Ja 509: Hatthipālajātakavaṇṇanā

Atīte bārāṇasiyaṁ esukārī nāma rājā ahosi. Tassa purohito daharakālato paṭṭhāya piyasahāyo. Te ubho pi aputtakā ahesuṁ. Te ekadivasaṁ sukhasayane nisinnā mantayiṁsu: “Amhākaṁ issariyaṁ mahantaṁ, putto vā dhītā vā natthi, kiṁ nu kho kattabban”-ti. Tato rājā purohitaṁ āha: “samma, sace tava gehe putto jāyissati, mama rajjassa sāmiko bhavissati, sace mama putto jāyissati, tava gehe bhogānaṁ sāmiko bhavissatī” ti. Evaṁ ubho pi aññamaññaṁ saṅkariṁsu.

Athekadivasaṁ purohito bhogagāmaṁ gantvā āgamanakāle dakkhiṇadvārena nagaraṁ pavisanto bahinagare ekaṁ bahuputtikaṁ nāma {4.474} duggatitthiṁ passi. Tassā satta puttā sabbeva arogā, eko pacanabhājanakapallaṁ gaṇhi, eko sayanakaṭasārakaṁ, eko purato gacchati, eko pacchato, eko aṅguliṁ gaṇhi, eko aṅke nisinno, eko khandhe. Atha naṁ purohito pucchi: “Bhadde, imesaṁ dārakānaṁ pitā kuhin”-ti? “Sāmi, imesaṁ pitā nāma nibaddho natthī” ti. “Evarūpe satta putte kinti katvā alatthā” ti? Sā aññaṁ gahaṇaṁ apassantī nagaradvāre ṭhitaṁ nigrodharukkhaṁ dassetvā: “Sāmi etasmiṁ nigrodhe adhivatthāya devatāya santike patthetvā labhiṁ, etāya me puttā dinnā” ti āha. Purohito: “Tena hi gaccha tvan”-ti rathā oruyha nigrodhamūlaṁ gantvā sākhāya gahetvā cāletvā: “Ambho devate, tvaṁ rañño santikā kiṁ nāma na labhasi, rājā te anusaṁvaccharaṁ sahassaṁ vissajjetvā balikammaṁ karoti, tassa puttaṁ na desi, etāya duggatitthiyā tava ko upakāro kato, yenassā satta putte adāsi. Sace amhākaṁ rañño puttaṁ na desi, ito taṁ sattame divase samūlaṁ chindāpetvā khaṇḍākhaṇḍikaṁ kāressāmī” ti rukkhadevataṁ tajjetvā pakkāmi. So etena niyāmeneva punadivasepīti paṭipāṭiyā cha divase kathesi. Chaṭṭhe pana divase sākhāya gahetvā: “Rukkhadevate ajjekarattimattakam-eva sesaṁ, sace me rañño puttaṁ na desi, sve taṁ niṭṭhāpessāmī” ti āha.

Rukkhadevatā āvajjetvā taṁ kāraṇaṁ tathato ñatvā: “Ayaṁ brāhmaṇo puttaṁ alabhanto mama vimānaṁ nāsessati, kena nu kho upāyena tassa puttaṁ dātuṁ vaṭṭatī” ti catunnaṁ mahārājānaṁ santikaṁ gantvā tamatthaṁ ārocesi. Te: “Mayaṁ tassa puttaṁ dātuṁ na sakkhissāmā” ti vadiṁsu. Aṭṭhavīsatiyakkhasenāpatīnaṁ santikaṁ agamāsi, te pi tathevāhaṁsu. Sakkassa devarañño santikaṁ gantvā kathesi. So pi: “Labhissati nu kho rājā anucchavike putte, udāhu no” ti {4.475} upadhārento puññavante cattāro devaputte passi. Te kira purimabhave bārāṇasiyaṁ pesakārā hutvā tena kammena laddhakaṁ pañcakoṭṭhāsaṁ katvā cattāro koṭṭhāse paribhuñjiṁsu. pañcamaṁ gahetvā ekato va dānaṁ adaṁsu. Te tato cutā tāvatiṁsabhavane nibbattiṁsu, tato yāmabhavaneti evaṁ anulomapaṭilomaṁ chasu devalokesu sampattiṁ anubhavantā vicaranti. Tadā pana nesaṁ tāvatiṁsabhavanato cavitvā yāmabhavanaṁ gamanavāro hoti. Sakko tesaṁ santikaṁ gantvā pakkositvā: “Mārisā, tumhehi manussalokaṁ gantuṁ vaṭṭati, esukārīrañño aggamahesiyā kucchimhi nibbattathā” ti āha. Te tassa vacanaṁ sutvā: “Sādhu deva, gamissāma, na panamhākaṁ rājakulenattho, purohitassa gehe nibbattitvā daharakāle yeva kāme pahāya pabbajissāmā” ti vadiṁsu. Sakko: “Sādhū” ti tesaṁ paṭiññaṁ gahetvā āgantvā rukkhadevatāya tamatthaṁ ārocesi. Sā tuṭṭhamānasā sakkaṁ vanditvā attano vimānam-eva gatā.

