Jātaka-aṭṭhakathā, Sattakanipāto

Ambāhamaddaṁ vanamantarasmin-ti idaṁ satthā jetavane viharanto kilesaniggahaṁ ārabbha kathesi. Vatthu pānīyajātake (Ja. 459) āvi bhavissati. Tadā pana sāvatthiyaṁ pañcasatā sahāyakā pabbajitvā antokoṭisanthāre vasamānā aḍḍharattasamaye kāmavitakkaṁ vitakkayiṁsu. Satthā attano sāvake rattiyā tayo vāre, divasassa tayo vāreti rattindivaṁ cha vāre olokento kikī aṇḍaṁ viya, camarī vāladhiṁ viya, mātā piyaputtaṁ viya, ekacakkhuko puriso cakkhuṁ viya rakkhati, tasmiṁ tasmiṁ yeva khaṇe uppannakilesaṁ niggaṇhāti. So taṁ divasaṁ aḍḍharattasamaye jetavanaṁ pariggaṇhanto tesaṁ bhikkhūnaṁ vitakkasamudācāraṁ ñatvā: “Imesaṁ bhikkhūnaṁ abbhantare ayaṁ kileso vaḍḍhanto arahattassa hetuṁ bhindissati, idāneva nesaṁ kilesaṁ niggaṇhitvā arahattaṁ dassāmī” ti gandhakuṭito nikkhamitvā ānandattheraṁ pakkosāpetvā: “Ānanda, antokoṭisanthāre {3.376} vasanakabhikkhū sabbe sannipātehī” ti sannipātāpetvā paññattavarabuddhāsane nisīditvā: “Na, bhikkhave, antopavattakilesānaṁ vase vattituṁ vaṭṭati, kileso hi vaḍḍhamāno paccāmitto viya mahāvināsaṁ pāpeti, bhikkhunā nāma appamattakam-pi kilesaṁ niggaṇhituṁ vaṭṭati, porāṇakapaṇḍitā appamattakaṁ ārammaṇaṁ disvā abbhantare pavattakilesaṁ niggaṇhitvā paccekabodhiñāṇaṁ nibbattesun”-ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto bārāṇasinagarassa dvāragāme kumbhakārakule nibbattitvā vayappatto kuṭumbaṁ saṇṭhapetvā ekaṁ puttañca dhītarañca labhitvā kumbhakārakammaṁ nissāya puttadāraṁ posesi. Tadā kaliṅgaraṭṭhe dantapuranagare karaṇḍako nāma rājā mahantena parivārena uyyānaṁ gacchanto uyyānadvāre phalabhārabharitaṁ madhuraphalaṁ ambarukkhaṁ disvā hatthikkhandhavaragato yeva hatthaṁ pasāretvā ekaṁ ambapiṇḍaṁ gahetvā uyyānaṁ pavisitvā maṅgalasilāya nisinno dātabbayuttakānaṁ datvā ambaṁ paribhuñji. “Raññā gahitakālato paṭṭhāya sesehi nāma gahetabbamevā” ti amaccā pi brāhmaṇagahapatikādayo pi ambāni pātetvā khādiṁsu. Pacchā āgatā rukkhaṁ āruyha muggarehi pothetvā obhaggavibhaggasākhaṁ katvā āmakaphalam-pi asesetvā khādiṁsu.

Rājā divasaṁ uyyāne kīḷitvā sāyanhasamaye alaṅkatahatthikkhandhavare nisīditvā gacchanto taṁ rukkhaṁ disvā hatthito otaritvā rukkhamūlaṁ gantvā rukkhaṁ oloketvā: “Ayaṁ pāto va passantānaṁ atittikaro phalabhārabharito sobhamāno aṭṭhāsi, idāni gahitaphalo obhaggavibhaggo asobhamāno ṭhito” ti cintetvā puna aññato olokento aparaṁ nipphalaṁ ambarukkhaṁ disvā: “Esa rukkho attano nipphalabhāvena muṇḍamaṇipabbato viya sobhamāno ṭhito, ayaṁ pana saphalabhāvena imaṁ byasanaṁ {3.377} patto, idaṁ agāramajjham-pi phalitarukkhasadisaṁ, pabbajjā nipphalarukkhasadisā, sadhanasseva bhayaṁ atthi, niddhanassa bhayaṁ natthi, mayā pi nipphalarukkhena viya bhavitabban”-ti phalarukkhaṁ ārammaṇaṁ katvā rukkhamūle ṭhitako va tīṇi lakkhaṇāni sallakkhetvā vipassanaṁ vaḍḍhetvā paccekabodhiñāṇaṁ nibbattetvā: “Viddhaṁsitā dāni me mātukucchikuṭikā, chinnā tīsu bhavesu paṭisandhi, sodhitā saṁsāraukkārabhūmi, sosito mayā assusamuddo, bhinno aṭṭhipākāro, natthi me puna paṭisandhī” ti āvajjento sabbālaṅkārapaṭimaṇḍito va aṭṭhāsi.

