā” ti. “Pānīyaṁ pivitvā āgato pasibbakaṁ oloketvā bandhī” ti. “Anoloketvāva bandhiṁ, paṇḍitā” ti. “Brāhmaṇa, tava pānīyaṁ pātuṁ gatakāle ajānantasseva te sattugandhena pasibbakaṁ sappo paviṭṭhoti maññāmi, evamettha āgato tvaṁ, tasmā pasibbakaṁ otāretvā parisamajjhe ṭhapetvā pasibbakamukhaṁ mocetvā paṭikkamma ṭhito ekaṁ daṇḍakaṁ gahetvā pasibbakaṁ tāva pahara, tato patthaṭaphaṇaṁ susūtisaddaṁ katvā nikkhamantaṁ kaṇhasappaṁ disvā nikkaṅkho bhavissatī” ti catutthaṁ gāthamāha.

Brāhmaṇo mahāsattassa kathaṁ sutvā saṁviggo bhayappatto tathā akāsi. Sappo pi sattubhaste daṇḍena pahaṭe pasibbakamukhā nikkhamitvā mahājanaṁ olokento aṭṭhāsi. Tamatthaṁ {3.348} pakāsento satthā pañcamaṁ gāthamāha.

Sappassa phaṇaṁ katvā nikkhantakāle: “Mahāsattassa sabbaññubuddhasseva byākaraṇaṁ ahosī” ti mahājano celukkhepasahassāni pavattesi, aṅguliphoṭanasahassāni paribbhamiṁsu, ghanameghavassaṁ viya sattaratanavassaṁ vassi, sādhukārasahassāni pavattiṁsu, mahāpathavībhijjanasaddo viya ahosi. Idaṁ pana buddhalīḷāya evarūpassa pañhassa kathanaṁ nāma neva jātiyā balaṁ, na gottakulappadesānaṁ balaṁ, kassa panetaṁ balanti? Paññāya balaṁ. Paññavā hi puggalo vipassanaṁ vaḍḍhetvā ariyamaggadvāraṁ vivaritvā amatamahānibbānaṁ pavisati, sāvakapāramim-pi paccekabodhim-pi sammāsambodhim-pi paṭivijjhati. Amatamahānibbānasampāpakesu hi dhammesu paññāva seṭṭhā, avasesā tassā parivārā honti. Tenetaṁ vuttaṁ:

Evaṁ kathite ca pana mahāsattena pañhe eko ahituṇḍiko sappassa mukhabandhanaṁ katvā sappaṁ gahetvā araññe vissajjesi. Brāhmaṇo rājānaṁ upasaṅkamitvā jayāpetvā añjaliṁ paggayha rañño thutiṁ karonto upaḍḍhagāthamāha.

Brāhmaṇo pi rañño {3.349} thutiṁ katvā puna pasibbakato satta kahāpaṇasatāni gahetvā mahāsattassa thutiṁ katvā tuṭṭhidāyaṁ dātukāmo diyaḍḍhagāthamāha.

“Vivaṭṭachaddo nusi sabbadassī, ñāṇaṁ nu te brāhmaṇa bhiṁsarūpaṁ.

Iti so vatvā: “Sace pi satasahassaṁ bhaveyya, dadeyyamevāhaṁ, ettakam-eva me dhanaṁ, imāni me satta satāni gaṇhā” ti punappunaṁ bodhisattaṁ yāci. Taṁ sutvā bodhisatto aṭṭhamaṁ gāthamāha.

