Ja 475: Phandanajātakavaṇṇanā

Kuṭhārihattho puriso ti idaṁ satthā rohiṇīnadītīre viharanto ñātakānaṁ kalahaṁ ārabbha kathesi. Vatthu pana kuṇālajātake (Ja. 536) āvi bhavissati.

Idaṁ satthā kuṇāladahe viharanto anabhiratipīḷite pañcasate bhikkhū ārabbha kathesi. Tatrāyaṁ anupubbikathā: sākiyakoliyā kira kapilavatthunagarassa ca koliyanagarassa ca antare rohiṇiṁ nāma nadiṁ ekenevāvaraṇena bandhāpetvā sassāni kārenti. Atha jeṭṭhamūlamāse sassesu milāyantesu ubhayanagaravāsīnam-pi kammakārā sannipatiṁsu. Tattha koliyanagaravāsino vadiṁsu: “idaṁ udakaṁ ubhayato nīhariyamānaṁ neva tumhākaṁ, na amhākaṁ pahossati, amhākaṁ pana sassaṁ ekaudakeneva nipphajjissati, idaṁ udakaṁ amhākaṁ dethā” ti. Kapilavatthuvāsino vadiṁsu: “tumhesu koṭṭhe pūretvā ṭhitesu mayaṁ rattasuvaṇṇanīlamaṇikāḷakahāpaṇe gahetvā na sakkhissāma pacchipasibbakādihatthā tumhākaṁ gharadvāre vicarituṁ, amhākam-pi sassaṁ ekeneva udakena nipphajjissati, idaṁ udakaṁ amhākaṁ dethā” ti. “Na mayaṁ dassāmā” ti? “Mayam-pi na dassāmā” ti. Evaṁ kalahaṁ vaḍḍhetvā eko uṭṭhāya ekassa pahāraṁ adāsi, so pi aññassāti evaṁ aññamaññaṁ paharitvā rājakulānaṁ jātiṁ ghaṭṭetvā kalahaṁ pavattesuṁ.

Koliyakammakārā vadanti: “tumhe kapilavatthuvāsike sākiyadārake gahetvā gajjatha {5.413}, ye soṇasiṅgālādayo viya attano bhaginīhi saddhiṁ vasiṁsu, etesaṁ hatthiassādayo vā phalakāvudhāni vā amhākaṁ kiṁ karissantī” ti? Sākiyakammakārā vadanti: “tumhe dāni kuṭṭhino dārake gahetvā gajjatha, ye anāthā niggatikā tiracchānā viya kolarukkhe vasiṁsu, etesaṁ hatthiassādayo vā phalakāvudhāni vā amhākaṁ kiṁ karissantī” ti? Te gantvā tasmiṁ kamme niyuttaamaccānaṁ kathesuṁ, amaccā rājakulānaṁ kathesuṁ. Tato sākiyā: “Bhaginīhi saddhiṁ saṁvāsikānaṁ thāmañca balañca dassessāmā” ti yuddhasajjā nikkhamiṁsu. Koliyāpi: “Kolarukkhavāsīnaṁ thāmañca balañca dassessāmā” ti yuddhasajjā nikkhamiṁsu. Apare panācariyā: “Sākiyakoliyānaṁ dāsīsu udakatthāya nadiṁ gantvā cumbaṭāni bhūmiyaṁ nikkhipitvā sukhakathāya sannisinnāsu ekissā cumbaṭaṁ ekā sakasaññāya gaṇhi, taṁ nissāya ‘mama cumbaṭaṁ, tava cumbaṭan’-ti kalahe pavatte kamena ubhayanagaravāsino dāsakammakārā ceva sevakagāmabhojakāmaccauparājāno cāti sabbe yuddhasajjā nikkhamiṁsū” ti vadanti. Imamhā pana nayā purimanayo va bahūsu aṭṭhakathāsu āgato, yuttarūpo cāti sveva gahetabbo.

