Ja 506: Campeyyajātakavaṇṇanā

Atīte aṅgaraṭṭhe aṅge ca magadharaṭṭhe magadhe ca rajjaṁ kārente aṅgamagadharaṭṭhānaṁ antare campā nāma nadī, tattha nāgabhavanaṁ ahosi. Campeyyo nāma nāgarājā rajjaṁ kāresi. Kadāci magadharājā aṅgaraṭṭhaṁ gaṇhāti, kadāci aṅgarājā magadharaṭṭhaṁ. Athekadivasaṁ magadharājā aṅgena saddhiṁ yujjhitvā yuddhaparājito assaṁ āruyha palāyanto aṅgarañño yodhehi anubaddho puṇṇaṁ campānadiṁ patvā: “Parahatthe maraṇato nadiṁ pavisitvā mataṁ seyyo” ti asseneva saddhiṁ nadiṁ otari. Tadā campeyyo nāgarājā antodake ratanamaṇḍapaṁ nimminitvā mahāparivāro mahāpānaṁ pivati. Asso raññā saddhiṁ udake nimujjitvā nāgarañño purato otari. Nāgarājā alaṅkatapaṭiyattaṁ rājānaṁ disvā sinehaṁ uppādetvā āsanā uṭṭhāya: “Mā bhāyi, mahārājā” ti rājānaṁ attano pallaṅke nisīdāpetvā udake nimuggakāraṇaṁ pucchi. Rājā yathābhūtaṁ kathesi. Atha naṁ: “Mā bhāyi, mahārāja, ahaṁ taṁ dvinnaṁ raṭṭhānaṁ sāmikaṁ karissāmī” ti assāsetvā sattāhaṁ mahantaṁ yasaṁ anubhavitvā sattame divase magadharājena saddhiṁ nāgabhavanā nikkhami. Magadharājā nāgarājassānubhāvena aṅgarājānaṁ gahetvā jīvitā voropetvā dvīsu raṭṭhesu rajjaṁ kāresi. Tato paṭṭhāya rañño ca nāgarājassa ca vissāso thiro ahosi. Rājā anusaṁvaccharaṁ campānadītīre {4.455} ratanamaṇḍapaṁ kāretvā mahantena pariccāgena nāgarañño balikammaṁ karoti. So pi mahantena parivārena nāgabhavanā nikkhamitvā balikammaṁ sampaṭicchati. Mahājano nāgarañño sampattiṁ oloketi.

Tadā bodhisatto daliddakule nibbatto rājaparisāya saddhiṁ nadītīraṁ gantvā taṁ nāgarājassa sampattiṁ disvā lobhaṁ uppādetvā taṁ patthayamāno dānaṁ datvā sīlaṁ rakkhitvā campeyyanāgarājassa kālakiriyato sattame divase cavitvā tassa vasanapāsāde sirigabbhe sirisayanapiṭṭhe nibbatti. Sarīraṁ sumanadāmavaṇṇaṁ mahantaṁ ahosi. So taṁ disvā vippaṭisārī hutvā: “Mayā katakusalanissandena chasu kāmasaggesu issariyaṁ koṭṭhe paṭisāmitaṁ dhaññaṁ viya ahosi. Svāhaṁ imissā tiracchānayoniyā paṭisandhiṁ gaṇhiṁ, kiṁ me jīvitenā” ti maraṇāya cittaṁ uppādesi. Atha naṁ sumanā nāma nāgamāṇavikā disvā: “Mahānubhāvo satto nibbatto bhavissatī” ti sesanāgamāṇavikānaṁ saññaṁ adāsi, sabbā nānātūriyahatthā āgantvā tassa upahāraṁ kariṁsu. Tassa taṁ nāgabhavanaṁ sakkabhavanaṁ viya ahosi, maraṇacittaṁ paṭippassambhi, sappasarīraṁ vijahitvā sabbālaṅkārapaṭimaṇḍito sayanapiṭṭhe nisīdi. Athassa tato paṭṭhāya yaso mahā ahosi.

