Ja 491: Mahāmorajātakavaṇṇanā

Atīte bārāṇasiyaṁ brahmadatte rajjaṁ kārente bodhisatto paccantapadese morasakuṇiyā kucchimhi paṭisandhiṁ aggahesi. Gabbhe paripākagate mātā gocarabhūmiyaṁ aṇḍaṁ pātetvā pakkāmi. Aṇḍañca nāma mātu arogabhāve sati aññasmiṁ dīghajātikādiparipanthe ca avijjamāne na nassati. Tasmā taṁ aṇḍaṁ kaṇikāramakulaṁ viya suvaṇṇavaṇṇaṁ hutvā pariṇatakāle attano dhammatāya bhijji, suvaṇṇavaṇṇo moracchāpo nikkhami. Tassa dve akkhīni jiñjukāphalasadisāni, tuṇḍaṁ pavāḷavaṇṇaṁ, tisso rattarājiyo gīvaṁ parikkhipitvā piṭṭhimajjhena agamaṁsu. So vayappatto bhaṇḍasakaṭamattasarīro abhirūpo ahosi. Taṁ sabbe nīlamorā sannipatitvā rājānaṁ katvā parivārayiṁsu.

So ekadivasaṁ udakasoṇḍiyaṁ pānīyaṁ pivanto attano rūpasampattiṁ disvā cintesi: “Ahaṁ sabbamorehi atirekarūpasobho, sacāhaṁ imehi saddhiṁ manussapathe vasissāmi, paripantho me uppajjissati, himavantaṁ gantvā ekako va phāsukaṭṭhāne vasissāmī” ti. So rattibhāge moresu paṭisallīnesu kañci ajānāpetvā uppatitvā himavantaṁ pavisitvā tisso pabbatarājiyo atikkamma catutthāya pabbatarājiyā ekasmiṁ araññe padumasañchanno jātassaro atthi, tassa avidūre ekaṁ pabbataṁ nissāya ṭhito mahānigrodharukkho atthi, tassa sākhāya nilīyi. Tassa pana pabbatassa vemajjhe manāpā guhā atthi. So tattha vasitukāmo hutvā tassā pamukhe pabbatatale nilīyi. Taṁ pana ṭhānaṁ neva heṭṭhābhāgena abhiruhituṁ, na uparibhāgena otarituṁ sakkā, biḷāladīghajātikamanussabhayehi {4.334} vimuttaṁ. So: “Idaṁ me phāsukaṭṭhānan”-ti taṁ divasaṁ tattheva vasitvā punadivase pabbataguhāto uṭṭhāya pabbatamatthake puratthābhimukho nisinno udentaṁ sūriyamaṇḍalaṁ disvā attano divārakkhāvaraṇatthāya: “Udetayaṁ cakkhumā ekarājā” ti parittaṁ katvā gocarabhūmiyaṁ otaritvā gocaraṁ gahetvā sāyaṁ āgantvā pabbatamatthake pacchābhimukho nisinno atthaṅgataṁ sūriyamaṇḍalaṁ disvā attano rattirakkhāvaraṇatthāya: “Apetayaṁ cakkhumā ekarājā” ti parittaṁ katvā etenupāyena vasati.

Atha naṁ ekadivasaṁ eko luddaputto araññe vicaranto pabbatamatthake nisinnaṁ moraṁ disvā attano nivesanaṁ āgantvā maraṇāsannakāle puttaṁ āha: “tāta, catutthāya pabbatarājiyā araññe suvaṇṇavaṇṇo moro atthi, sace rājā pucchati, ācikkheyyāsī” ti. Athekasmiṁ divase bārāṇasirañño khemā nāma aggamahesī paccūsakāle supinaṁ passi. Evarūpo supino ahosi: “suvaṇṇavaṇṇo moro dhammaṁ deseti, sā sādhukāraṁ datvā dhammaṁ suṇāti, moro dhammaṁ desetvā uṭṭhāya pakkāmi”. Sā: “Morarājā gacchati, gaṇhatha nan”-ti vadantī yeva pabujjhi, pabujjhitvā ca pana supinabhāvaṁ ñatvā: “Supinoti vutte rājā na ādaraṁ karissati, ‘dohaḷo me’ ti vutte karissatī” ti cintetvā dohaḷinī viya hutvā nipajji. Atha naṁ rājā upasaṅkamitvā pucchi: “Bhadde, kiṁ te aphāsukan”-ti. “Dohaḷo me uppanno” ti. “Kiṁ icchasi bhadde” ti? “Suvaṇṇavaṇṇassa morassa dhammaṁ sotuṁ devā” ti. “Bhadde, kuto evarūpaṁ moraṁ lacchāmī” ti? “Deva, sace na labhāmi, jīvitaṁ me natthī” ti. “Bhadde, mā cintayi, sace katthaci atthi, labhissasī” ti rājā naṁ assāsetvā gantvā rājāsane nisinno amacce pucchi: “Ambho, devī suvaṇṇavaṇṇassa morassa dhammaṁ sotukāmā, morā {4.335} nāma suvaṇṇavaṇṇā hontī” ti? “Brāhmaṇā jānissanti devā” ti.

Rājā brāhmaṇe pakkosāpetvā pucchi. Brāhmaṇā evamāhaṁsu: “Mahārāja jalajesu macchakacchapakakkaṭakā, thalajesu migā haṁsā morā tittirā ete tiracchānagatā ca manussā ca suvaṇṇavaṇṇā hontīti amhākaṁ lakkhaṇamantesu āgatan”-ti. Rājā attano vijite luddaputte sannipātetvā: “Suvaṇṇavaṇṇo moro vo diṭṭhapubbo” ti pucchi. Sesā: “Na diṭṭhapubbo” ti āhaṁsu. Yassa pana pitarā ācikkhitaṁ, so āha: “mayā pi na diṭṭhapubbo, pitā pana me ‘asukaṭṭhāne nāma suvaṇṇavaṇṇo moro atthī’ ti kathesī” ti. Atha naṁ rājā: “Samma, mayhañca deviyā ca jīvitaṁ dinnaṁ bhavissati, gantvā taṁ bandhitvā ānehī” ti bahuṁ dhanaṁ datvā uyyojesi. So puttadārassa dhanaṁ datvā tattha gantvā mahāsattaṁ disvā pāse oḍḍetvā: “Ajja bajjhissati, ajja bajjhissatī” ti abajjhitvāva mato, devī pi patthanaṁ alabhantī matā. Rājā: “Taṁ moraṁ nissāya piyabhariyā me matā” ti kujjhitvā kodhavasiko hutvā: “Himavante catutthāya pabbatarājiyā suvaṇṇavaṇṇo moro carati, tassa maṁsaṁ khāditvā ajarā amarā hontī” ti suvaṇṇapaṭṭe likhāpetvā taṁ paṭṭaṁ sāramañjūsāyaṁ ṭhapetvā kālamakāsi.

Atha añño rājā ahosi. So suvaṇṇapaṭṭe akkharāni disvā: “Ajaro amaro bhavissāmī” ti tassa gahaṇatthāya ekaṁ luddaputtaṁ pesesi. So pi tattheva mato. Evaṁ cha rājaparivaṭṭā gatā, cha luddaputtā himavante yeva matā. Sattamena pana raññā pesito sattamo luddo: “Ajja ajjevā” ti satta saṁvaccharāni bajjhituṁ asakkonto cintesi: “Kiṁ nu kho imassa morarājassa pāde pāsassa asañcaraṇakāraṇan”-ti? Atha naṁ pariggaṇhanto sāyaṁpātaṁ parittaṁ karontaṁ disvā: “Imasmiṁ ṭhāne añño moro natthi, iminā brahmacārinā bhavitabbaṁ, brahmacariyānubhāvena {4.336} ceva parittānubhāvena cassa pādo pāse na bajjhatī” ti nayato pariggahetvā paccantajanapadaṁ gantvā ekaṁ moriṁ bandhitvā yathā sā accharāya pahaṭāya vassati, pāṇimhi pahaṭe naccati, evaṁ sikkhāpetvā ādāya gantvā bodhisattassa parittakaraṇato puretaram-eva pāsaṁ oḍḍetvā accharaṁ paharitvā moriṁ vassāpesi. Moro tassā saddaṁ suṇi, tāvadevassa satta vassasatāni sannisinnakileso phaṇaṁ karitvā daṇḍena pahaṭāsīviso viya uṭṭhahi. So kilesāturo hutvā parittaṁ kātuṁ asakkuṇitvāva vegena tassā santikaṁ gantvā pāse pādaṁ pavesento yeva ākāsā otari. Satta vassasatāni asañcaraṇakapāso taṅkhaṇaññeva sañcaritvā pādaṁ bandhi.

Atha naṁ luddaputto yaṭṭhiagge olambantaṁ disvā cintesi: “Imaṁ morarājaṁ cha luddaputtā bandhituṁ nāsakkhiṁsu, aham-pi satta vassāni nāsakkhiṁ, ajja panesa imaṁ moriṁ nissāya kilesāturo hutvā parittaṁ kātuṁ asakkuṇitvā āgamma pāse baddho heṭṭhāsīsako olambati, evarūpo me sīlavā kilamito, evarūpaṁ rañño paṇṇākāratthāya netuṁ ayuttaṁ, kiṁ me raññā dinnena sakkārena, vissajjessāmi nan”-ti. Puna cintesi: “Ayaṁ nāgabalo thāmasampanno mayi upasaṅkamante ‘esa maṁ māretuṁ āgacchatī’ ti maraṇabhayatajjito phandamāno pādaṁ vā pakkhaṁ vā bhindeyya, anupagantvā pana paṭicchanne ṭhatvā khurappenassa pāsaṁ chindissāmi, tato sayam-eva yathāruciyā gamissatī” ti. So paṭicchanne ṭhatvā dhanuṁ āropetvā khurappaṁ sannayhitvā ākaḍḍhi. Moro pi: “Ayaṁ luddako maṁ kilesāturaṁ katvā baddhabhāvaṁ ñatvā nirāsaṅko āgacchissati, kahaṁ nu kho so” ti cintetvā ito cito ca viloketvā dhanuṁ āropetvā ṭhitaṁ disvā: “Māretvā {4.337} maṁ ādāya gantukāmo bhavissatī” ti maññamāno maraṇabhayatajjito hutvā jīvitaṁ yācanto paṭhamaṁ gāthamāha.

