Jātaka-aṭṭhakathā, Ekādasakanipāto

Jānanto no mahārājā ti idaṁ satthā jetavane viharanto ekaṁ ossaṭṭhavīriyaṁ bhikkhuṁ ārabbha kathesi. So kira sāvatthivāsī kulaputto satthu dhammadesanaṁ sutvā pabbajitvā laddhūpasampado ācariyupajjhāyavattaṁ pūrento ubhayāni pātimokkhāni paguṇāni katvā paripuṇṇapañcavasso kammaṭṭhānaṁ gahetvā: “Araññe vasissāmī” ti ācariyupajjhāye āpucchitvā kosalaraṭṭhe ekaṁ paccantagāmaṁ gantvā tattha iriyāpathe pasannamanussehi {4.131} paṇṇasālaṁ katvā upaṭṭhiyamāno vassaṁ upagantvā yuñjanto ghaṭento vāyamanto accāraddhena vīriyena temāsaṁ kammaṭṭhānaṁ bhāvetvā obhāsamattam-pi uppādetuṁ asakkonto cintesi: “Addhā ahaṁ satthārā desitesu catūsu puggalesu padaparamo, kiṁ me araññavāsena, jetavanaṁ gantvā tathāgatassa rūpasiriṁ passanto madhuradhammadesanaṁ suṇanto vītināmessāmī” ti. So vīriyaṁ ossajitvā tato nikkhanto anupubbena jetavanaṁ gantvā ācariyupajjhāyehi ceva sandiṭṭhasambhattehi ca āgamanakāraṇaṁ puṭṭho tamatthaṁ kathetvā tehi: “Kasmā evamakāsī” ti garahitvā satthu santikaṁ netvā: “Kiṁ, bhikkhave, anicchamānaṁ bhikkhuṁ ānayitthā” ti vutte: “Ayaṁ, bhante, vīriyaṁ ossajitvā āgato” ti ārocite satthā: “Saccaṁ kirā” ti pucchitvā: “Saccaṁ, bhante” ti vutte: “Kasmā bhikkhu vīriyaṁ ossaji, imasmiñhi sāsane nibbīriyassa kusītapuggalassa aggaphalaṁ arahattaṁ nāma natthi, āraddhavīriyā imaṁ dhammaṁ ārādhenti, tvaṁ kho pana pubbe vīriyavā ovādakkhamo, teneva kāraṇena bārāṇasirañño puttasatassa sabbakaniṭṭho hutvā pi paṇḍitānaṁ ovāde ṭhatvā setacchattaṁ pattosī” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente saṁvarakumāro nāma puttasatassa sabbakaniṭṭho ahosi. Rājā ekekaṁ puttaṁ: “Sikkhitabbayuttakaṁ sikkhāpethā” ti ekekassa amaccassa adāsi. Saṁvarakumārassa ācariyo amacco bodhisatto ahosi paṇḍito byatto rājaputtassa pituṭṭhāne ṭhito. Amaccā sikkhitasippe rājaputte rañño dassesuṁ. Rājā tesaṁ janapadaṁ datvā uyyojesi. Saṁvarakumāro sabbasippassa nipphattiṁ patvā bodhisattaṁ pucchi: “Tāta, sace maṁ pitā janapadaṁ peseti, kiṁ karomī” ti? “Tāta, tvaṁ janapade dīyamāne taṁ aggahetvā ‘deva ahaṁ sabbakaniṭṭho, mayi pi gate tumhākaṁ pādamūlaṁ tucchaṁ bhavissati, ahaṁ tumhākaṁ pādamūle yeva vasissāmī’ ti vadeyyāsī” ti. Athekadivasaṁ rājā saṁvarakumāraṁ vanditvā ekamantaṁ nisinnaṁ pucchi: “Kiṁ tāta, sippaṁ te niṭṭhitan”-ti? “Āma, devā” ti. “Tuyham-pi janapadaṁ demī” ti. “Deva tumhākaṁ pādamūlaṁ {4.132} tucchaṁ bhavissati, pādamūle yeva vasissāmī” ti. Rājā tussitvā: “Sādhū” ti sampaṭicchi. So tato paṭṭhāya rañño pādamūle yeva hutvā puna pi bodhisattaṁ pucchi: “Tāta aññaṁ kiṁ karomī” ti? “Tāta rājānaṁ ekaṁ purāṇuyyānaṁ yācāhī” ti. So: “Sādhū” ti uyyānaṁ yācitvā tattha jātakehi pupphaphalehi nagare issarajanaṁ saṅgaṇhitvā puna: “Kiṁ karomī” ti pucchi. “Tāta, rājānaṁ āpucchitvā antonagare bhattavetanaṁ tvam-eva dehī” ti. So tathā katvā antonagare kassaci kiñci ahāpetvā bhattavetanaṁ datvā puna bodhisattaṁ pucchitvā rājānaṁ viññāpetvā antonivesane dāsaporisānam-pi hatthīnam-pi assānam-pi balakāyassa pi vattaṁ aparihāpetvā adāsi, tirojanapadehi āgatānaṁ dūtādīnaṁ nivāsaṭṭhānādīni vāṇijānaṁ suṅkanti sabbakaraṇīyāni attanāva akāsi. Evaṁ so mahāsattassa ovāde ṭhatvā sabbaṁ antojanañca bahijanañca nāgare ca raṭṭhavāsino ca āgantuke ca āyavattane ca tena tena saṅgahavatthunā ābandhitvā saṅgaṇhi, sabbesaṁ piyo ahosi manāpo.