So tattha nāgarajjaṁ kārento aparabhāge vippaṭisārī hutvā: “Kiṁ me imāya tiracchānayoniyā, uposathavāsaṁ vasitvā ito muccitvā manussapathaṁ gantvā saccāni paṭivijjhitvā dukkhassantaṁ karissāmī” ti cintetvā tato paṭṭhāya tasmiṁ yeva pāsāde uposathakammaṁ karoti. Alaṅkatanāgamāṇavikā tassa santikaṁ gacchanti, yebhuyyenassa sīlaṁ bhijjati. So tato paṭṭhāya pāsādā nikkhamitvā uyyānaṁ gacchati. Tā tatrā pi gacchanti, uposatho bhijjateva. So cintesi: “Mayā ito nāgabhavanā nikkhamitvā manussalokaṁ gantvā uposathavāsaṁ vasituṁ vaṭṭatī” ti. So tato paṭṭhāya {4.456} uposathadivasesu nāgabhavanā nikkhamitvā ekassa paccantagāmassa avidūre mahāmaggasamīpe vammikamatthake: “Mama cammādīhi atthikā gaṇhantu, maṁ kīḷāsappaṁ vā kātukāmā karontū” ti sarīraṁ dānamukhe vissajjetvā bhoge ābhujitvā nipanno uposathavāsaṁ vasati. Mahāmaggena gacchantā ca āgacchantā ca taṁ disvā gandhādīhi pūjetvā pakkamanti. Paccantagāmavāsino gantvā: “Mahānubhāvo nāgarājā” ti tassa upari maṇḍapaṁ karitvā samantā vālukaṁ okiritvā gandhādīhi pūjayiṁsu. Tato paṭṭhāya manussā mahāsatte pasīditvā pūjaṁ katvā puttaṁ patthenti, dhītaraṁ patthenti.

Mahāsatto pi uposathakammaṁ karonto cātuddasīpannarasīsu vammikamatthake nipajjitvā pāṭipade nāgabhavanaṁ gacchati. Tassevaṁ uposathaṁ karontassa addhā vītivatto. Ekadivasaṁ sumanā aggamahesī āha: “Deva, tvaṁ manussalokaṁ gantvā uposathaṁ upavasasi, manussaloko ca sāsaṅko sappaṭibhayo, sace te bhayaṁ uppajjeyya, atha mayaṁ yena nimittena jāneyyāma, taṁ no ācikkhāhī” ti. Atha naṁ mahāsatto maṅgalapokkharaṇiyā tīraṁ netvā: “Sace maṁ bhadde, koci paharitvā kilamessati, imissā pokkharaṇiyā udakaṁ āvilaṁ bhavissati, sace supaṇṇo gahessati, udakaṁ pakkuthissati, sace ahituṇḍiko gaṇhissati, udakaṁ lohitavaṇṇaṁ bhavissatī” ti āha. Evaṁ tassā tīṇi nimittāni ācikkhitvā cātuddasīuposathaṁ adhiṭṭhāya nāgabhavanā nikkhamitvā tattha gantvā vammikamatthake nipajji sarīrasobhāya vammikaṁ sobhayamāno. Sarīrañhissa rajatadāmaṁ viya setaṁ ahosi matthako rattakambalageṇḍuko viya. Imasmiṁ pana jātake bodhisattassa sarīraṁ naṅgalasīsapamāṇaṁ ahosi, bhūridattajātake (Ja. 543) ūruppamāṇaṁ, saṅkhapālajātake (Ja. 524) ekadoṇikanāvapamāṇaṁ.

Tadā eko bārāṇasivāsī māṇavo takkasilaṁ gantvā disāpāmokkhassa ācariyassa santike alampāyanamantaṁ {4.457} uggaṇhitvā tena maggena attano gehaṁ gacchanto mahāsattaṁ disvā: “Imaṁ sappaṁ gahetvā gāmanigamarājadhānīsu kīḷāpento dhanaṁ uppādessāmī” ti cintetvā dibbosadhāni gahetvā dibbamantaṁ parivattetvā tassa santikaṁ agamāsi. Dibbamantasutakālato paṭṭhāya mahāsattassa kaṇṇesu ayasalākapavesanakālo viya jāto, matthako sikharena abhimatthiyamāno viya jāto. So: “Ko nu kho eso” ti bhogantarato sīsaṁ ukkhipitvā olokento ahituṇḍikaṁ disvā cintesi: “Mama visaṁ mahantaṁ, sacāhaṁ kujjhitvā nāsavātaṁ vissajjessāmi, etassa sarīraṁ bhasmamuṭṭhi viya vippakirissati, atha me sīlaṁ khaṇḍaṁ bhavissati, na dāni taṁ olokessāmī” ti. So akkhīni nimmīletvā sīsaṁ bhogantare ṭhapesi.