Atha naṁ amaccā āhaṁsu: “Atibahuṁ ṭhitattha, mahārājā” ti. “Na mayaṁ mahārājāno, paccekabuddhā nāma mayan”-ti. “Paccekabuddhā nāma tumhādisā na honti, devā” ti. “Atha kīdisā hontī” ti? “Oropitakesamassukāsāvavatthapaṭicchannā kule vā gaṇe vā alaggā vātacchinnavalāhakarāhumuttacandamaṇḍalapaṭibhāgā himavante nandamūlakapabbhāre vasanti, evarūpā deva, paccekabuddhā” ti. Tasmiṁ khaṇe rājā hatthaṁ ukkhipitvā sīsaṁ parāmasi, tāvadevassa gihiliṅgaṁ antaradhāyi, samaṇaliṅgaṁ pāturahosi.

Evaṁ vuttā samaṇaparikkhārā kāyapaṭibaddhāva ahesuṁ. So ākāse ṭhatvā mahājanassa ovādaṁ datvā anilapathena uttarahimavante nandamūlakapabbhāram-eva agamāsi.

Gandhāraraṭṭhe pi takkasilanagare naggaji nāma rājā uparipāsāde pallaṅkamajjhagato ekaṁ itthiṁ ekekahatthe ekekaṁ maṇivalayaṁ piḷandhitvā avidūre nisīditvā gandhaṁ pisamānaṁ disvā: “Etāni valayāni ekekabhāvena na ghaṭṭenti na viravantī” ti olokento nisīdi. Atha sā dakkhiṇahatthato valayaṁ {3.378} vāmahatthe yeva piḷandhitvā dakkhiṇahatthena gandhaṁ saṅkaḍḍhitvā pisituṁ ārabhi, vāmahatthe valayaṁ dutiyaṁ āgamma ghaṭṭiyamānaṁ saddamakāsi. Rājā tāni dve valayāni aññamaññaṁ ghaṭṭentāni viravantāni disvā cintesi: “Idaṁ valayaṁ ekekakāle na ghaṭṭesi, dutiyaṁ āgamma ghaṭṭeti, saddaṁ karoti, evam-eva ime sattā pi ekekā na ghaṭṭenti na vivadanti, dve tayo hutvā aññamaññaṁ ghaṭṭenti, kalahaṁ karonti. Ahaṁ pana kasmīragandhāresu dvīsu rajjesu raṭṭhavāsino vicāremi, mayā pi ekavalayasadisena hutvā paraṁ avicāretvā attānam-eva vicārentena vasituṁ vaṭṭatī” ti saṅghaṭṭanavalayaṁ ārammaṇaṁ katvā yathānisinno va tīṇi lakkhaṇāni sallakkhetvā vipassanaṁ vaḍḍhetvā paccekabodhiñāṇaṁ nibbattesi. Sesaṁ purimasadisam-eva.

Videharaṭṭhe mithilanagare nimi nāma rājā bhuttapātarāso amaccagaṇaparivuto vivaṭasīhapañjarena antaravīthiṁ pekkhamāno aṭṭhāsi. Atheko seno sūnāpaṇato maṁsapesiṁ gahetvā ākāsaṁ pakkhandi. Tamenaṁ ito cito ca gijjhādayo sakuṇā samparivāretvā āhārahetu tuṇḍena vijjhantā pakkhehi paharantā pādehi maddantā agamaṁsu. So attano vadhaṁ asahamāno taṁ maṁsaṁ chaḍḍesi. Añño gaṇhi, sakuṇā imaṁ muñcitvā taṁ anubandhiṁsu. Tena pi vissaṭṭhaṁ añño aggahesi, tam-pi tatheva viheṭhesuṁ. Rājā te sakuṇe disvā cintesi: “Yo yo maṁsapesiṁ gaṇhi, tassa tasseva dukkhaṁ, yo yo taṁ vissajjesi, tassa tasseva sukhaṁ, ime pi pañca kāmaguṇe yo yo gaṇhāti, tassa tasseva dukkhaṁ, itarassa sukhaṁ, ime hi bahūnaṁ sādhāraṇā, mayhaṁ kho pana soḷasa itthisahassāni, mayā vissaṭṭhamaṁsapiṇḍena viya senena pañca kāmaguṇe pahāya sukhitena bhavituṁ vaṭṭatī” ti. So yoniso manasi karonto yathāṭhito va {3.379} tīṇi lakkhaṇāni sallakkhetvā vipassanaṁ vaḍḍhetvā paccekabodhiñāṇaṁ nibbattesi. Sesaṁ purimasadisam-eva.