Aparabhāge rājānaṁ maraṇamañce nipannaṁ amaccā pucchiṁsu: “Deva, tumhākaṁ accayena setacchattaṁ kassa demā” ti? “Tāta, mama puttā sabbe pi setacchattassa sāmino va. Yo pana tumhākaṁ manaṁ gaṇhāti, tasseva setacchatthaṁ dadeyyāthā” ti. Te tasmiṁ kālakate tassa sarīraparihāraṁ katvā sattame divase sannipatitvā: “Raññā ‘yo tumhākaṁ manaṁ gaṇhāti, tassa setacchattaṁ ussāpeyyāthā’ ti vuttaṁ, amhākañca ayaṁ saṁvarakumāro manaṁ gaṇhātī” ti ñātakehi parivāritā tassa kañcanamālaṁ setacchattaṁ ussāpayiṁsu. Saṁvaramahārājā bodhisattassa ovāde ṭhatvā dhammena rajjaṁ kāresi. Itare ekūnasatakumārā: “Pitā kira no kālakato, saṁvarakumārassa kira setacchattaṁ {4.133} ussāpesuṁ, so sabbakaniṭṭho, tassa chattaṁ na pāpuṇāti, sabbajeṭṭhakassa chattaṁ ussāpessāmā” ti ekato āgantvā: “Chattaṁ vā no detu, yuddhaṁ vā” ti saṁvaramahārājassa paṇṇaṁ pesetvā nagaraṁ uparundhiṁsu. Rājā bodhisattassa taṁ pavattiṁ ārocetvā: “Idāni kiṁ karomā” ti pucchi. Mahārāja, tava bhātikehi saddhiṁ yujjhanakiccaṁ natthi, tvaṁ pitu santakaṁ dhanaṁ satakoṭṭhāse kāretvā ekūnasataṁ bhātikānaṁ pesetvā: “Imaṁ tumhākaṁ koṭṭhāsaṁ pitu santakaṁ gaṇhatha, nāhaṁ tumhehi saddhiṁ yujjhāmī” ti sāsanaṁ pahiṇāhīti. So tathā akāsi. Athassa sabbajeṭṭhabhātiko uposathakumāro nāma sese āmantetvā: “Tātā, rājānaṁ nāma abhibhavituṁ samatthā nāma natthi, ayañca no kaniṭṭhabhātiko paṭisattu pi hutvā na tiṭṭhati, amhākaṁ pitu santakaṁ dhanaṁ pesetvā ‘nāhaṁ tumhehi saddhiṁ yujjhāmī’ ti pesesi, na kho pana mayaṁ sabbe pi ekakkhaṇe chattaṁ ussāpessāma, ekasseva chattaṁ ussāpessāma, ayam-eva rājā hotu, etha taṁ passitvā rājakuṭumbaṁ paṭicchādetvā amhākaṁ janapadam-eva gacchāmā” ti āha. Atha te sabbe pi kumārā nagaradvāraṁ vivarāpetvā paṭisattuno ahutvā nagaraṁ pavisiṁsu.

