Jātaka-aṭṭhakathā, Terasakanipāto

Aham-eva dubbhāsitaṁ bhāsi bālo ti idaṁ satthā jetavane viharanto kokālikaṁ ārabbha kathesi. Ekasmiñhi antovasse dve aggasāvakā gaṇaṁ pahāya vivittāvāsaṁ vasitukāmā satthāraṁ āpucchitvā kokālikaraṭṭhe kokālikassa vasanaṭṭhānaṁ gantvā taṁ evamāhaṁsu: “Āvuso kokālika, taṁ {4.243} nissāya amhākaṁ, amhe ca nissāya tava phāsuvihāro bhavissati, imaṁ temāsaṁ idha vaseyyāmā” ti. “Ko panāvuso, maṁ nissāya tumhākaṁ phāsuvihāro” ti. Sace tvaṁ āvuso: “Dve aggasāvakā idha viharantī” ti kassaci nāroceyyāsi, mayaṁ sukhaṁ vihareyyāma, ayaṁ taṁ nissāya amhākaṁ phāsuvihāroti. “Atha tumhe nissāya mayhaṁ ko phāsuvihāro” ti? “Mayaṁ tuyhaṁ antotemāsaṁ dhammaṁ vācessāma, dhammakathaṁ kathessāma, esa tuyhaṁ amhe nissāya phāsuvihāro” ti. “Vasathāvuso, yathājjhāsayenā” ti. So tesaṁ patirūpaṁ senāsanaṁ adāsi. Te phalasamāpattisukhena sukhaṁ vasiṁsu. Koci nesaṁ tattha vasanabhāvaṁ na jānāti.

Te vutthavassā pavāretvā: “Āvuso, taṁ nissāya sukhaṁ vutthāmha, satthāraṁ vandituṁ gacchāmā” ti taṁ āpucchiṁsu. So: “Sādhū” ti sampaṭicchitvā te ādāya dhuragāme piṇḍāya cari. Therā katabhattakiccā gāmato nikkhamiṁsu. Kokāliko te uyyojetvā nivattitvā manussānaṁ ārocesi: “Upāsakā, tumhe tiracchānasadisā, dve aggasāvake temāsaṁ dhuravihāre vasante na jānittha, idāni te gatā” ti. Manussā: “Kasmā pana, bhante, amhākaṁ nārocitthā” ti vatvā bahuṁ sappitelādibhesajjañceva vatthacchādanañca gahetvā there upasaṅkamitvā vanditvā: “Khamatha no, bhante, mayaṁ tumhākaṁ aggasāvakabhāvaṁ na jānāma, ajja no kokālikabhadantassa vacanena ñātā, amhākaṁ anukampāya imāni bhesajjavatthacchādanāni gaṇhathā” ti āhaṁsu.

Kokāliko: “Therā appicchā santuṭṭhā, imāni vatthāni attanā aggahetvā mayhaṁ dassantī” ti cintetvā upāsakehi saddhiṁ yeva therānaṁ santikaṁ gato. Therā bhikkhuparipācitattā tato kiñci neva attanā gaṇhiṁsu, na kokālikassa dāpesuṁ. Upāsakā: “Bhante, idāni agaṇhantā puna amhākaṁ anukampāya idha āgaccheyyāthā” ti yāciṁsu. Therā anadhivāsetvā satthu santikaṁ agamiṁsu. Kokāliko: “Ime therā attanā agaṇhantā mayhaṁ na dāpesun”-ti āghātaṁ bandhi. Therā pi satthu santike thokaṁ vasitvā attano parivāre pañcabhikkhusate ca ādāya bhikkhusahassena saddhiṁ cārikaṁ caramānā kokālikaraṭṭhaṁ pattā. Te upāsakā paccuggamanaṁ katvā there ādāya tam-eva vihāraṁ netvā devasikaṁ mahāsakkāraṁ kariṁsu. Pahutaṁ bhesajjavatthacchādanaṁ {4.244} uppajji, therehi saddhiṁ āgatabhikkhū cīvarāni vicārentā saddhiṁ āgatānaṁ bhikkhūnaññeva denti, kokālikassa na denti, therā pi tassa na dāpenti. Kokāliko cīvaraṁ alabhitvā: “Pāpicchā sāriputtamoggallānā, pubbe dīyamānaṁ lābhaṁ aggahetvā idāni gaṇhanti, pūretuṁ na sakkā, aññe na olokentī” ti there akkosati paribhāsati. Therā: “Ayaṁ amhe nissāya akusalaṁ pasavatī” ti saparivārā nikkhamitvā: “Aññaṁ, bhante, katipāhaṁ vasathā” ti manussehi yāciyamānā pi nivattituṁ na icchiṁsu.