Uttarapañcālaraṭṭhe kapilanagare dummukho nāma rājā bhuttapātarāso sabbālaṅkārapaṭimaṇḍito amaccagaṇaparivuto vivaṭasīhapañjare rājaṅgaṇaṁ olokento aṭṭhāsi. Tasmiṁ khaṇe gopālakā vajadvāraṁ vivariṁsu, usabhā vajato nikkhamitvā kilesavasena ekaṁ gāviṁ anubandhiṁsu. Tattheko tikhiṇasiṅgo mahāusabho aññaṁ usabhaṁ āgacchantaṁ disvā kilesamaccherābhibhūto tikhiṇena siṅgena antarasatthimhi pahari. Tassa pahāramukhena antāni nikkhamiṁsu, so tattheva jīvitakkhayaṁ pāpuṇi. Rājā taṁ disvā cintesi: “Ime sattā tiracchānagate ādiṁ katvā kilesavasena dukkhaṁ pāpuṇanti, ayaṁ usabho kilesaṁ nissāya jīvitakkhayaṁ patto, aññe pi sattā kileseheva kampanti, mayā imesaṁ sattānaṁ kampanakilese pahātuṁ vaṭṭatī” ti. So ṭhitako va tīṇi lakkhaṇāni sallakkhetvā vipassanaṁ vaḍḍhetvā paccekabodhiñāṇaṁ nibbattesi. Sesaṁ purimasadisam-eva.

Athekadivasaṁ cattāro paccekabuddhā bhikkhācāravelaṁ sallakkhetvā nandamūlakapabbhārā nikkhamma anotattadahe nāgalatādantakaṭṭhaṁ khāditvā katasarīrapaṭijagganā manosilātale ṭhatvā nivāsetvā pattacīvaramādāya iddhiyā ākāse uppatitvā pañcavaṇṇavalāhake maddamānā gantvā bārāṇasinagaradvāragāmakassa avidūre otaritvā ekasmiṁ phāsukaṭṭhāne cīvaraṁ pārupitvā pattaṁ gahetvā dvāragāmaṁ pavisitvā piṇḍāya carantā bodhisattassa gehadvāraṁ sampāpuṇiṁsu. Bodhisatto te disvā tuṭṭhacitto hutvā gehaṁ pavesetvā paññattāsane nisīdāpetvā dakkhiṇodakaṁ datvā paṇītena khādanīyena bhojanīyena parivisitvā ekamantaṁ nisīditvā saṅghattheraṁ vanditvā: “Bhante, tumhākaṁ pabbajjā ativiya sobhati, vippasannāni vo indriyāni, parisuddho chavivaṇṇo, kiṁ nu kho ārammaṇaṁ disvā {3.380} tumhe imaṁ bhikkhācariyapabbajjaṁ upagatā” ti pucchi. Yathā ca saṅghattheraṁ, evaṁ sese pi upasaṅkamitvā pucchi. Athassa te cattāro pi janā: “Ahaṁ asukanagare asukaraṭṭhe asukarājā nāma hutvā” ti ādinā nayena attano attano abhinikkhamanavatthūni kathetvā paṭipāṭiyā ekekaṁ gāthamāhaṁsu:

1. Ambāhamaddaṁ vanamantarasmiṁ, nilobhāsaṁ phalitaṁ saṁvirūḷhaṁ,
Tamaddasaṁ phalahetu vibhaggaṁ, taṁ disvā bhikkhācariyaṁ carāmi.

2. Selaṁ sumaṭṭhaṁ naravīraniṭṭhitaṁ, nārī yugaṁ dhārayi appasaddaṁ,
Dutiyañca āgamma ahosi saddo, taṁ disvā bhikkhācariyaṁ carāmi.