Rājā pi tesaṁ amaccehi paṇṇākāraṁ gāhāpetvā paṭimaggaṁ peseti. Kumārā nātimahantena parivārena pattikāva āgantvā rājanivesanaṁ abhiruhitvā saṁvaramahārājassa nipaccakāraṁ dassetvā nīcāsane nisīdiṁsu. Saṁvaramahārājā setacchattassa heṭṭhā sīhāsane nisīdi, mahanto yaso mahantaṁ sirisobhaggaṁ ahosi, olokitolokitaṭṭhānaṁ kam pi. Uposathakumāro saṁvaramahārājassa sirivibhavaṁ oloketvā: “Amhākaṁ pitā attano accayena saṁvarakumārassa rājabhāvaṁ ñatvā maññe amhākaṁ janapade datvā imassa na adāsī” ti cintetvā tena saddhiṁ sallapanto tisso gāthā abhāsi:

1. Jānanto {4.134} no mahārāja, tava sīlaṁ janādhipo,
Ime kumāre pūjento, na taṁ kenaci maññatha.

2. Tiṭṭhante no mahārāje, adu deve divaṅgate,
Ñātī taṁ samanuññiṁsu, sampassaṁ atthamattano.

3. Kena saṁvara vattena, sañjāte abhitiṭṭhasi,
Kena taṁ nātivattanti, ñātisaṅghā samāgatā ti.

Tattha jānanto no ti jānanto nu. Janādhipo ti amhākaṁ pitā narindo. Ime ti ime ekūnasate kumāre. Pāḷipotthakesu pana: “Aññe kumāre” ti likhitaṁ. Pūjento ti tena tena janapadena mānento. Na taṁ kenacī ti khuddakenā pi kenaci janapadena taṁ pūjetabbaṁ na maññittha, “ayaṁ mama accayena rājā bhavissatī” ti ñatvā maññe attano pādamūle yeva vāsesīti. Tiṭṭhante no ti tiṭṭhante nu, dharamāne yeva nūti pucchati, adu deve ti udāhu amhākaṁ pitari divaṅgate attano atthaṁ vuḍḍhiṁ passantā saddhiṁ rājakārakehi negamajānapadehi ñātayo taṁ: “Rājā hohī” ti samanuññiṁsu. Vattenā ti sīlācārena. Sañjāte abhitiṭṭhasī ti samānajātike ekūnasatabhātaro abhibhavitvā tiṭṭhasi. Nātivattantī ti na abhibhavanti.

Taṁ sutvā saṁvaramahārājā attano guṇaṁ kathento cha gāthā abhāsi:

4. Na rājaputta usūyāmi, samaṇānaṁ mahesinaṁ,
Sakkaccaṁ te namassāmi, pāde vandāmi tādinaṁ.

5. Te maṁ dhammaguṇe yuttaṁ, sussūsamanusūyakaṁ,
Samaṇā manusāsanti, isī dhammaguṇe ratā.

6. Tesāhaṁ vacanaṁ sutvā, samaṇānaṁ mahesinaṁ,
Na kiñci atimaññāmi, dhamme me nirato mano.

7. Hatthārohā anīkaṭṭhā, rathikā pattikārakā,
Tesaṁ nappaṭibandhāmi, niviṭṭhaṁ bhattavetanaṁ.

8. Mahāmattā ca me atthi, mantino paricārakā,
Bārāṇasiṁ voharanti, bahumaṁsasurodanaṁ.

9. Atho pi {4.135} vāṇijā phītā, nānāraṭṭhehi āgatā,
Tesu me vihitā rakkhā, evaṁ jānāhuposathā ti.

Tattha na rājaputtā ti ahaṁ rājaputta, kañci sattaṁ: “Ayaṁ sampatti imassa mā hotū” ti na usūyāmi. Tādinan-ti tādilakkhaṇayuttānaṁ samitapāpatāya samaṇānaṁ mahantānaṁ sīlakkhandhādīnaṁ guṇānaṁ esitatāya mahesīnaṁ dhammikasamaṇabrāhmaṇānaṁ pañcapatiṭṭhitena pāde vandāmi, dānaṁ dadanto dhammikañca nesaṁ rakkhāvaraṇaguttiṁ paccupaṭṭhapento sakkaccaṁ te namassāmi, manena sampiyāyanto ca pūjemī ti attho. Te man-ti te samaṇā maṁ: “Ayaṁ dhammakoṭṭhāse yuttapayutto sussūsaṁ anusūyako” ti tathato ñatvā maṁ dhammaguṇe yuttaṁ sussūsaṁ anusūyakaṁ anusāsanti, “idaṁ kara, idaṁ mā karī” ti ovadantī ti attho. Tesāhan-ti tesaṁ ahaṁ. Hatthārohā ti hatthiṁ āruyha yujjhanakā yodhā. Anīkaṭṭhā ti hatthānīkādīsu ṭhitā. Rathikā ti rathayodhā. Pattikārakā ti pattino va. Niviṭṭhan-ti yaṁ tehi sajjitaṁ bhattañca vetanañca, ahaṁ taṁ nappaṭibandhāmi, aparihāpetvā dadāmī ti attho.

Mahāmattā ti bhātika, mayhaṁ mahāpaññā mantesu kusalā mahāamaccā ceva avasesamantino ca paricārakā atthi. Iminā imaṁ dasseti: “Tumhe mantasampanne paṇḍite ācariye na labhittha, amhākaṁ pana ācariyā paṇḍitā upāyakusalā, te no setacchattena yojesun”-ti. Bārāṇasin-ti bhātika, mama chattaṁ ussāpitakālato paṭṭhāya: “Amhākaṁ rājā dhammiko anvaddhamāsaṁ devo vassati, tena sassāni sampajjanti, bārāṇasiyaṁ bahuṁ khāditabbayuttakaṁ macchamaṁsaṁ pāyitabbayuttakaṁ surodakañca jātan”-ti evaṁ raṭṭhavāsino bahumaṁsasurodakaṁ katvā bārāṇasiṁ voharanti. Phītā ti hatthiratanaassaratanamuttaratanādīni āharitvā nirupaddavā vohāraṁ karontā phītā samiddhā. Evaṁ jānāhī ti bhātika uposatha ahaṁ imehi ettakehi kāraṇehi sabbakaniṭṭho pi hutvā mama bhātike abhibhavitvā setacchattaṁ patto, evaṁ jānāhīti.

Tattha {4.136} dhammena kira ñātīnan-ti tāta saṁvara mahārāja, dhammena kira tvaṁ ekūnasatānaṁ ñātīnaṁ attano jeṭṭhabhātikānaṁ ānubhāvaṁ abhibhavasi, ito paṭṭhāya tvam-eva rajjaṁ kārehi, tvam-eva medhāvī ceva paṇḍito ca ñātīnañca hitoti attho. Taṁ tan-ti evaṁ vividhaguṇasampannaṁ taṁ. Ñātiparibyūḷhan-ti amhehi ekūnasatehi ñātakehi parivāritaṁ. Nānāratanamocitan-ti nānāratanehi ocitaṁ sañcitaṁ bahuratanasañcayaṁ. Asurādhipo ti yathā tāvatiṁsehi parivāritaṁ indaṁ asurarājā nappasahati, evaṁ amhehi ārakkhaṁ karontehi parivāritaṁ taṁ tiyojanasatike kāsiraṭṭhe dvādasayojanikāya bārāṇasiyā rajjaṁ kārentaṁ amittā nappasahantīti dīpeti.

Saṁvaramahārājā sabbesam-pi bhātikānaṁ mahantaṁ yasaṁ adāsi. Te tassa santike māsaḍḍhamāsaṁ vasitvā: “Mahārāja janapadesu coresu uṭṭhahantesu mayaṁ jānissāma, tvaṁ rajjasukhaṁ anubhavā” ti vatvā attano attano janapadaṁ gatā. Rājā pi bodhisattassa ovāde ṭhatvā āyupariyosāne devanagaraṁ pūrento agamāsi.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā: “Bhikkhu evaṁ tvaṁ pubbe ovādakkhamo, idāni kasmā vīriyaṁ na akāsī” ti vatvā saccāni pakāsetvā jātakaṁ samodhānesi, saccapariyosāne so bhikkhu sotāpattiphale patiṭṭhahi. Tadā saṁvaramahārājā ayaṁ bhikkhu ahosi, uposathakumāro sāriputto, sesabhātikā therānutherā, parisā buddhaparisā, ovādadāyako amacco pana aham-eva ahosinti.