Jātaka-aṭṭhakathā, Navakanipāto

Assa indasamo rājā ti idaṁ satthā jetavane viharanto ekaṁ ukkaṇṭhitabhikkhuṁ ārabbha kathesi. Tañhi bhikkhuṁ satthā: “Saccaṁ kira tvaṁ bhikkhu ukkaṇṭhitosī” ti pucchitvā: “Saccan”-ti vutte: “Bhikkhu sinerukampanavāto kiṁ purāṇapaṇṇāni na kampessati, yasasamaṅgino pi sappurisā āyasakyaṁ pāpuṇanti, kilesā nāmete parisuddhasatte pi saṁkiliṭṭhe karonti, pageva tādisan”-ti vatvā tena yācito atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente brahmadattassa putto brahmadattakumāro nāma purohitaputto ca kassapo nāma dve sahāyakā {3.515} hutvā ekācariyakule sabbasippāni uggaṇhiṁsu. Aparabhāge brahmadattakumāro pitu accayena rajje patiṭṭhāsi. Kassapo cintesi: “Mayhaṁ sahāyo rājā jāto, idāni me mahantaṁ issariyaṁ dassati, kiṁ me issariyena, ahaṁ mātāpitaro ca rājānañca āpucchitvā pabbajissāmī” ti. So rājānañca mātāpitaro ca āpucchitvā himavantaṁ pavisitvā isipabbajjaṁ pabbajitvā sattame divase abhiññā ca samāpattiyo ca nibbattetvā uñchācariyāya yāpento vihāsi. Pabbajitaṁ pana naṁ: “Lomasakassapo” ti sañjāniṁsu. So paramajitindriyo ghoratapo tāpaso ahosi. Tassa tejena sakkassa bhavanaṁ kam pi. Sakko āvajjento taṁ disvā cintesi: “Ayaṁ tāpaso ativiya uggatejo sakkabhāvā pi maṁ cāveyya, bārāṇasiraññā saddhiṁ ekato hutvā tapamassa bhindissāmī” ti. So sakkānubhāvena aḍḍharattasamaye bārāṇasirañño sirigabbhaṁ pavisitvā sakalagabbhaṁ sarīrappabhāya obhāsetvā rañño santike ākāse ṭhito: “Uṭṭhehi, mahārājā” ti rājānaṁ pabodhesi. “Kosi tvan”-ti vutte: “Sakkohamasmī” ti āha. “Kimatthaṁ āgatosī” ti? “Mahārāja, sakalajambudīpe ekarajjaṁ icchasi, na icchasī” ti? “Kissa na icchāmī” ti? Atha naṁ sakko: “Tena hi lomasakassapaṁ ānetvā pasughātayaññaṁ yajāpehi, sakkasamo ajarāmaro hutvā sakalajambudīpe rajjaṁ kāressasī” ti vatvā paṭhamaṁ gāthamāha.

Tattha assā ti bhavissasi. Yājeyyā ti sace tvaṁ araññāyatanato isiṁ lomasakassapaṁ ānetvā yaññaṁ yajeyyāsīti.

Tassa vacanaṁ sutvā rājā: “Sādhū” ti sampaṭicchi. Sakko: “Tena hi mā papañcaṁ karī” ti vatvā pakkāmi. Rājā punadivase {3.516} seyyaṁ nāma amaccaṁ pakkosāpetvā: “Samma, mayhaṁ piyasahāyakassa lomasakassapassa santikaṁ gantvā mama vacanena evaṁ vadehi ‘rājā kira tumhehi pasughātayaññaṁ yajāpetvā sakalajambudīpe ekarājā bhavissati, tumhākam-pi yattakaṁ padesaṁ icchatha, tattakaṁ dassati, mayā saddhiṁ yaññaṁ yajituṁ āgacchathā”‘ ti āha. So: “Sādhu, devā” ti tāpasassa vasanokāsajānanatthaṁ nagare bheriṁ carāpetvā ekena vanacarakena: “Ahaṁ jānāmī” ti vutte taṁ purato katvā mahantena parivārena tattha gantvā isiṁ vanditvā ekamantaṁ nisinno taṁ sāsanaṁ ārocesi. Atha naṁ so: “Seyya kiṁ nāmetaṁ kathesī” ti vatvā paṭikkhipanto catasso gāthā abhāsi:

