Atha rājā maraṇabhayatajjito punadivase cattāro amacce pakkosāpetvā: “Tātā, tumhe cattāro catūsu rathesu ṭhatvā catūhi nagaradvārehi nikkhamitvā yattha mama puttaṁ mahosadhapaṇḍitaṁ passatha, tatthevassa sakkāraṁ katvā khippaṁ ānethā” ti āṇāpesi. Te pi cattāro ekekena dvārena nikkhamiṁsu. Tesu tayo janā paṇḍitaṁ na passiṁsu. Dakkhiṇadvārena nikkhanto pana dakkhiṇayavamajjhakagāme mahāsattaṁ mattikaṁ āharitvā ācariyassa cakkaṁ vaṭṭetvā mattikāmakkhitasarīraṁ palālapiṭṭhake nisīditvā muṭṭhiṁ muṭṭhiṁ katvā appasūpaṁ yavabhattaṁ bhuñjamānaṁ passi. Kasmā panesa etaṁ kammaṁ akāsīti? Rājā kira: “Nissaṁsayaṁ paṇḍito rajjaṁ gaṇhissatī” ti āsaṅkati. “So ‘kumbhakārakammena jīvatī’ ti sutvā nirāsaṅko bhavissatī” ti cintetvā evamakāsīti. So amaccaṁ disvā attano santikaṁ āgatabhāvaṁ ñatvā: “Ajja mayhaṁ yaso puna pākatiko bhavissati, amarādeviyā sampāditaṁ nānaggarasabhojanam-eva bhuñjissāmī” ti cintetvā gahitaṁ yavabhattapiṇḍaṁ chaḍḍetvā uṭṭhāya mukhaṁ vikkhāletvā nisīdi. Tasmiṁ khaṇe so amacco taṁ upasaṅkami. So pana senakapakkhiko, tasmā naṁ ghaṭento: “Paṇḍita, ācariyasenakassa vacanaṁ niyyānikaṁ, tava nāma yase parihīne tathārūpā paññā patiṭṭhā hotuṁ nāsakkhi, idāni mattikāmakkhito palālapiṭṭhe nisīditvā evarūpaṁ bhattaṁ bhuñjasī” ti vatvā dasakanipāte bhūripañhe paṭhamaṁ gāthamāha.

Atha naṁ mahāsatto: “Andhabāla, ahaṁ attano paññābalena puna taṁ yasaṁ pākatikaṁ kātukāmo evaṁ karomī” ti vatvā imaṁ gāthādvayamāha:

Atha naṁ amacco āha: “paṇḍita, chatte adhivatthā devatā rājānaṁ pañhaṁ pucchi. Rājā cattāro paṇḍite pucchi. Tesu eko pi taṁ pañhaṁ kathetuṁ nāsakkhi, tasmā rājā tava santikaṁ maṁ pahiṇī” ti. “Evaṁ {6.374} sante paññāya ānubhāvaṁ kasmā na passasi, evarūpe hi kāle na issariyaṁ patiṭṭhā hoti, paññāsampanno va patiṭṭhā hotī” ti mahāsatto paññāya ānubhāvaṁ vaṇṇesi. Amacco raññā: “Paṇḍitaṁ diṭṭhaṭṭhāne yeva sakkāraṁ katvā ānethā” ti dinnaṁ kahāpaṇasahassaṁ mahāsattassa hatthe ṭhapesi. Kumbhakāro: “Mahosadhapaṇḍito kira mayā pesakārakammaṁ kārito” ti bhayaṁ āpajji. Atha naṁ mahāsatto: “Mā bhāyi, ācariya, bahūpakāro tvaṁ amhākan”-ti assāsetvā sahassaṁ datvā mattikāmakkhiteneva sarīrena rathe nisīditvā nagaraṁ pāvisi. Amacco rañño ārocetvā: “Tāta, kuhiṁ paṇḍito diṭṭho” ti vutte: “Deva, dakkhiṇayavamajjhakagāme kumbhakārakammaṁ katvā jīvati, tumhe pakkosathāti sutvāva anhāyitvā mattikāmakkhiteneva sarīrena āgato” ti āha. Rājā: “Sace mayhaṁ paccatthiko assa, issariyavidhinā careyya, nāyaṁ mama paccatthiko” ti cintetvā: “Mama puttassa ‘attano gharaṁ gantvā nhatvā alaṅkaritvā mayā dinnavidhānena āgacchatū’ ti vadeyyāthā” ti āha. Taṁ sutvā paṇḍito tathā katvā āgantvā: “Pavisatū” ti vutte pavisitvā rājānaṁ vanditvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Rājā paṭisanthāraṁ katvā paṇḍitaṁ vīmaṁsanto imaṁ gāthamāha.

Atha naṁ bodhisatto āha:

Puna rājā tassa vīmaṁsanatthaṁ khattiyamāyaṁ kathento imaṁ gāthamāha.

Athassa mahāsatto rukkhūpamaṁ dassento imaṁ gāthamāha.

Evañca pana vatvā: “mahārāja, yadi paribhuttarukkhassa sākhaṁ bhañjanto pi mittadubbhī hoti, yehi tumhehi mama pitā uḷāre issariye patiṭṭhāpito, ahañca mahantena anuggahena anuggahito, tesu tumhesu aparajjhanto ahaṁ kathaṁ nāma mittadubbho na bhaveyyan”-ti sabbathā pi attano amittadubbhibhāvaṁ kathetvā rañño cittācāraṁ codento imaṁ gāthamāha.

Tassattho: mahārāja, yassa ācariyassa santikā yo puriso appamattakam-pi dhammaṁ kāraṇaṁ jāneyya, ye cassa santo uppannaṁ kaṅkhaṁ vinayanti, taṁ tassa patiṭṭhānaṭṭhena dīpañceva parāyaṇañca, tādisena ācariyena saddhiṁ paṇḍito mittabhāvaṁ nāma na jīreyya na nāseyya.

Idāni taṁ ovadanto imaṁ gāthādvayamāha: