Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente eko gahapati aḍḍho ahosi asītikoṭivibhavo. Athassa rājā seṭṭhiṭṭhānaṁ adāsi. So rājapūjito nāgarajānapadapūjito hutvā ekadivasaṁ attano sampattiṁ oloketvā cintesi: “ayaṁ yaso mayā atītabhave neva niddāyantena, na kāyaduccaritādīni karontena laddho, sucaritāni pana {5.383} pūretvā laddho, anāgate pi mayā mama patiṭṭhaṁ kātuṁ vaṭṭatī” ti. So rañño santikaṁ gantvā: “Deva, mama ghare asītikoṭidhanaṁ atthi, taṁ gaṇhāhī” ti vatvā: “Na mayhaṁ tava dhanenattho, bahuṁ me dhanaṁ, ito pi yadicchasi, taṁ gaṇhāhī” ti vutte: “Kiṁ nu, deva, mama dhanaṁ dātuṁ labhāmī” ti āha. Atha raññā: “Yathāruci karohī” ti vutte catūsu nagaradvāresu nagaramajjhe nivesanadvāre cāti cha dānasālāyo kāretvā devasikaṁ chasatasahassapariccāgaṁ karonto mahādānaṁ pavattesi. So yāvajīvaṁ dānaṁ datvā: “Imaṁ mama dānavaṁsaṁ mā upacchindathā” ti putte anusāsitvā jīvitapariyosāne sakko hutvā nibbatti. Putto pissa tatheva dānaṁ datvā cando hutvā nibbatti, tassa putto sūriyo hutvā nibbatti, tassa putto mātali hutvā nibbatti, tassa putto pañcasikho hutvā nibbatti, tassa pana putto chaṭṭho seṭṭhiṭṭhānaṁ laddhā macchariyakosiyo nāma ahosi asītikoṭivibhavo yeva. So: “Mama pitupitāmahā bālā ahesuṁ, dukkhena sambhataṁ dhanaṁ chaḍḍesuṁ, ahaṁ pana dhanaṁ rakkhissāmi, kassaci kiñci na dassāmī” ti cintetvā dānasālā viddhaṁsetvā agginā jhāpetvā thaddhamaccharī ahosi.

Athassa gehadvāre yācakā sannipatitvā bāhā paggayha, “mahāseṭṭhi, mā attano pitupitāmahānaṁ dānavaṁsaṁ nāsayi, dānaṁ dehī” ti mahāsaddena parideviṁsu. Taṁ sutvā mahājano: “Macchariyakosiyena attano dānavaṁso upacchinno” ti taṁ garahi. So lajjito nivesanadvāre yācakānaṁ āgatāgataṭṭhānaṁ nivāretuṁ ārakkhaṁ ṭhapesi. Te nippaccayā hutvā puna tassa gehadvāraṁ na olokesuṁ. So tato paṭṭhāya dhanam-eva saṁharati, neva attanā paribhuñjati, na puttadārādīnaṁ deti, kañjikabilaṅgadutiyaṁ sakuṇḍakabhattaṁ bhuñjati, mūlaphalamattatantāni thūlavatthāni nivāseti, paṇṇachattaṁ matthake dhāretvā jaraggoṇayuttena jajjararathakena yāti. Iti tassa asappurisassa tattakaṁ {5.384} dhanaṁ sunakhena laddhaṁ nāḷikeraṁ viya ahosi.