Ahituṇḍiko brāhmaṇo osadhaṁ khāditvā mantaṁ parivattetvā kheḷaṁ mahāsattassa sarīre o pi, osadhānañca mantassa cānubhāvena kheḷena phuṭṭhaphuṭṭhaṭṭhāne phoṭānaṁ uṭṭhānakālo viya jāto. Atha naṁ so naṅguṭṭhe gahetvā kaḍḍhitvā dīghaso nipajjāpetvā ajapadena daṇḍena uppīḷento dubbalaṁ katvā sīsaṁ daḷhaṁ gahetvā nippīḷi, mahāsattassa mukhaṁ vivari. Athassa mukhe kheḷaṁ o pitvā osadhamantaṁ katvā dante bhindi, mukhaṁ lohitassa pūri. Mahāsatto attano sīlabhedabhayena evarūpaṁ dukkhaṁ adhivāsento akkhīni ummīletvā olokanamattam-pi nākari. So pi: “Nāgarājānaṁ dubbalaṁ karissāmī” ti naṅguṭṭhato paṭṭhāyassa aṭṭhīni cuṇṇayamāno viya sakalasarīraṁ madditvā paṭṭakaveṭhanaṁ nāma veṭhesi, tantamajjitaṁ nāma majji, naṅguṭṭhaṁ gahetvā dussapothimaṁ nāma pothesi. Mahāsattassa sakalasarīraṁ lohitamakkhitaṁ ahosi. So mahāvedanaṁ adhivāsesi.

Athassa dubbalabhāvaṁ ñatvā vallīhi peḷaṁ {4.458} karitvā tattha naṁ pakkhipitvā paccantagāmaṁ netvā mahājanamajjhe kīḷāpesi. Nīlādīsu vaṇṇesu vaṭṭacaturassādīsu saṇṭhānesu aṇuṁthūlādīsu pamāṇesu yaṁ yaṁ brāhmaṇo icchati, mahāsatto taṁtadeva katvā naccati, phaṇasataṁ phaṇasahassam-pi karoti yeva. Mahājano pasīditvā bahuṁ dhanaṁ adāsi. Ekadivasam-eva kahāpaṇasahassañceva sahassagghanake ca parikkhāre labhi. Brāhmaṇo ādito va sahassaṁ labhitvā: “Vissajjessāmī” ti cintesi, taṁ pana dhanaṁ labhitvā: “Paccantagāme yeva tāva me ettakaṁ dhanaṁ laddhaṁ, rājarājamahāmaccānaṁ santike bahuṁ dhanaṁ labhissāmī” ti sakaṭañca sukhayānakañca gahetvā sakaṭe parikkhāre ṭhapetvā sukhayānake nisinno mahantena parivārena mahāsattaṁ gāmanigamādīsu kīḷāpento: “Bārāṇasiyaṁ uggasenarañño santike kīḷāpetvā vissajjessāmī” ti agamāsi. So maṇḍūke māretvā nāgarañño deti. Nāgarājā: “Punappunaṁ esa maṁ nissāya māressatī” ti na khādati. Athassa madhulāje adāsi. Mahāsatto: “Sacāhaṁ bhojanaṁ gaṇhissāmi, antopeḷāya eva maraṇaṁ bhavissatī” ti te pi na khādati. Brāhmaṇo māsamattena bārāṇasiṁ patvā dvāragāmesu kīḷāpento bahuṁ dhanaṁ labhi.

Rājā pi naṁ pakkosāpetvā: “Amhākaṁ kīḷāpehī” ti āha. “Sādhu, deva, sve pannarase tumhākaṁ kīḷāpessāmī” ti. Rājā: “Sve nāgarājā rājaṅgaṇe naccissati, mahājano sannipatitvā passatū” ti bheriṁ carāpetvā punadivase rājaṅgaṇaṁ alaṅkārāpetvā brāhmaṇaṁ pakkosāpesi. So ratanapeḷāya mahāsattaṁ netvā vicittatthare peḷaṁ ṭhapetvā nisīdi. Rājā pi pāsādā oruyha mahājanaparivuto rājāsane nisīdi. Brāhmaṇo mahāsattaṁ nīharitvā naccāpesi. Mahājano sakabhāvena saṇṭhātuṁ asakkonto celukkhepasahassaṁ pavatteti. Bodhisattassa upari sattaratanavassaṁ vassati. Tassa gahitassa māso sampūri. Ettakaṁ kālaṁ nirāhāro va ahosi. Sumanā {4.459} “aticirāyati me piyasāmiko, idānissa idha anāgacchantassa māso sampuṇṇo, kiṁ nu kho kāraṇan”-ti gantvā pokkharaṇiṁ olokentī lohitavaṇṇaṁ udakaṁ disvā: “Ahituṇḍikena gahito bhavissatī” ti ñatvā nāgabhavanā nikkhamitvā vammikasantikaṁ gantvā mahāsattassa gahitaṭṭhānañca kilamitaṭṭhānañca disvā roditvā kanditvā paccantagāmaṁ gantvā pucchitvā taṁ pavattiṁ sutvā bārāṇasiṁ gantvā rājaṅgaṇe parisamajjhe ākāse rodamānā aṭṭhāsi. Mahāsatto naccanto va ākāsaṁ oloketvā taṁ disvā lajjito peḷaṁ pavisitvā nipajji. Rājā tassa peḷaṁ paviṭṭhakāle: “Kiṁ nu kho kāraṇan”-ti ito cito ca olokento taṁ ākāse ṭhitaṁ disvā paṭhamaṁ gāthamāha.