Te pana sāyanhasamaye yuddhasajjā nikkhamissantīti tasmiṁ samaye bhagavā sāvatthiyaṁ viharanto paccūsasamaye lokaṁ volokento ime evaṁ yuddhasajje nikkhante addasa, disvā ca: “Mayi gate esa kalaho vūpasamissati nu kho, no” ti upadhārento: “Ahamettha gantvā kalahavūpasamatthaṁ tīṇi jātakāni kathessāmi, tato kalaho vūpasamissati, atha sāmaggidīpanatthāya dve jātakāni kathetvā attadaṇḍasuttaṁ (Snp. 941 ādayo) desessāmi, desanaṁ sutvā ubhayanagaravāsino aḍḍhateyyāni aḍḍhateyyāni kumārasatāni dassanti, ahaṁ te pabbājessāmi, mahanto samāgamo bhavissatī” ti sanniṭṭhānaṁ katvā pāto va sarīrapaṭijagganaṁ katvā sāvatthiyaṁ piṇḍāya caritvā piṇḍapātapaṭikkanto sāyanhasamaye gandhakuṭito nikkhamitvā kassaci anārocetvā sayam-eva pattacīvaramādāya dvinnaṁ senānaṁ antare ākāse pallaṅkaṁ ābhujitvā tesaṁ saṁvegajananatthaṁ divā andhakāraṁ kātuṁ kesaraṁsiyo vissajjento nisīdi. Atha nesaṁ saṁviggamānasānaṁ attānaṁ dassento chabbaṇṇā buddharaṁsiyo vissajjesi. Kapilavatthuvāsino pi bhagavantaṁ disvā: “Amhākaṁ ñātiseṭṭho satthā āgato, diṭṭho nu kho tena amhākaṁ kalahakaraṇabhāvo” ti cintetvā: “Na kho pana sakkā satthari āgate amhehi parassa sarīre satthaṁ pātetuṁ, koliyanagaravāsino amhe hanantu {5.414} vā bajjhantu vā” ti āvudhāni chaḍḍesuṁ. Koliyanagaravāsino pi tatheva akaṁsu.

Atha bhagavā otaritvā ramaṇīye padese vālukapuline paññattavarabuddhāsane nisīdi anopamāya buddhasiriyā virocamāno. Te pi rājāno bhagavantaṁ vanditvā nisīdiṁsu. Atha ne satthā jānantova: “Kasmā āgatattha, mahārājā” ti pucchi. “Neva, bhante, nadidassanatthāya, na kīḷanatthāya, apica kho pana imasmiṁ ṭhāne saṅgāmaṁ paccupaṭṭhāpetvā āgatamhā” ti. “Kiṁ nissāya vo kalaho, mahārājā” ti? “Udakaṁ nissāya bhante” ti. “Udakaṁ kiṁ agghati mahārājā” ti? “Appagghaṁ, bhante” ti. “Pathavī nāma kiṁ agghati, mahārājā” ti? “Anagghā, bhante” ti. “Khattiyā kiṁ agghanti, mahārājā” ti? “Khattiyā nāma anagghā, bhante” ti. “Appagghaṁ udakaṁ nissāya kasmā anagghe khattiye nāsetha, mahārāja, kalahasmiñhi assādo nāma natthi, kalahavasena hi mahārājā ekāya rukkhadevatāya kāḷasīhena saddhiṁ baddhāghāto sakalam-pi imaṁ kappaṁ anuppattoyevā” ti vatvā phandanajātakaṁ (Ja. 475) kathesi.

Tadā pana satthā ñātake āmantetvā: mahārājā,

atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bahinagare vaḍḍhakigāmo ahosi. Tatreko brāhmaṇavaḍḍhakī araññato dārūni āharitvā rathaṁ katvā jīvikaṁ kappesi. Tadā himavantapadese mahāphandanarukkho ahosi {4.208}. Eko kāḷasīho gocaraṁ pariyesitvā āgantvā tassa mūle nipajji. Athassa ekadivasaṁ vāte paharante eko sukkhadaṇḍako patitvā khandhe avatthāsi. So thokaṁ khandhena rujantena bhītatasito uṭṭhāya pakkhanditvā puna nivatto āgatamaggaṁ olokento kiñci adisvā: “Añño maṁ sīho vā byaggho vā anubandhanto natthi, imasmiṁ pana rukkhe nibbattadevatā maṁ ettha nipajjantaṁ na sahati maññe, hotu jānissāmī” ti aṭṭhāne kopaṁ bandhitvā rukkhaṁ paharitvā: “Neva tava rukkhassa pattaṁ khādāmi, na sākhaṁ bhañjāmi, idha aññe mige vasante sahasi, maṁ na sahasi, ko mayhaṁ doso atthi, katipāhaṁ āgamehi, samūlaṁ te rukkhaṁ uppāṭetvā khaṇḍākhaṇḍikaṁ chedāpessāmī” ti rukkhadevataṁ tajjetvā ekaṁ purisaṁ upadhārento vicari. Tadā so brāhmaṇavaḍḍhakī dve tayo manusse ādāya rathadārūnaṁ atthāya yānakena taṁ padesaṁ gantvā ekasmiṁ ṭhāne yānakaṁ ṭhapetvā vāsipharasuhattho rukkhe upadhārento phandanasamīpaṁ agamāsi. Kāḷasīho taṁ disvā: “Ajja, mayā paccāmittassa piṭṭhiṁ daṭṭhuṁ vaṭṭatī” ti gantvā rukkhamūle aṭṭhāsi. Vaḍḍhakī ca ito cito oloketvā phandanasamīpena pāyāsi. So: “Yāva eso nātikkamati, tāvadevassa kathessāmī” ti cintetvā paṭhamaṁ gāthamāha.