So ekadivasaṁ rājūpaṭṭhānaṁ gacchanto: “Anuseṭṭhiṁ ādāya gamissāmī” ti tassa gehaṁ agamāsi. Tasmiṁ khaṇe anuseṭṭhi puttadhītādīhi parivuto navasappipakkamadhusakkharacuṇṇehi saṅkhataṁ pāyāsaṁ bhuñjamāno nisinno hoti. So macchariyakosiyaṁ disvā āsanā vuṭṭhāya: “Ehi, mahāseṭṭhi, imasmiṁ pallaṅke nisīda, pāyāsaṁ bhuñjissāmā” ti āha. Tassa pāyāsaṁ disvāva mukhe kheḷā uppajji, bhuñjitukāmo ahosi, evaṁ pana cintesi: “sacāhaṁ bhuñjissāmi, anuseṭṭhino mama gehaṁ āgatakāle paṭisakkāro kātabbo bhavissati, evaṁ me dhanaṁ nassissati, na bhuñjissāmī” ti. Atha punappunaṁ yāciyamāno pi: “Idāni me bhuttaṁ, suhitosmī” ti na icchi. Anuseṭṭhimhi bhuñjante pana olokento mukhe sañjāyamānena kheḷena nisīditvā tassa bhattakiccāvasāne tena saddhiṁ rājanivesanaṁ gantvā rājānaṁ passitvā rājanivesanato otaritvā attano gehaṁ anuppatto pāyāsataṇhāya pīḷiyamāno cintesi: “sacāhaṁ ‘pāyāsaṁ bhuñjitukāmomhī’ ti vakkhāmi, mahājano bhuñjitukāmo bhavissati, bahū taṇḍulādayo nassissanti, na kassaci kathessāmī” ti. So rattindivaṁ pāyāsam-eva cintento vītināmetvā pi dhananāsanabhayena kassaci akathetvāva pipāsaṁ adhivāsesi, anukkamena adhivāsetuṁ asakkonto uppaṇḍuppaṇḍukajāto ahosi. Evaṁ sante pi dhananāsanabhayena akathento aparabhāge dubbalo hutvā sayanaṁ upagūhitvā nipajji.

Atha naṁ bhariyā upagantvā hatthena piṭṭhiṁ parimajjamānā: “Kiṁ te, sāmi, aphāsukan”-ti pucchi. “Taveva sarīre aphāsukaṁ karohi, mama aphāsukaṁ natthī” ti. “Sāmi, uppaṇḍuppaṇḍukajātosi, kiṁ nu te kāci cintā atthi, udāhu rājā te kupito, adu puttehi avamāno kato, atha vā pana kāci taṇhā uppannā” ti? “Āma, taṇhā me uppannā” ti. “Kathehi, sāmī” ti? “Kathessāmi, sakkhissasi naṁ rakkhitun”-ti. “Rakkhitabbayuttakā ce, rakkhissāmī” ti. Evam-pi {5.385} dhananāsanabhayena kathetuṁ na ussahi. Tāya punappunaṁ pīḷiyamāno kathesi: “bhadde, ahaṁ ekadivasaṁ anuseṭṭhiṁ navasappimadhusakkharacuṇṇehi saṅkhataṁ pāyāsaṁ bhuñjantaṁ disvā tato paṭṭhāya tādisaṁ pāyāsaṁ bhuñjitukāmo jāto” ti. “Asappurisa, kiṁ tvaṁ duggato, sakalamārāṇasivāsīnaṁ pahonakaṁ pāyāsaṁ pacissāmī” ti. Athassa sīse daṇḍena paharaṇakālo viya ahosi. So tassā kujjhitvā: “Jānāmahaṁ tava mahaddhanabhāvaṁ, sace te kulagharā ābhataṁ atthi, pāyāsaṁ pacitvā nāgarānaṁ dehī” ti āha. “Tena hi ekavīthivāsīnaṁ pahonakaṁ katvā pacāmī” ti. “Kiṁ te etehi, attano pana santakaṁ khādantū” ti? “Tena hi ito cito ca sattasattagharavāsīnaṁ pahonakaṁ katvā pacāmī” ti. “Kiṁ te etehī” ti. “Tena hi imasmiṁ gehe parijanassā” ti. “Kiṁ te etenā” ti? “Tena hi bandhujanasseva pahonakaṁ katvā pacāmī” ti. “Kiṁ te etenā” ti? “Tena hi tuyhañca mayhañca pacāmi sāmī” ti. “Kāsi tvaṁ, na tuyhaṁ vaṭṭatī” ti? “Tena hi ekasseva te pahonakaṁ katvā pacāmī” ti. “Mayhañca tvaṁ mā paci, gehe pana pacante bahū paccāsīsanti, mayhaṁ pana patthaṁ taṇḍulānaṁ catubhāgaṁ khīrassa accharaṁ sakkharāya karaṇḍakaṁ sappissa karaṇḍakaṁ madhussa ekañca pacanabhājanaṁ dehi, ahaṁ araññaṁ pavisitvā tattha pacitvā bhuñjāmī” ti. Sā tathā akāsi. So taṁ sabbaṁ ceṭakena gāhāpetvā: “Gaccha asukaṭṭhāne tiṭṭhāhī” ti taṁ purato pesetvā ekako va oguṇṭhikaṁ katvā aññātakavesena tattha gantvā nadītīre ekasmiṁ gacchamūle uddhanaṁ kāretvā dārudakaṁ āharāpetvā: “Tvaṁ gantvā ekasmiṁ magge ṭhatvā kañcideva disvā mama saññaṁ dadeyyāsi, mayā pakkositakāleva āgaccheyyāsī” ti taṁ pesetvā aggiṁ katvā pāyāsaṁ paci.

