Jātaka-aṭṭhakathā, Sattakanipāto

Ahaṁ dasasataṁbyāman-ti idaṁ satthā jetavane viharanto kilesaniggahaṁ ārabbha kathesi. Vatthu pana pānīyajātake (Ja. 459) āvi bhavissati.

Satthā attano sāvake rattiyā tayo vāre, divasassa tayo vāreti rattindivaṁ cha vāre olokento kikī aṇḍaṁ viya, camarī vāladhiṁ viya, mātā piyaputtaṁ viya, ekacakkhuko puriso cakkhuṁ viya rakkhati, tasmiṁ tasmiṁ yeva khaṇe uppannakilesaṁ niggaṇhāti. So taṁ divasaṁ aḍḍharattasamaye jetavanaṁ pariggaṇhanto tesaṁ bhikkhūnaṁ vitakkasamudācāraṁ ñatvā: “Imesaṁ bhikkhūnaṁ abbhantare ayaṁ kileso vaḍḍhanto arahattassa hetuṁ bhindissati, idāneva nesaṁ kilesaṁ niggaṇhitvā arahattaṁ dassāmī” ti gandhakuṭito nikkhamitvā ānandattheraṁ pakkosāpetvā: “Ānanda, antokoṭisanthāre {3.376} vasanakabhikkhū sabbe sannipātehī” ti sannipātāpetvā paññattavarabuddhāsane [nisīdati].

Idhā pi satthā antokoṭisanthāre kāmavitakkābhibhūte pañcasate bhikkhū disvā bhikkhusaṅghaṁ sannipātāpetvā: “Bhikkhave, āsaṅkitabbayuttakaṁ nāma āsaṅkituṁ vaṭṭati, kilesā nāma vaḍḍhantā vane nigrodhādayo viya rukkhaṁ, purisaṁ bhañjanti, teneva pubbe pi koṭasimbaliyaṁ nibbattadevatā ekaṁ sakuṇaṁ nigrodhabījāni khāditvā attano rukkhassa sākhantare vaccaṁ pātentaṁ disvā ‘ito me vimānassa vināso bhavissatī’ ti bhayappattā ahosī” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto koṭasimbaliyaṁ rukkhadevatā hutvā nibbatti. Atheko supaṇṇarājā diyaḍḍhayojanasatikaṁ attabhāvaṁ māpetvā pakkhavātehi mahāsamudde udakaṁ dvidhā katvā ekaṁ byāmasahassāyāmaṁ nāgarājānaṁ naṅguṭṭhe gahetvā mukhenassa gahitagocaraṁ chaḍḍāpetvā koṭasimbaliṁ sandhāya vanamatthakena pāyāsi. Nāgarājā: “Olambento attānaṁ mocessāmī” ti nigrodharukkhe bhogaṁ pavesetvā nigrodhaṁ veṭhetvā gaṇhi. Supaṇṇarañño mahābalatāya nāgarājassa ca mahāsarīratāya nigrodharukkho samugghāṭaṁ agamāsi. Nāgarājā neva rukkhaṁ vissajjesi, supaṇṇarājā saddhiṁ nigrodharukkhena nāgarājānaṁ gahetvā koṭasimbaliṁ patvā nāgarājānaṁ khandhapiṭṭhe nipajjāpetvā udaramassa phāletvā {3.398} nāgamedaṁ khāditvā sesakaḷevaraṁ samudde vissajjesi. Tasmiṁ pana nigrodhe ekā sakuṇikā atthi, sā nigrodharukkhe vissaṭṭhe uppatitvā koṭasimbaliyā sākhantare nisīdi. Rukkhadevatā taṁ disvā: “Ayaṁ sakuṇikā mama rukkhakkhandhe vaccaṁ pātessati, tato nigrodhagaccho vā pilakkhagaccho vā uṭṭhahitvā sakalarukkhaṁ ottharitvā gacchissati, atha me vimānaṁ nassissatī” ti bhītatasitā pavedhi. Tassā pavedhantiyā koṭasimbalī pi yāva mūlā pavedhi. Supaṇṇarājā taṁ pavedhamānaṁ disvā kāraṇaṁ pucchanto dve gāthā abhāsi:

1. Ahaṁ dasasataṁbyāmaṁ, uragamādāya āgato,
Tañca mañca mahākāyaṁ, dhārayaṁ nappavedhasi.

2. Athimaṁ khuddakaṁ pakkhiṁ, appamaṁsataraṁ mayā,
Dhārayaṁ byathasi bhītā, kamatthaṁ koṭasimbalī ti.

Tattha dasasataṁbyāman-ti sahassabyāmamattāyāmaṁ. Uragamādāya āgato ti evaṁ mahantaṁ uragaṁ ādāya idha āgato. Tañca mañcā ti tañca uragaṁ mañca. Dhārayan-ti dhārayamānā. Byathasī ti kampasi. Kamatthan-ti kiṁ atthaṁ, kena kāraṇenāti pucchati, kaṁ vā atthaṁ sampassamānāti pi attho. Koṭasimbalī ti rukkhanāmena devaputtaṁ ālapati. So hi simbalirukkho khandhasākhamahantatāya koṭasimbalināmaṁ labhati, tasmiṁ adhivatthadevaputtassa pi tadeva nāmaṁ.

3. Maṁsabhakkho tuvaṁ rāja, phalabhakkho ayaṁ dijo,
Ayaṁ nigrodhabījāni, pilakkhudumbarāni ca,
Assatthāni ca bhakkhitvā, khandhe me ohadissati.

4. Te rukkhā saṁvirūhanti, mama passe nivātajā,
Te maṁ pariyonandhissanti, arukkhaṁ maṁ karissare.

5. Santi {3.399} aññe pi rukkhā se, mūlino khandhino dumā,
Iminā sakuṇajātena, bījamāharitā hatā.

6. Ajjhārūhābhivaḍḍhanti, brahantam-pi vanappatiṁ,
Tasmā rāja pavedhāmi, sampassaṁnāgataṁ bhayan-ti.

Tattha ohadissatī ti vaccaṁ pātessati. Te rukkhā ti tehi bījehi jātā nigrodhādayo rukkhā. Saṁvirūhantī ti saṁviruhissanti vaḍḍhissanti. Mama passe ti mama sākhantarādīsu. Nivātajā ti mama sākhāhi vātassa nivāritattā nivāte jātā. Te maṁ pariyonandhissantī ti ete evaṁ vaḍḍhitā maṁ pariyonandhissantīti ayametthādhippāyo. Karissare ti athevaṁ pariyonandhitvā maṁ arukkham-eva karissanti sabbaso bhañjissanti. Rukkhā se ti rukkhā. Mūlino khandhino ti mūlasampannā ceva khandhasampannā ca. Dumā ti rukkhavevacanam-eva. Bījamāharitā ti bījaṁ āharitvā. Hatā ti aññe pi imasmiṁ vane rukkhā vināsitā santi. Ajjhārūhābhivaḍḍhantī ti nigrodhādayo rukkhā ajjhārūhā hutvā mahantam-pi aññaṁ vanappatiṁ atikkamma vaḍḍhantīti dasseti. Ettha pana vane pati, vanassa pati, vanappatīti tayo pi pāṭhā yeva. Rājā ti supaṇṇaṁ ālapati.

Tattha anāgataṁ bhayan-ti pāṇātipātādīhi viramanto diṭṭhadhammikam-pi samparāyikam-pi anāgataṁ bhayaṁ rakkhati nāma, pāpamitte veripuggale ca anupasaṅkamanto anāgatabhayaṁ rakkhati nāma. Evaṁ anāgataṁ bhayaṁ rakkheyya. Anāgatabhayā ti anāgatabhayakāraṇā taṁ bhayaṁ passanto dhīro idhalokañca paralokañca avekkhati oloketi nāma.

Evañca pana vatvā supaṇṇo attano ānubhāvena taṁ pakkhiṁ tamhā rukkhā palāpesi.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā: “Āsaṅkitabbayuttakaṁ āsaṅkituṁ vaṭṭatī” ti vatvā saccāni pakāsetvā jātakaṁ samodhānesi, saccapariyosāne {3.400} pañcasatā bhikkhū arahattaphale patiṭṭhahiṁsu. Tadā supaṇṇarājā sāriputto ahosi, rukkhadevatā pana aham-eva ahosinti.