3. Dijā dijaṁ kuṇapamāharantaṁ, ekaṁ samānaṁ bahukā samecca,
Āhārahetū paripātayiṁsu, taṁ disvā bhikkhācariyaṁ carāmi.

4. Usabhāhamaddaṁ yūthassa majjhe, calakkakuṁ vaṇṇabalūpapannaṁ,
Tamaddasaṁ kāmahetu vitunnaṁ, taṁ disvā bhikkhācariyaṁ carāmī ti.

Tattha ambāhamaddan-ti ambarukkhaṁ ahaṁ addasaṁ. Vanamantarasmin-ti vanaantare, ambavanamajjheti attho. Saṁvirūḷhan-ti suvaḍḍhitaṁ. Tamaddasan-ti taṁ uyyānato nikkhanto phalahetu vibhaggaṁ puna addasaṁ. Taṁ disvā ti taṁ phalahetu vibhaggaṁ disvā paṭiladdhasaṁvego paccekabodhiñāṇaṁ nibbattetvā imaṁ bhikkhācariyapabbajjaṁ upagatosmi, tasmā bhikkhācariyaṁ carāmīti. Idaṁ so phalahetu vibhaggaṁ ambarukkhaṁ dassanato paṭṭhāya sabbaṁ cittācāraṁ kathesi. Sesānaṁ vissajjanesu pi eseva nayo. Ayaṁ panettha anuttānapadavaṇṇanā: selan-ti maṇivalayaṁ. Naravīraniṭṭhitan-ti vīranarehi niṭṭhitaṁ, paṇḍitapurisehi {3.381} katanti attho. Yugan-ti ekekasmiṁ ekekaṁ katvā ekaṁ valayayugaḷaṁ. Dijā dijan-ti gahitamaṁsapiṇḍaṁ dijaṁ avasesadijā. Kuṇapamāharantan-ti maṁsapiṇḍaṁ ādāya āharantaṁ. Sameccā ti samāgantvā sannipatitvā. Paripātayiṁsū ti koṭṭentā anubandhiṁsu. Usabhāhamaddan-ti usabhaṁ ahaṁ addasaṁ. Calakkakun-ti calakkakudhaṁ.

Bodhisatto ekekaṁ gāthaṁ sutvā: “Sādhu, bhante, tumhākam-eva taṁ ārammaṇaṁ anurūpan”-ti ekekassa paccekabuddhassa thutiṁ akāsi. Tañca pana catūhi janehi desitaṁ dhammakathaṁ sutvā gharāvāse anapekkho hutvā pakkantesu paccekabuddhesu bhuttapātarāso sukhanisinno bhariyaṁ āmantetvā: “Bhadde, ete cattāro paccekabuddhā rajjaṁ pahāya pabbajitvā akiñcanā apalibodhā pabbajjāsukhena vītināmenti, ahaṁ pana bhatiyā jīvikaṁ kappemi, kiṁ me gharāvāsena, tvaṁ puttake saṅgaṇhantī gehe vasā” ti vatvā dve gāthā abhāsi:

5. Karaṇḍako kaliṅgānaṁ, gandhārānañca naggaji,
Nimirājā videhānaṁ, pañcālānañca dummukho,
Ete raṭṭhāni hitvāna, pabbajiṁsu akiñcanā.

6. Sabbepime devasamā samāgatā, aggī yathā pajjalito tathevime,
Aham-pi eko carissāmi bhaggavi, hitvāna kāmāni yathodhikānī ti.

Tāsaṁ attho: bhadde, esa saṅghatthero paccekabuddho dantapure nāma nagare karaṇḍako nāma kaliṅgānaṁ janapadassa rājā, dutiyo takkasilanagare naggaji nāma gandhārānaṁ janapadassa rājā, tatiyo mithilanagare nimi nāma videhānaṁ janapadassa rājā, catuttho kapilanagare dummukho nāma uttarapañcālānaṁ janapadassa rājā, ete evarūpāni raṭṭhāni hitvā akiñcanā hutvā pabbajiṁsu. Sabbepime ti ime pana sabbe pi visuddhidevehi purimapaccekabuddhehi samānā ekato samāgatā. Aggī yathā ti yathā hi aggi pajjalito obhāsati. Tathevime ti ime pi tatheva {3.382} sīlādīhi pañcahi guṇehi obhāsanti. Yathā ete, tathā aham-pi pabbajitvā eko carissāmī ti attho. Bhaggavī ti bhariyaṁ ālapati. Hitvāna kāmānī ti rūpādayo vatthukāme hitvā. Yathodhikānī ti attano odhivasena ṭhitāni. Idaṁ vuttaṁ hoti: rūpādiodhivasena yathāṭhite kāme pahāya aham-pi pabbajitvā eko carissāmīti. “Yatodhikānī” ti pi pāṭho, tassattho: yato uparato odhi etesanti yatodhikāni, uparatakoṭṭhāsāni. Pabbajissāmīti cintitakālato paṭṭhāya hi kilesakāmānaṁ eko koṭṭhāso uparato nāma hoti niruddho, tassa vatthubhūto kāmakoṭṭhāso pi uparato va hotīti.