Tasmiṁ khaṇe sakko devarājā dasasahassayojanaṁ alaṅkatadevanagaraṁ, saṭṭhiyojanaṁ {5.386} suvaṇṇavīthiṁ, yojanasahassubbedhaṁ vejayantaṁ, pañcayojanasatikaṁ sudhammasabhaṁ, saṭṭhiyojanaṁ paṇḍukambalasilāsanaṁ, pañcayojanāvaṭṭaṁ kañcanamālasetacchattaṁ, aḍḍhateyyakoṭisaṅkhā devaccharā, alaṅkatapaṭiyattaṁ attabhāvanti imaṁ attano siriṁ oloketvā: “Kiṁ nu kho katvā mayā ayaṁ yaso laddho” ti cintetvā bārāṇasiyaṁ seṭṭhibhūtena pavattitaṁ dānaṁ addasa. Tato: “Mama puttādayo kuhiṁ nibbattā” ti olokento: “Putto me cando devaputto hutvā nibbatti, tassa putto sūriyo, tassa putto, mātali, tassa putto, pañcasikho” ti sabbesaṁ nibbattiṁ disvā: “Pañcasikhassa putto kīdiso” ti olokento attano vaṁsassa upacchinnabhāvaṁ passi. Athassa etadahosi: “ayaṁ asappuriso maccharī hutvā neva attanā paribhuñjati, na paresaṁ deti, mama vaṁso tena upacchinno, kālaṁ katvā niraye nibbattissati, ovādamassa datvā mama vaṁsaṁ patiṭṭhāpetvā etassa imasmiṁ devanagare nibbattanākāraṁ karissāmī” ti. So candādayo pakkosāpetvā: “Etha manussapathaṁ gamissāma, macchariyakosiyena amhākaṁ vaṁso upacchinno, dānasālā jhāpitā, neva attanā paribhuñjati, na paresaṁ deti, idāni pana pāyāsaṁ bhuñjitukāmo hutvā ‘ghare paccante aññassa pi pāyāso dātabbo bhavissatī’ ti araññaṁ pavisitvā ekako va pacati, etaṁ dametvā dānaphalaṁ jānāpetvā āgamissāma, apica kho pana amhehi sabbehi ekato yāciyamāno tattheva mareyya. Mama paṭhamaṁ gantvā pāyāsaṁ yācitvā nisinnakāle tumhe brāhmaṇavaṇṇena paṭipāṭiyā āgantvā yāceyyāthā” ti vatvā sayaṁ tāva brāhmaṇavaṇṇena taṁ upasaṅkamitvā: “Bho, kataro bārāṇasigamanamaggo” ti pucchi. Atha naṁ macchariyakosiyo: “Kiṁ ummattakosi, bārāṇasimaggam-pi na jānāsi, kiṁ ito esi, etto yāhī” ti āha.