1. Kuṭhārihattho puriso, vanamogayha tiṭṭhasi,
Puṭṭho me samma akkhāhi, kiṁ dāruṁ chetumicchasī ti.

Tattha puriso ti tvaṁ kuṭhārihattho eko puriso imaṁ vanaṁ ogayha tiṭṭhasīti.

So tassa vacanaṁ sutvā: “Acchariyaṁ vata bho, na vata me ito pubbe migo manussavācaṁ bhāsanto diṭṭhapubbo, esa rathānucchavikaṁ {4.209} dāruṁ jānissati, pucchissāmi nan”-ti cintetvā dutiyaṁ gāthamāha.

2. Isso vanāni carasi, samāni visamāni ca,
Puṭṭho me samma akkhāhi, kiṁ dāruṁ nemiyā daḷhan-ti.

Tattha isso ti tvam-pi eko kāḷasīho vanāni carasi, tvaṁ rathānucchavikaṁ dāruṁ jānissasīti.

Taṁ sutvā kāḷasīho: “Idāni me manoratho matthakaṁ pāpuṇissatī” ti cintetvā tatiyaṁ gāthamāha.

3. Neva sālo na khadiro, nāssakaṇṇo kuto dhavo,
Rukkho ca phandano nāma, taṁ dāruṁ nemiyā daḷhan-ti.

So taṁ sutvā somanassajāto: “Sudivasena vatamhi ajja araññaṁ paviṭṭho, tiracchānagato me rathānucchavikaṁ dāruṁ ācikkhati, aho sādhū” ti pucchanto catutthaṁ gāthamāha.

4. Kīdisānissa pattāni, khandho vā pana kīdiso,
Puṭṭho me samma akkhāhi, yathā jānemu phandanan-ti.

Athassa so ācikkhanto dve gāthā abhāsi:

5. Yassa sākhā palambanti, namanti na ca bhañjare,
So rukkho phandano nāma, yassa mūle ahaṁ ṭhito.

6. Arānaṁ cakkanābhīnaṁ, īsānemirathassa ca,
Sabbassa te kammaniyo, ayaṁ hessati phandano ti.

Tattha: “Arānan”-ti idaṁ so: “Kadācesa imaṁ rukkhaṁ na gaṇheyya, guṇampissa kathessāmī” ti cintetvā evamāha. Tattha īsānemirathassa cā ti īsāya ca nemiyā ca sesassa ca rathassa sabbassa te esa kammaniyo kammakkhamo bhavissatīti.