Idāni tesaṁ vacanapaṭivacanagāthā honti:

Rājā: “Kahaṁ paneso iminā gahito” ti pucchi. Athassa sā ācikkhantī gāthamāha.

Evañca pana vatvā puna pi taṁ yācantī dve gāthā abhāsi:

Atha naṁ rājā tisso gāthā abhāsi:

Atha naṁ luddo āha:

Evañca pana vatvā mahāsattaṁ peḷato nīhari. Nāgarājā nikkhamitvā pupphantaraṁ pavisitvā taṁ attabhāvaṁ vijahitvā māṇavakavaṇṇena alaṅkatasarīro hutvā pathaviṁ bhindanto viya nikkhanto aṭṭhāsi. Sumanā ākāsato otaritvā tassa santike ṭhitā. Nāgarājā añjaliṁ paggayha rājānaṁ namassamāno aṭṭhāsi. Tamatthaṁ {4.462} pakāsento satthā dve gāthā abhāsi:

Atha naṁ saddahāpetuṁ sapathaṁ karonto mahāsatto dve gāthā abhāsi:

So mahāsattena evaṁ vutte pi asaddahanto:

Puna pi tam-eva gāthaṁ vatvā: “Tvaṁ mayā kataguṇaṁ jānituṁ arahasi, saddahituṁ pana yuttabhāvaṁ vā ayuttabhāvaṁ vā ahaṁ jānissāmī” ti pakāsento itaraṁ gāthamāha.

Atha naṁ saddahāpetuṁ puna sapathaṁ karonto mahāsatto gāthamāha.

Athassa rājā saddahitvā thutiṁ karonto gāthamāha.

Mahāsatto pi rañño thutiṁ karonto itaraṁ gāthamāha.

Taṁ {4.464} sutvā rājā nāgabhavanaṁ gantukāmo senaṁ gamanasajjaṁ kātuṁ āṇāpento gāthamāha.

Itarā abhisambuddhagāthā.

Tassa nagarā nikkhantakāle yeva mahāsatto attano ānubhāvena nāgabhavanaṁ sabbaratanamayaṁ pākārañca dvāraṭṭālake ca dissamānarūpe katvā nāgabhavanagāmiṁ maggaṁ alaṅkatapaṭiyattaṁ māpesi. Rājā sapariso tena maggena nāgabhavanaṁ pavisitvā ramaṇīyaṁ bhūmibhāgañca pāsāde ca addasa. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

Tattha nisinnamattassevassa nānaggarasaṁ dibbabhojanaṁ upanāmesuṁ, tathā soḷasannaṁ itthisahassānaṁ sesarājaparisāya ca. So sattāhamattaṁ sapariso dibbannapānādīni paribhuñjitvā dibbehi kāmaguṇehi abhiramitvā sukhasayane nisinno mahāsattassa yasaṁ vaṇṇetvā: “Nāgarāja, tvaṁ evarūpaṁ sampattiṁ pahāya manussaloke vammikamatthake nipajjitvā kasmā uposathavāsaṁ vasī” ti pucchi. So pissa kathesi. Tamatthaṁ pakāsento satthā āha:

Evaṁ vutte rājā āha:

Athassa ācikkhanto nāgarājā āha:

Taṁ sutvā rājā āha:

Atha naṁ nāgarājā āha:

Evaṁ vutte uggaseno gantukāmo hutvā: “Nāgarāja, ciraṁ vasimha, gamissāmā” ti āpucchi. Atha naṁ mahāsatto: “Tena hi mahārāja, yāvadicchakaṁ dhanaṁ gaṇhāhī” ti dhanaṁ dassento āha:

Rājā tassa kathaṁ sutvā adhivāsesi. Atha mahāsatto nāgabhavane bheriṁ carāpesi: “Sabbā rājaparisā yāvadicchakaṁ hiraññasuvaṇṇādikaṁ dhanaṁ gaṇhantū” ti. Rañño ca anekehi sakaṭasatehi dhanaṁ pesesi. Rājā mahantena yasena nāgabhavanā nikkhamitvā bārāṇasim-eva gato. Tato paṭṭhāya kira jambudīpatalaṁ sahiraññaṁ jātaṁ.

Campeyyajātakavaṇṇanā dasamā

last updated: August 2021