Taṁ sutvā luddaputto cintesi: “morarājā, ‘ayaṁ maṁ vijjhitukāmatāya khurappaṁ sannayhī’ ti maññati, assāsessāmi nan”-ti. So assāsento dutiyaṁ gāthamāha.

Tato morarājā dve gāthā abhāsi:

Ito {4.338} paraṁ:

Imā uttānasambandhagāthā pāḷinayena veditabbā.

Taṁ sutvā mahāsatto: “Tasseva paralokassa atthibhāvaṁ kathessāmī” ti pāsayaṭṭhiyaṁ adhosiro olambamāno va imaṁ gāthamāha.

Luddaputto gāthamāha.

Atha naṁ mahāsatto āha:

So mahāsatte kathente sallakkhetvā gāthādvayamāha:

Taṁ sutvā mahāsatto: “Sacāhaṁ imaṁ pañhaṁ na kathessāmi, manussaloko tuccho viya kato bhavissati, tathevassa dhammikānaṁ samaṇabrāhmaṇānaṁ atthibhāvaṁ kathessāmī” ti cintetvā dve gāthā abhāsi:

Evañca pana vatvā nirayabhayena tajjesi. So pana pūritapāramī paccekabodhisatto sūriyarasmisamphassaṁ oloketvā ṭhitaṁ pariṇatapadumaṁ viya paripākagatañāṇo vicarati. So tassa dhammakathaṁ suṇanto ṭhitapadeneva ṭhito saṅkhāre pariggaṇhitvā tilakkhaṇaṁ sammasanto paccekabodhiñāṇaṁ paṭivijjhi. Tassa paṭivedho ca mahāsattassa pāsato mokkho ca ekakkhaṇe yeva ahosi. Paccekabuddho sabbakilese padāletvā bhavapariyante ṭhito va udānaṁ udānanto gāthamāha.

So imaṁ udānaṁ udānetvā: “Ahaṁ tāva sabbakilesabandhanehi mutto, nivesane pana me bandhitvā ṭhapitā bahū sakuṇā atthi, te kathaṁ mocessāmī” ti cintetvā mahāsattaṁ pucchi: “morarāja, nivesane me bahū sakuṇā baddhā atthi, te kathaṁ mocessāmī” ti? Paccekabuddhato pi sabbaññubodhisattānaññeva upāyapariggahañāṇaṁ mahantataraṁ hoti, tena naṁ āha: “Yaṁ vo maggena kilese khaṇḍetvā paccekabodhiñāṇaṁ paṭividdhaṁ, taṁ ārabbha saccakiriyaṁ karotha, sakalajambudīpe bandhanagato satto nāma na bhavissatī” ti. So bodhisattena dinnanayadvāre ṭhatvā saccakiriyaṁ karonto gāthamāha.

Athassa {4.342} saccakiriyāsamakālam-eva sabbe bandhanā muccitvā tuṭṭhiravaṁ ravantā sakaṭṭhānam-eva agamiṁsu. Tasmiṁ khaṇe tesaṁ tesaṁ gehesu biḷāle ādiṁ katvā sakalajambudīpe bandhanagato satto nāma nāhosi. Paccekabuddho hatthaṁ ukkhipitvā sīsaṁ parāmasi. Tāvadeva gihiliṅgaṁ antaradhāyi, pabbajitaliṅgaṁ pāturahosi. So saṭṭhivassikatthero viya ākappasampanno aṭṭhaparikkhāradharo hutvā: “Tvam-eva mama patiṭṭhā ahosī” ti morarājassa añjaliṁ paggayha padakkhiṇaṁ katvā ākāse uppatitvā nandamūlakapabbhāraṁ agamāsi. Morarājā pi yaṭṭhiaggato uppatitvā gocaraṁ gahetvā attano vasanaṭṭhānaṁ gato. Idāni luddassa satta vassāni pāsahatthassa caritvā pi morarājānaṁ nissāya dukkhā muttabhāvaṁ pakāsento satthā osānagāthamāha.

Mahāmorajātakavaṇṇanā aṭṭhamā

last updated: August 2021