Atheko daharo bhikkhu āha: “upāsakā, kathaṁ therā vasissanti, tumhākaṁ kulūpako thero idha imesaṁ vāsaṁ na sahatī” ti. Te tassa santikaṁ gantvā: “Bhante, tumhe kira therānaṁ idha vāsaṁ na sahatha, gacchatha ne khamāpetvā nivattetha, sace na nivattetha, palāyitvā aññattha vasathā” ti āhaṁsu. So upāsakānaṁ bhayena gantvā there yāci. Therā: “Gacchāvuso, na mayaṁ nivattāmā” ti pakkamiṁsu. So there nivattetuṁ asakkonto vihāram-eva paccāgato. Atha naṁ upāsakā pucchiṁsu: “Nivattitā te, bhante, therā” ti. “Nivattetuṁ nāsakkhiṁ āvuso” ti. Atha naṁ: “Imasmiṁ pāpadhamme vasante idha pesalā bhikkhū na vasissanti, nikkaḍḍhāma nan”-ti cintetvā: “Bhante, mā tvaṁ idha vasi, amhe nissāya tuyhaṁ kiñci natthī” ti āhaṁsu. So tehi nikkaḍḍhito pattacīvaramādāya jetavanaṁ gantvā satthāraṁ upasaṅkamitvā: “Pāpicchā, bhante, sāriputtamoggallānā, pāpikānaṁ icchānaṁ vasaṁ gatā” ti āha. Atha naṁ satthā: “Mā hevaṁ kokālika, avaca, mā hevaṁ kokālika avaca, pasādehi kokālika, sāriputtamoggallānesu cittaṁ, te pesalā bhikkhū” ti vāreti. Vārito pi kokāliko: “Tumhe, bhante, tumhākaṁ aggasāvakānaṁ saddahatha, ahaṁ paccakkhato addasaṁ, pāpicchā ete paṭicchannakammantā dussīlā” ti vatvā yāvatatiyaṁ satthārā vārito pi tatheva vatvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Tassa pakkantamattasseva sakalasarīre sāsapamattā piḷakā uṭṭhahitvā anupubbena vaḍḍhitvā beḷuvapakkamattā hutvā bhijjitvā pubbalohitāni pagghariṁsu. So nitthunanto vedanāppatto jetavanadvārakoṭṭhake nipajji. “Kokālikena dve aggasāvakā akkuṭṭhā” ti yāva brahmalokā ekakolāhalaṁ ahosi.

Athassa upajjhāyo turū nāma brahmā {4.245} taṁ kāraṇaṁ ñatvā: “There khamāpessāmī” ti āgantvā ākāse ṭhatvā: “Kokālika, pharusaṁ te kammaṁ kataṁ, aggasāvake pasādehī” ti āha. “Ko pana tvaṁ āvuso” ti? “Turū brahmā nāmāhan”-ti. “Nanu tvaṁ, āvuso, bhagavatā anāgāmīti byākato, anāgāmī ca anāvattidhammo asmā lokāti vuttaṁ, tvaṁ saṅkāraṭṭhāne yakkho bhavissasī” ti mahābrahmaṁ apasādesi. So taṁ attano vacanaṁ gāhāpetuṁ asakkonto: “Tava vācāya tvaññeva paññāyissasī” ti vatvā suddhāvāsam-eva gato. Kokāliko pi kālaṁ katvā padumaniraye uppajji. Tassa tattha nibbattabhāvaṁ ñatvā sahampatibrahmā tathāgatassa ārocesi, satthā bhikkhūnaṁ ārocesi. Bhikkhū tassa aguṇaṁ kathentā dhammasabhāyaṁ kathaṁ samuṭṭhāpesuṁ: “Āvuso, kokāliko kira sāriputtamoggallāne akkositvā attano mukhaṁ nissāya padumaniraye uppanno” ti. Satthā āgantvā: “Kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā” ti pucchitvā: “Imāya nāmā” ti vutte: “Na, bhikkhave, idāneva kokāliko vacanena hato attano mukhaṁ nissāya dukkhaṁ anubhoti, pubbe pi esa attano mukhaṁ nissāya dukkhaṁ anubhosiyevā” ti vatvā atītaṁ āhari.

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente tassa purohito piṅgalo nikkhantadāṭho ahosi. Tassa brāhmaṇī aññena brāhmaṇena saddhiṁ aticari, so pi tādiso va. Purohito brāhmaṇiṁ punappunaṁ vārento pi vāretuṁ asakkonto cintesi: “Imaṁ mama veriṁ sahatthā māretuṁ na sakkā, upāyena naṁ māressāmī” ti. So rājānaṁ upasaṅkamitvā āha: “Mahārāja, tava nagaraṁ sakalajambudīpe agganagaraṁ, tvaṁ aggarājā, evaṁ aggarañño nāma tava dakkhiṇadvāraṁ duyuttaṁ avamaṅgalan”-ti. “Ācariya, idāni kiṁ kātabban”-ti? “Maṅgalaṁ katvā yojetabban”-ti. “Kiṁ laddhuṁ vaṭṭatī” ti. “Purāṇadvāraṁ hāretvā maṅgalayuttāni dārūni gahetvā nagarapariggāhakānaṁ bhūtānaṁ baliṁ datvā maṅgalanakkhattena patiṭṭhāpetuṁ vaṭṭatī” ti. “Tena hi evaṁ karothā” ti. Tadā bodhisatto takkāriyo nāma māṇavo hutvā {4.246} tassa santike sippaṁ uggaṇhāti. Purohito purāṇadvāraṁ hāretvā navaṁ niṭṭhāpetvā rājānaṁ āha: “niṭṭhitaṁ, deva, dvāraṁ, sve bhaddakaṁ nakkhattaṁ, taṁ anatikkamitvā baliṁ katvā dvāraṁ patiṭṭhāpetuṁ vaṭṭatī” ti. “Ācariya, balikammatthāya kiṁ laddhuṁ vaṭṭatī” ti? “Deva, mahesakkhaṁ dvāraṁ mahesakkhāhi devatāhi pariggahitaṁ, ekaṁ piṅgalaṁ nikkhantadāṭhaṁ ubhatovisuddhaṁ brāhmaṇaṁ māretvā tassa maṁsalohitena baliṁ katvā sarīraṁ heṭṭhā khipitvā dvāraṁ patiṭṭhāpetabbaṁ, evaṁ tumhākañca nagarassa ca vuḍḍhi bhavissatī” ti. “Sādhu ācariya, evarūpaṁ brāhmaṇaṁ māretvā dvāraṁ patiṭṭhāpehī” ti.

So tuṭṭhamānaso: “Sve paccāmittassa piṭṭhiṁ passissāmī” ti ussāhajāto attano gehaṁ gantvā mukhaṁ rakkhituṁ asakkonto turitaturito bhariyaṁ āha: “pāpe caṇḍāli ito paṭṭhāya kena saddhiṁ abhiramissasi, sve te jāraṁ māretvā balikammaṁ karissāmī” ti. “Niraparādhaṁ kiṁkāraṇā māressasī” ti? Rājā: “Kaḷārapiṅgalassa brāhmaṇassa maṁsalohitena balikammaṁ katvā nagaradvāraṁ patiṭṭhāpehī” ti āha, “jāro ca te kaḷārapiṅgalo, taṁ māretvā balikammaṁ karissāmī” ti. Sā jārassa santikaṁ sāsanaṁ pāhesi: “Rājā kira kaḷārapiṅgalaṁ brāhmaṇaṁ māretvā baliṁ kātukāmo, sace jīvitukāmo, aññe pi tayā sadise brāhmaṇe gahetvā kālasseva palāyassū” ti. So tathā akāsi. Taṁ nagare pākaṭaṁ ahosi, sakalanagarato sabbe kaḷārapiṅgalā palāyiṁsu.

Purohito paccāmittassa palātabhāvaṁ ajānitvā pāto va rājānaṁ upasaṅkamitvā: “Deva, asukaṭṭhāne kaḷārapiṅgalo brāhmaṇo atthi, taṁ gaṇhāpethā” ti āha. Rājā amacce pesesi. Te taṁ apassantā āgantvā: “Palāto kirā” ti ārocesuṁ. “Aññattha upadhārethā” ti {4.247} sakalanagaraṁ upadhārentā pi na passiṁsu. Tato: “Aññaṁ upadhārethā” ti vutte: “Deva, ṭhapetvā purohitaṁ añño evarūpo natthī” ti vadiṁsu. Purohitaṁ na sakkā māretunti. “Deva, kiṁ kathetha, purohitassa kāraṇā ajja dvāre appatiṭṭhāpite nagaraṁ aguttaṁ bhavissati, ācariyo kathento: “Ajja nakkhattaṁ atikkamitvā ito saṁvaccharaccayena nakkhattaṁ labhissatī” ti kathesi, saṁvaccharaṁ nagare advārake paccatthikānaṁ okāso bhavissati, imaṁ māretvā aññena byattena brāhmaṇena balikammaṁ kāretvā dvāraṁ patiṭṭhāpessāmā” ti. “Atthi pana añño ācariyasadiso paṇḍito brāhmaṇo” ti? “Atthi deva, tassa antevāsī takkāriyamāṇavo nāma, tassa purohitaṭṭhānaṁ datvā maṅgalaṁ karothā” ti.

Rājā taṁ pakkosāpetvā sammānaṁ kāretvā purohitaṭṭhānaṁ datvā tathā kātuṁ āṇāpesi. So mahantena parivārena nagaradvāraṁ agamāsi. Purohitaṁ rājānubhāvena bandhitvā ānayiṁsu. Mahāsatto dvāraṭṭhapanaṭṭhāne āvāṭaṁ khaṇāpetvā sāṇiṁ parikkhipāpetvā ācariyena saddhiṁ antosāṇiyaṁ aṭṭhāsi. Ācariyo āvāṭaṁ oloketvā attano patiṭṭhaṁ alabhanto: “Attho tāva me nipphādito ahosi, bālattā pana mukhaṁ rakkhituṁ asakkonto vegena pāpitthiyā kathesiṁ, attanāva attano vadho ābhato” ti mahāsattaṁ ālapanto paṭhamaṁ gāthamāha.

Evañca pana vatvā: “Ācariya, vācaṁ arakkhitvā na kevalaṁ tvam-eva dukkhappatto, añño pi dukkhappattoyevā” ti vatvā atītaṁ āharitvā dassesi.

Pubbe kira bārāṇasiyaṁ kāḷī nāma gaṇikā ahosi, tassā tuṇḍilo nāma bhātā. Kāḷī ekadivasaṁ sahassaṁ gaṇhāti. Tuṇḍilo pana itthidhutto surādhutto akkhadhutto ahosi. Sā tassa dhanaṁ deti, so laddhaṁ laddhaṁ vināseti. Sā taṁ vārentī pi vāretuṁ nāsakkhi. So ekadivasaṁ jūtaparājito nivatthavatthāni datvā kaṭasārakakhaṇḍaṁ nivāsetvā tassā gehaṁ āgami. Tāya ca dāsiyo āṇattā honti: “Tuṇḍilassa āgatakāle {4.249} kiñci adatvā gīvāyaṁ naṁ gahetvā nīhareyyāthā” ti. Tā tathā kariṁsu. So dvāramūle rodanto aṭṭhāsi.

Atheko seṭṭhiputto niccakālaṁ kāḷiyā sahassaṁ āharāpento disvā: “Kasmā tuṇḍila rodasī” ti pucchi. “Sāmi, jūtaparājito mama bhaginiyā santikaṁ āgatomhi, taṁ maṁ dāsiyo gīvāyaṁ gahetvā nīhariṁsū” ti. “Tena hi tiṭṭha, bhaginiyā te kathessāmī” ti so gantvā: “Bhātā te kaṭasārakakhaṇḍaṁ nivāsetvā dvāramūle ṭhito, vatthānissa kimatthaṁ na desī” ti āha. “Ahaṁ tāva na demi, sace pana te sineho atthi, tvaṁ dehī” ti. Tasmiṁ pana gaṇikāya ghare idaṁcārittaṁ: ābhatasahassato pañcasatāni gaṇikāya honti, pañcasatāni vatthagandhamālamūlāni honti. Āgatapurisā tasmiṁ ghare laddhavatthāni nivāsetvā rattiṁ vasitvā punadivase gacchantā ābhatavatthāneva nivāsetvā gacchanti. Tasmā so seṭṭhiputto tāya dinnavatthāni nivāsetvā attano sāṭake tuṇḍilassa dāpesi. So nivāsetvā nadanto gajjanto gantvā surāgehaṁ pāvisi. Kāḷī pi dāsiyo āṇāpesi: “Sve etassa gamanakāle vatthāni acchindeyyāthā” ti. Tā tassa nikkhamanakāle ito cito ca upadhāvitvā vilumpamānā sāṭake gahetvā: “Idāni yāhi kumārā” ti naggaṁ katvā vissajjesuṁ. So naggo va nikkhami. Jano parihāsaṁ karoti. So lajjitvā: “Mayāvetaṁ kataṁ, aham-eva attano mukhaṁ rakkhituṁ nāsakkhin”-ti paridevi. Idaṁ tāva dassetuṁ tatiyaṁ gāthamāha.

Aparo pi bārāṇasiyaṁ ajapālānaṁ pamādena gocarabhūmiyaṁ dvīsu meṇḍesu yujjhantesu eko kuliṅgasakuṇo: “Ime dāni bhinnehi sīsehi marissanti, vāressāmi teti mātulā mā yujjhathā” ti vāretvā tesaṁ kathaṁ aggahetvā yujjhantānaññeva piṭṭhiyam-pi sīse pi nisīditvā yācitvā vāretuṁ asakkonto: “Tena hi maṁ māretvā yujjhathā” ti ubhinnam-pi sīsantaraṁ pāvisi. Te aññamaññaṁ yujjhiṁsu yeva. So saṇhakaraṇiyaṁ pisito viya attanā kateneva vināsaṁ patto. Idam-pi aparaṁ kāraṇaṁ dassetuṁ catutthaṁ gāthamāha.

Apare pi bārāṇasivāsino gopālakā phalitaṁ tālarukkhaṁ disvā ekaṁ tālaphalatthāya rukkhaṁ āropesuṁ. Tasmiṁ phalāni pātente eko kaṇhasappo vammikā nikkhamitvā tālarukkhaṁ āruhi. Heṭṭhā patiṭṭhitā daṇḍehi paharantā nivāretuṁ nāsakkhiṁsu. Te: “Sappo tālaṁ abhiruhatī” ti itarassa ācikkhiṁsu. So bhīto mahāviravaṁ viravi. Heṭṭhā ṭhitā ekaṁ thirasāṭakaṁ catūsu kaṇṇesu gahetvā: “Imasmiṁ sāṭake patā” ti āhaṁsu. So patanto catunnam-pi antare sāṭakamajjhe pati. Tassa pana pātanavegena te sandhāretuṁ asakkontā aññamaññaṁ {4.251} sīsehi paharitvā bhinnehi sīsehi jīvitakkhayaṁ pattā. Idam-pi kāraṇaṁ dassento pañcamaṁ gāthamāha.