2. Sasamuddapariyāyaṁ, mahiṁ sāgarakuṇḍalaṁ,
Na icche saha nindāya, evaṁ seyya vijānahi.

3. Dhiratthu taṁ yasalābhaṁ, dhanalābhañca brāhmaṇa,
Yā vutti vinipātena, adhammacaraṇena vā.

4. Api ce pattamādāya, anagāro paribbaje,
Sā yeva jīvikā seyyo, yā cādhammena esanā.

5. Api ce pattamādāya, anagāro paribbaje,
Aññaṁ ahiṁsayaṁ loke, api rajjena taṁ varan-ti.

Tattha sasamuddapariyāyan-ti sasamuddaparikkhepaṁ. Sāgarakuṇḍalan-ti cattāro dīpe parikkhipitvā ṭhitasāgarehi kaṇṇavaliyā ṭhapitakuṇḍalehi viya samannāgataṁ. Saha nindāyāti: “Iminā pasughātakammaṁ katan”-ti imāya nindāya saha cakkavāḷapariyantaṁ mahāpathaviṁ na icchāmīti vadati. Yā vutti vinipātenā ti narake vinipātakammena yā ca jīvitavutti hoti, taṁ dhiratthu, garahāmi taṁ vuttinti dīpeti. Sā yeva jīvikā ti pabbajitassa mattikāpattaṁ ādāya paragharāni upasaṅkamitvā āhārapariyesanajīvikāva yasadhanalābhato sataguṇena sahassaguṇena varatarā ti attho api rajjena taṁ varan-ti taṁ anagārassa sato aññaṁ avihiṁsantassa paribbajanaṁ sakalajambudīparajjena pi varanti attho.

Amacco tassa kathaṁ sutvā gantvā rañño ārocesi. Taṁ sutvā rājā: “Anāgacchante kiṁ sakkā kātun”-ti tuṇhī ahosi. Puna sakko aḍḍharattasamaye {3.517} āgantvā ākāse ṭhatvā: “Kiṁ, mahārāja, lomasakassapaṁ ānetvā yaññaṁ na yajāpesī” ti āha. “Mayā pesito pi nāgacchatī” ti. “Tena hi, mahārāja, attano dhītaraṁ candavatiṁ kumārikaṁ alaṅkaritvā seyyaṁ tatheva pesetvā ‘sace kira āgantvā yaññaṁ yajissasi, rājā te imaṁ kumārikaṁ dassatī’ ti vadāpehi, addhā so kumārikāya paṭibaddhacitto hutvā āgacchissatī” ti. Rājā: “Sādhū” ti sampaṭicchitvā punadivase seyyassa hatthe dhītaraṁ adāsi. So rājadhītaraṁ gahetvā tattha gantvā isiṁ vanditvā paṭisanthāraṁ katvā devaccharapaṭibhāgaṁ rājadhītaraṁ tassa dassetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Atha isi indriyāni bhinditvā taṁ olokesi, saha olokaneneva paṭibaddhacitto hutvā jhānā parihāyi. Amacco tassa paṭibaddhacittabhāvaṁ ñatvā: “Bhante, sace kira yaññaṁ yajissatha, rājā te imaṁ dārikaṁ pādaparicārikaṁ katvā dassatī” ti āha. So kilesavasena kampanto: “Imaṁ kira me dassatī” ti āha. “Āma, yaññaṁ yajantassa te dassatī” ti. So: “Sādhu imaṁ labhanto yajissāmī” ti vatvā taṁ gahetvā saheva jaṭāhi alaṅkatarathaṁ abhiruyha bārāṇasiṁ agamāsi. Rājāpi: “Āgacchati kirā” ti sutvā yaññāvāṭe kammaṁ paṭṭhapesi. Atha naṁ āgataṁ disvā: “Sve yaññaṁ yajāhi, ahaṁ indasamo bhavissāmi, yaññapariyosāne te dhītaraṁ dassāmī” ti āha. Kassapo: “Sādhū” ti sampaṭicchi. Atha naṁ rājā punadivase taṁ ādāya candavatiyā saddhiṁ yeva yaññāvāṭaṁ gato. Tattha hatthiassausabhādisabbacatuppadā paṭipāṭiyā ṭhapitāva ahesuṁ. Kassapo te sabbe hanitvāva ghātetvā yaññaṁ yajituṁ ārabhi. Atha naṁ tattha sannipatito mahājano disvā: “Idaṁ te {3.518} lomasakassapa ayuttaṁ appatirūpaṁ, kiṁ nāmetaṁ karosī” ti vatvā paridevanto dve gāthā abhāsi:

6. Balaṁ cando balaṁ suriyo, balaṁ samaṇabrāhmaṇā,
Balaṁ velā samuddassa, balātibalamitthiyo.

7. Yathā uggatapaṁ santaṁ, isiṁ lomasakassapaṁ,
Pitu atthā candavatī, vājapeyyaṁ ayājayī ti.

Tattha balaṁ cando balaṁ suriyo ti mahandhakāravidhamane aññaṁ balaṁ nāma natthi, candimasūriyāvettha balavantoti attho. Samaṇabrāhmaṇā ti iṭṭhāniṭṭhavisayavegasahane khantibalañāṇabalena samannāgatā samitapāpabāhitapāpā samaṇabrāhmaṇā. Balaṁ velā samuddassā ti mahāsamuddassa uttarituṁ adatvā udakaṁ āvaritvā vināsetuṁ samatthatāya velā balaṁ nāma. Balātibalamitthiyo ti itthiyo pana visadañāṇe pi avītarāge attano vasaṁ ānetvā vināsetuṁ samatthatāya tehi sabbehi balehi pi atibalā nāma, sabbabalehi itthibalam-eva mahantanti attho. Yathā ti yasmā. Pitu atthā ti pitu vuḍḍhiatthāya. Idaṁ vuttaṁ hoti: yasmā imaṁ uggatapaṁ samānaṁ sīlādiguṇānaṁ esitattā isiṁ ayaṁ candavatī nissīlaṁ katvā pitu vuḍḍhiatthāya vājapeyyaṁ yaññaṁ yājeti, tasmā jānitabbametaṁ: “Balātibalamitthiyo” ti.

Tasmiṁ samaye kassapo yaññaṁ yajanatthāya: “Maṅgalahatthiṁ gīvāyaṁ paharissāmī” ti khaggaratanaṁ ukkhi pi. Hatthī taṁ disvā maraṇabhayatajjito mahāravaṁ ravi. Tassa ravaṁ sutvā sesā pi hatthiassausabhādayo maraṇabhayatajjitā bhayena viraviṁsu. Mahājano pi viravi. Kassapo taṁ mahāviravaṁ sutvā saṁvegappatto hutvā attano jaṭādīni olokesi. Athassa jaṭāmassukacchalomāni pākaṭāni ahesuṁ. So vippaṭisārī hutvā: “Ananurūpaṁ vata me pāpakammaṁ katan”-ti saṁvegaṁ pakāsento aṭṭhamaṁ gāthamāha.

Tassattho: mahārāja, yaṁ etaṁ mayā candavatiyā lobhaṁ uppādetvā tena lobhena pakataṁ kāmahetukaṁ pāpakaṁ, taṁ kaṭukaṁ tikhiṇavipākaṁ. Tassāhaṁ ayonisomanasikārasaṅkhātaṁ mūlaṁ gavesissaṁ, alaṁ me iminā khaggena, paññākhaggaṁ nīharitvā subhanimittabandhanena saddhiṁ sabandhanaṁ rāgaṁ chindissāmīti.

Atha naṁ rājā: “Mā bhāyi samma, idāni te candavatiṁ kumāriñca raṭṭhañca sattaratanarāsiñca dassāmi, yajāhi yaññan”-ti āha. Taṁ sutvā kassapo: “Na me, mahārāja, iminā kilesena attho” ti vatvā osānagāthamāha.

Tattha subahūpī ti atibahuke pi. Tapo karissāmī ti sīlasaṁyamatapam-eva karissāmi.

So evaṁ vatvā kasiṇaṁ samannāharitvā naṭṭhaṁ visesaṁ uppādetvā ākāse pallaṅkena nisīditvā rañño dhammaṁ desetvā: “Appamatto hohī” ti ovaditvā yaññāvāṭaṁ viddhaṁsāpetvā mahājanassa abhayadānaṁ dāpetvā rañño yācantasseva uppatitvā attano vasanaṭṭhānam-eva gantvā yāvajīvaṁ ṭhatvā āyupariyosāne brahmalokaparāyaṇo ahosi.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaṁ samodhānesi, saccapariyosāne ukkaṇṭhitabhikkhu sotāpattiphale patiṭṭhahi. Tadā seyyo mahāamacco sāriputto ahosi, lomasakassapo pana aham-eva ahosinti.