Sā tassa kathaṁ sutvā: “Mayham-pi kho sāmi, paccekabuddhānaṁ dhammakathaṁ sutakālato paṭṭhāya agāre cittaṁ na saṇṭhātī” ti vatvā imaṁ gāthamāha.

Tattha anusāsitā me na bhaveyya pacchā ti anusāsako ovādako na bhaveyya dullabhattā ovādakānaṁ, tasmā ayam-eva pabbajituṁ kālo, na hi añño atthīti dasseti. Sakuṇīva muttā ti yathā sākuṇikena gahetvā sakuṇapacchiyaṁ khittāsu sakuṇīsu tassa hatthato muttā ekā sakuṇī anilapathaṁ laṅghayitvā yathārucitaṭṭhānaṁ gantvā ekikāva careyya, tathā aham-pi tava hatthato muttā ekikā carissāmīti sayam-pi pabbajitukāmā hutvā evamāha.

Bodhisatto tassā kathaṁ sutvā tuṇhī ahosi. Sā pana bodhisattaṁ vañcetvā puretaraṁ pabbajitukāmā: “Sāmi, pānīyatitthaṁ gamissāmi, dārake olokehī” ti ghaṭaṁ ādāya gacchantī viya palāyitvā nagarasāmante tāpasānaṁ santike gantvā pabbaji. Bodhisatto tassā anāgamanaṁ ñatvā sayaṁ dārake posesi. Aparabhāge tesu thokaṁ vaḍḍhitvā attano ayānayajānanasamatthataṁ sampattesu tesaṁ vīmaṁsanatthaṁ ekadivasaṁ {3.383} bhattaṁ pacanto thokaṁ uttaṇḍulaṁ paci, ekadivasaṁ thokaṁ kilinnaṁ, ekadivasaṁ supakkaṁ, ekadivasaṁ atikilinnaṁ, ekadivasaṁ aloṇakaṁ, ekadivasaṁ atiloṇakaṁ. Dārakā: “Tāta, ajja bhattaṁ uttaṇḍulaṁ, ajja kilinnaṁ, ajja supakkaṁ, ajja atikilinnaṁ, ajja aloṇakaṁ, ajja atiloṇakan”-ti āhaṁsu. Taṁ sutvā bodhisatto: “Āma, tātā” ti vatvā cintesi: “Ime dārakā idāni āmapakkaloṇikaatiloṇikāni jānanti, attano dhammatāya jīvituṁ sakkhissanti, mayā pabbajituṁ vaṭṭatī” ti. Atha te dārake ñātakānaṁ datvā paṭicchāpetvā: “Ammatātā, ime dārake sādhukaṁ posethā” ti vatvā so ñātakānaṁ paridevantānaññeva nagarā nikkhamitvā isipabbajjaṁ pabbajitvā nagarassa sāmante yeva vasi.

Atha naṁ ekadivasaṁ bārāṇasiyaṁ bhikkhāya carantaṁ paribbājikā disvā vanditvā: “Ayya, dārakā te nāsitā maññe” ti āha. Mahāsatto: “Nāhaṁ dārake nāsemi, tesaṁ attano ayānayajānanakāle pabbajitomhi, tvaṁ tesaṁ acintetvā pabbajjāya abhiramā” ti vatvā osānagāthamāha.

Iti so paribbājikaṁ ovaditvā uyyojesi. Sā pi ovādaṁ gahetvā mahāsattaṁ vanditvā yathārucitaṁ ṭhānaṁ gatā. Ṭhapetvā kira taṁ divasaṁ na te puna aññamaññaṁ addasaṁsu. Bodhisatto ca jhānābhiññaṁ nibbattetvā brahmalokūpago ahosi.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṁ samodhānesi, saccapariyosāne te pañcasatā bhikkhū arahatte patiṭṭhahiṁsu. Tadā dhītā uppalavaṇṇā ahosi, putto rāhulakumāro, paribbājikā rāhulamātā, paribbājako pana aham-eva ahosinti.