Apare pi bārāṇasivāsino eḷakacorā rattiṁ ekaṁ ajaṁ thenetvā: “Divā araññe khādissāmā” ti tassā avassanatthāya mukhaṁ bandhitvā veḷugumbe ṭhapesuṁ. Punadivase taṁ khādituṁ gacchantā āvudhaṁ pamussitvā agamaṁsu. Te: “Ajaṁ māretvā maṁsaṁ pacitvā khādissāma, āharathāvudhan”-ti ekassa pi hatthe āvudhaṁ adisvā: “Vinā āvudhena etaṁ māretvā pi maṁsaṁ gahetuṁ na sakkā, vissajjetha naṁ, puññamassa atthī” ti vissajjesuṁ. Tadā eko naḷakāro veḷuṁ gahetvā: “Puna pi āgantvā gahessāmī” ti naḷakārasatthaṁ veḷugumbantare ṭhapetvā pakkāmi. Ajā: “Muttāmhī” ti tussitvā veḷumūle kīḷamānā pacchimapādehi paharitvā taṁ satthaṁ pātesi. Corā satthasaddaṁ sutvā upadhārentā taṁ disvā tuṭṭhamānasā ajaṁ māretvā maṁsaṁ khādiṁsu. Iti: “Sā pi ajā attanā kateneva matā” ti dassetuṁ chaṭṭhaṁ gāthamāha.

Evañca {4.252} pana vatvā: “Attano vacanaṁ rakkhitvā mitabhāṇino nāma maraṇadukkhā muccantī” ti dassetvā kinnaravatthuṁ āhari.

Bārāṇasivāsī kireko luddako himavantaṁ gantvā ekenupāyena jayampatike dve kinnare gahetvā ānetvā rañño adāsi. Rājā adiṭṭhapubbe kinnare disvā tussitvā: “Ludda, imesaṁ ko guṇo” ti pucchi. “Deva, ete madhurena saddena gāyanti, manuññaṁ naccanti, manussā evaṁ gāyituñca naccituñca na jānantī” ti. Rājā luddassa bahuṁ dhanaṁ datvā kinnare: “Gāyatha naccathā” ti āha. Kinnarā: “Sace mayaṁ gāyantā byañjanaṁ paripuṇṇaṁ kātuṁ na sakkhissāma, duggītaṁ hoti, amhe garahissanti vadhissanti, bahuṁ kathentānañca pana musāvādo pi hotī” ti musāvādabhayena raññā punappunaṁ vuttā pi na gāyiṁsu na nacciṁsu. Rājā kujjhitvā: “Ime māretvā maṁsaṁ pacitvā āharathā” ti āṇāpento sattamaṁ gāthamāha.

Kinnarī cintesi: “Rājā kuddho nissaṁsayaṁ māressati, idāni kathetuṁ kālo” ti aṭṭhamaṁ gāthamāha.

Kinnaro rañño vacanaṁ sutvā: “Ayaṁ maṁ akathentaṁ avassaṁ māressati, idāni kathetuṁ vaṭṭatī” ti itaraṁ gāthamāha.

Evañca pana vatvā: “Mahārāja, na mayaṁ tava vacanaṁ akātukāmatāya tuṇhī ahumha, mayaṁ kathāya pana dosaṁ disvā na kathayimhā” ti dīpento imaṁ gāthādvayamāha:

Rājā: “Sabhāvam-eva katheti paṇḍito kinnaro” ti somanassappatto hutvā osānagāthamāha.

Rājā kinnare suvaṇṇapañjare nisīdāpetvā tam-eva luddaṁ pakkosāpetvā: “Gaccha bhaṇe, gahitaṭṭhāne yeva vissajjehī” ti vissajjāpesi. Mahāsatto pi {4.255} “ācariya, evaṁ kinnarā vācaṁ rakkhitvā pattakāle kathitena subhāsiteneva muttā, tvaṁ pana dukkathitena mahādukkhaṁ patto” ti idaṁ udāharaṇaṁ dassetvā: “Ācariya, mā bhāyi, jīvitaṁ te ahaṁ dassāmī” ti assāsesi, “apica kho pana tumhe maṁ rakkheyyāthā” tivutte: “Na tāva nakkhattayogo labbhatī” ti divasaṁ vītināmetvā majjhimayāmasamanantare mataṁ eḷakaṁ āharāpetvā: “Brāhmaṇa, yattha katthaci gantvā jīvāhī” ti kañci ajānāpetvā uyyojetvā eḷakamaṁsena baliṁ katvā dvāraṁ patiṭṭhāpesi.