So evaṁ ācikkhitvā tuṭṭhamānaso ekamante vicari, vaḍḍhakī pi rukkhaṁ chindituṁ ārabhi. Rukkhadevatā cintesi: “Mayā etassa upari na kiñci pātitaṁ, ayaṁ aṭṭhāne āghātaṁ bandhitvā mama vimānaṁ nāseti, ahañca vinassissāmi, ekenupāyena {4.210} imañca issaṁ vināsessāmī” ti. Sā vanakammikapuriso viya hutvā tassa santikaṁ āgantvā pucchi: “Bho purisa manāpo te rukkho laddho, imaṁ chinditvā kiṁ karissasī” ti? “Rathanemiṁ karissāmī” ti. “Iminā rukkhena ratho bhavissatī” ti kena te akkhātanti. “Ekena kāḷasīhenā” ti. “Sādhu suṭṭhu tena akkhātaṁ, iminā rukkhena ratho sundaro bhavissati, kāḷasīhassa galacammaṁ uppāṭetvā caturaṅgulamatte ṭhāne ayapaṭṭena viya nemimaṇḍale parikkhitte nemi ca thirā bhavissati, bahuñca dhanaṁ labhissasī” ti. “Kāḷasīhacammaṁ kuto lacchāmī” ti? “Tvaṁ bālakosi, ayaṁ tava rukkho vane ṭhito na palāyati, tvaṁ yena te rukkho akkhāto, tassa santikaṁ gantvā ‘sāmi tayā dassitarukkhaṁ kataraṭṭhāne chindāmī’ ti vañcetvā ānehi, atha naṁ nirāsaṅkaṁ ‘idha ca ettha ca chindā’ ti mukhatuṇḍaṁ pasāretvā ācikkhantaṁ tikhiṇena mahāpharasunā koṭṭetvā jīvitakkhayaṁ pāpetvā cammaṁ ādāya varamaṁsaṁ khāditvā rukkhaṁ chindā” ti veraṁ appesi. Tamatthaṁ pakāsento satthā imā gāthā āha:

7. Iti phandanarukkho pi, tāvade ajjhabhāsatha,
Mayham-pi vacanaṁ atthi, bhāradvāja suṇohi me.

8. Issassa upakkhandhamhā, ukkacca caturaṅgulaṁ,
Tena nemiṁ pasāresi, evaṁ daḷhataraṁ siyā.

9. Iti phandanarukkho pi, veraṁ appesi tāvade,
Jātānañca ajātānaṁ, issānaṁ dukkhamāvahī ti.

Tattha bhāradvājā ti taṁ gottena ālapati. Upakkhandhamhā ti khandhato. Ukkaccā ti ukkantitvā.

Vaḍḍhakī rukkhadevatāya vacanaṁ sutvā: “Aho ajja mayhaṁ maṅgaladivaso” ti kāḷasīhaṁ ghātetvā rukkhaṁ chetvā pakkāmi. Tamatthaṁ {4.211} pakāsento satthā āha:

10. Iccevaṁ phandano issaṁ, isso ca pana phandanaṁ,
Aññamaññaṁ vivādena, aññamaññamaghātayuṁ.

11. Evam-eva manussānaṁ, vivādo yattha jāyati,
Mayūranaccaṁ naccanti, yathā te issaphandanā.

12. Taṁ vo vadāmi bhaddaṁ vo, yāvantettha samāgatā,
Sammodatha mā vivadatha, mā hotha issaphandanā.

13. Sāmaggim-eva sikkhetha, buddhehetaṁ pasaṁsitaṁ,
Sāmaggirato dhammaṭṭho, yogakkhemā na dhaṁsatī ti.

Tattha aghātayun-ti ghātāpesuṁ. Mayūranaccaṁ naccantī ti mahārājā yattha hi manussānaṁ vivādo hoti, tattha yathā nāma mayūrā naccantā paṭicchādetabbaṁ rahassaṅgaṁ pākaṭaṁ karonti, evaṁ manussā aññamaññassa randhaṁ pakāsentā mayūranaccaṁ naccanti nāma. Yathā te issaphandanā aññamaññassa randhaṁ pakāsentā nacciṁsu nāma. Taṁ vo ti tena kāraṇena tumhe vadāmi. Bhaddaṁ vo ti bhaddaṁ tumhākaṁ hotu. Yāvantetthā ti yāvanto ettha issaphandanasadisā mā ahuvattha. Sāmaggim-eva sikkhethā ti samaggabhāvam-eva tumhe sikkhatha, idaṁ paññāvuddhehi paṇḍitehi pasaṁsitaṁ. Dhammaṭṭho ti sucaritadhamme ṭhito. Yogakkhemā na dhaṁsatī ti yogehi khemā nibbānā na parihāyatīti nibbānena desanākūṭaṁ gaṇhi.

Sakyarājāno dhammakathaṁ sutvā samaggā jātā.

Satthā imaṁ dhammadesanaṁ āharitvā jātakaṁ samodhānesi: “Tadā taṁ kāraṇaṁ viditvā tasmiṁ vanasaṇḍe nivutthadevatā aham-eva ahosin”-ti.

Phandanajātakavaṇṇanā dutiyā

 

last updated: August 2021