Sakko tassa vacanaṁ sutvā asuṇanto viya: “Kiṁ kathesī” ti taṁ upagacchateva. So pi, “are {5.387}, badhira brāhmaṇa, kiṁ ito esi, purato yāhī” ti viravi. Atha naṁ sakko, “bho, kasmā viravasi, dhūmo paññāyati, aggi paññāyati, pāyāso paccati, brāhmaṇānaṁ nimantanaṭṭhānena bhavitabbaṁ, aham-pi brāhmaṇānaṁ bhojanakāle thokaṁ labhissāmi, kiṁ maṁ nicchubhasī” ti vatvā: “Natthettha brāhmaṇānaṁ nimantanaṁ, purato yāhī” ti vutte: “Tena hi kasmā kujjhasi, tava bhojanakāle thokaṁ labhissāmī” ti āha. Atha naṁ so: “Ahaṁ te ekasittham-pi na dassāmi, thokaṁ idaṁ mama yāpanamattam-eva, mayā pi cetaṁ yācitvāva laddhaṁ, tvaṁ aññato āhāraṁ pariyesāhī” ti vatvā bhariyaṁ yācitvā laddhabhāvaṁ sandhā yeva vatvā gāthamāha.

Taṁ sutvā sakko: “Aham-pi te madhurasaddena ekaṁ silokaṁ kathessāmi, taṁ suṇāhī” ti vatvā: “Na me tava silokena attho” ti tassa vārentasseva gāthādvayamāha:

So {5.388} tassa vacanaṁ sutvā: “Manāpaṁ te, brāhmaṇa, kathitaṁ, pāyāse pakke thokaṁ labhissasi, nisīdāhī” ti āha. Sakko ekamante nisīdi. Tasmiṁ nisinne cando teneva niyāmena upasaṅkamitvā tatheva kathaṁ pavattetvā tassa vārentasseva gāthādvayamāha:

So tassa vacanaṁ sutvā kicchena kasirena: “Tena hi nisīda, thokaṁ labhissasī” ti āha. So gantvā sakkassa santike nisīdi. Tato sūriyo teneva nayena upasaṅkamitvā tatheva kathaṁ pavattetvā tassa vārentasseva gāthādvayamāha:

Tassa pi vacanaṁ sutvā kicchena kasirena: “Tena hi nisīda, thokaṁ labhissasī” ti āha. So gantvā candassa santike nisīdi. Atha naṁ mātali teneva nayena upasaṅkamitvā tatheva kathaṁ pavattetvā tassa vārentasseva imā gāthā abhāsi:

So tassa pi vacanaṁ sutvā pabbatakūṭena otthaṭo viya kicchena kasirena: “Tena hi nisīda, thokaṁ labhissasī” ti āha. Mātali gantvā sūriyassa santike nisīdi. Tato pañcasikho teneva nayena upasaṅkamitvā tatheva kathaṁ pavattetvā tassa vārentasseva gāthādvayamāha:

Macchariyakosiyo taṁ sutvā dukkhavedano nitthunanto: “Tena hi nisīda, thokaṁ labhissasī” ti āha. Pañcasikho gantvā mātalissa santike nisīdi. Iti tesu pañcasu brāhmaṇesu nisinnamattesveva pāyāso pacci. Atha naṁ kosiyo uddhanā otāretvā: “Tumhākaṁ pattāni āharathā” ti āha. Te anuṭṭhāya yathānisinnāva hatthe pasāretvā himavantato māluvapattāni āhariṁsu. Kosiyo tāni disvā: “Tumhākaṁ etesu pattesu dātabbapāyāso natthi, khadirādīnaṁ pattāni āharathā” ti āha. Te tāni pi āhariṁsu. Ekekaṁ pattaṁ yodhaphalakappamāṇaṁ ahosi. So sabbesaṁ dabbiyā pāyāsaṁ adāsi, sabbantimassa dānakāle pi ukkhaliyā ūnaṁ na paññāyi, pañcannam-pi datvā sayaṁ ukkhaliṁ gahetvā nisīdi.