Evañca pana vatvā mahāsatto brāhmaṇassa sahassaṁ pūrāpento kahāpaṇe dāpetvā: “Brāhmaṇa, kena tvaṁ dhanabhikkhāya pesito” ti pucchi. “Bhariyāya me paṇḍitā” ti. “Bhariyā {3.350} pana te mahallikā, daharā” ti. “Daharā, paṇḍitā” ti. “Tena hi sā aññena saddhiṁ anācāraṁ karontī ‘nibbhayā hutvā karissāmī’ ti taṁ pesesi, sace ime kahāpaṇe gharaṁ nessasi, sā te dukkhena laddhakahāpaṇe attano jārassa dassati, tasmā tvaṁ ujukam-eva gehaṁ agantvā bahigāme rukkhamūle vā yattha katthaci vā kahāpaṇe ṭhapetvā paviseyyāsī” ti vatvā taṁ uyyojesi. So gāmasamīpaṁ gantvā ekasmiṁ rukkhamūle kahāpaṇe ṭhapetvā sāyaṁ gehaṁ agamāsi. Bhariyāpissa tasmiṁ khaṇe jārena saddhiṁ nisinnā ahosi. Brāhmaṇo dvāre ṭhatvā: “Bhotī” ti āha. Sā tassa saddaṁ sallakkhetvā dīpaṁ nibbāpetvā dvāraṁ vivaritvā brāhmaṇe anto paviṭṭhe itaraṁ nīharitvā dvāramūle ṭhapetvā gehaṁ pavisitvā pasibbake kiñci adisvā: “Brāhmaṇa, kiṁ te bhikkhaṁ caritvā laddhan”-ti pucchi. “Sahassaṁ me laddhan”-ti. “Kahaṁ pana tan”-ti. “Asukaṭṭhāne nāma ṭhapitaṁ, pāto va āharissāmi, mā cintayī” ti. Sā gantvā jārassa ācikkhi. So nikkhamitvā attanā ṭhapitaṁ viya gaṇhi.

Brāhmaṇo punadivase gantvā kahāpaṇe apassanto bodhisattassa santikaṁ gantvā: “Kiṁ, brāhmaṇā” ti vutte: “Kahāpaṇe na passāmi, paṇḍitā” ti āha. “Bhariyāya te ācikkhī” ti? “Āma, paṇḍitā” ti. Mahāsatto tāya jārassa ācikkhitabhāvaṁ ñatvā: “Atthi pana te brāhmaṇa, bhariyāya kulūpakabrāhmaṇo” ti pucchi. “Atthi, paṇḍitā” ti. “Tuyham-pi atthī” ti? “Āma, paṇḍitā” ti. Athassa mahāsatto sattannaṁ divasānaṁ paribbayaṁ dāpetvā: “Gaccha paṭhamadivase tava satta, bhariyāya te sattāti cuddasa brāhmaṇe nimantetvā bhojetha, punadivasato paṭṭhāya ekekaṁ hāpetvā sattame divase tava ekaṁ, bhariyāya te ekanti dve brāhmaṇe nimantetvā bhariyāya te satta divase nimantitabrāhmaṇassa nibaddhaṁ āgamanabhāvaṁ ñatvā mayhaṁ ārocehī” ti {3.351} āha. Brāhmaṇo tathā katvā: “Sallakkhito me paṇḍita, nibaddhaṁ bhuñjanakabrāhmaṇo” ti mahāsattassa ārocesi.

Bodhisatto tena saddhiṁ purise pesetvā taṁ brāhmaṇaṁ āharāpetvā: “Asukarukkhamūlato te imassa brāhmaṇassa santakaṁ kahāpaṇasahassaṁ gahitan”-ti pucchi. “Na gaṇhāmi, paṇḍitā” ti. “Tvaṁ mama senakapaṇḍitabhāvaṁ na jānāsi, āharāpessāmi te kahāpaṇe” ti. So bhīto: “Gahitā me” ti sampaṭicchi. “Kuhiṁ te ṭhapitā” ti? “Tattheva, paṇḍita, ṭhapitā” ti. Bodhisatto brāhmaṇaṁ pucchi: “Brāhmaṇa, kiṁ te sā yeva bhariyā hotu, udāhu aññaṁ gaṇhissasī” ti. “Sā yeva me hotu, paṇḍitā” ti. Bodhisatto manusse pesetvā brāhmaṇassa kahāpaṇe ca brāhmaṇiñca āharāpetvā corabrāhmaṇassa hatthato kahāpaṇe brāhmaṇassa dāpetvā itarassa rājāṇaṁ kāretvā nagarā nīharāpetvā brāhmaṇiyā pi rājāṇaṁ kāretvā brāhmaṇassa mahantaṁ yasaṁ datvā attano yeva santike vasāpesi.

Sattubhastajātakavaṇṇanā sattamā

last updated: August 2021