Purohito pi punadivase balavapurise sannipātāpetvā vāsipharasuādīni gāhāpetvā rukkhamūlaṁ gantvā rukkhasākhāya gahetvā: “Ambho devate, ajja mayhaṁ taṁ yācantassa sattamo divaso, idāni te niṭṭhānakālo” ti āha. Tato rukkhadevatā mahantenānubhāvena khandhavivarato nikkhamitvā madhurasarena taṁ āmantetvā ‘brāhmaṇa, tiṭṭhatu eko putto, cattāro te putte dassāmī” ti āha. “Mama puttenattho natthi, amhākaṁ rañño puttaṁ dehī” ti. “Tuyhaṁ yeva demī” ti. “Tena hi mama dve, rañño dve dehī” ti. “Rañño na demi, cattāro pi tuyham-eva dammi, tayā ca laddhamattāva bhavissanti, agāre pana aṭṭhatvā daharakāle yeva pabbajissantī” ti. “Tvaṁ me kevalaṁ putte dehi, apabbajanakāraṇaṁ pana amhākaṁ bhāro” ti. Sā tassa puttavaraṁ datvā attano bhavanaṁ pāvisi. Tato paṭṭhāya devatāya sakkāro mahā ahosi.

Jeṭṭhakadevaputto cavitvā purohitassa brāhmaṇiyā {4.476} kucchimhi nibbatti. Tassa nāmaggahaṇadivase: “Hatthipālo” ti nāmaṁ katvā apabbajanatthāya hatthigopake paṭicchāpesuṁ. So tesaṁ santike vaḍḍhati. Tassa padasā gamanakāle dutiyo cavitvā assā kucchimhi nibbatti, tassa pi jātakāle: “Assapālo” ti nāmaṁ kariṁsu. So assagopakānaṁ santike vaḍḍhati. Tatiyassa jātakāle: “Gopālo” ti nāmaṁ kariṁsu. So gopālehi saddhiṁ vaḍḍhati. Catutthassa jātakāle: “Ajapālo” ti nāmaṁ kariṁsu. So ajapālehi saddhiṁ vaḍḍhati. Te vuḍḍhimanvāya sobhaggappattā ahesuṁ.

Atha nesaṁ pabbajitabhayena rañño vijitā pabbajite nīhariṁsu. Sakalakāsiraṭṭhe ekapabbajito pi nāhosi. Te kumārā atipharusā ahesuṁ, yāya disāya gacchanti, tāya āhariyamānaṁ paṇṇākāraṁ vilumpanti. Hatthipālassa soḷasavassakāle kāyasampattiṁ disvā rājā ca purohito ca: “Kumārā mahallakā jātā, chattussāpanasamayo, tesaṁ kiṁ nu kho kātabban”-ti mantetvā: “Ete abhisittakālato paṭṭhāya atissarā bhavissanti, tato tato pabbajitā āgamissanti, te disvā pabbajissanti, etesaṁ pabbajitakāle janapado ulloḷo bhavissati, vīmaṁsissāma tāva ne, pacchā abhisiñcissāmā” ti cintetvā ubho pi isivesaṁ gahetvā bhikkhaṁ carantā hatthipālassa kumārassa nivesanadvāraṁ agamaṁsu. Kumāro te disvāva tuṭṭho pasanno upasaṅkamitvā vanditvā tisso gāthā abhāsi:

Evaṁ so tesu ekekaṁ vārenāha. Atha naṁ purohito āha: “tāta hatthipāla tvaṁ amhe ‘ke ime’ ti maññamāno evaṁ kathesī” ti. “Hemavantakā isayo” ti. “Na mayaṁ, tāta, isayo, esa rājā esukārī, ahaṁ te pitā parohito” ti. “Atha kasmā isivesaṁ gaṇhitthā” ti? “Tava vīmaṁsanatthāyā” ti. “Mama kiṁ vīmaṁsathā” ti? “Sace amhe disvā na pabbajissasi, atha taṁ rajje abhisiñcituṁ āgatāmhā” ti. “Tāta na me rajjenattho, pabbajissāmahanti. Atha naṁ pitā: “Tāta hatthipāla, nāyaṁ kālo pabbajjāyā” ti vatvā yathājjhāsayaṁ anusāsanto catutthagāthamāha.

Tato hatthipālo gāthamāha.

Tattha na saccā ti yaṁ saggañca maggañca vadanti, na taṁ sādhenti, tucchā nissārā nipphalā. Na ca vittalābho ti dhanalābho pi pañcasādhāraṇattā sabbo ekasabhāvo na hoti. Jaran-ti tāta, jaraṁ vā byādhimaraṇaṁ vā na koci puttalābhena paṭibāhituṁ samattho nāma atthi. Dukkhamūlā hete upadhayo. Gandhe rase ti gandhe ca rase ca sesesu ārammaṇesu ca muccanaṁ muttim-eva buddhādayo paṇḍitā kathenti. Sakammunā ti attanā katakammeneva sattānaṁ phalūpapatti phalanipphatti hoti. Kammassakā hi, tāta, sattāti.

Kumārassa vacanaṁ sutvā rājā gāthamāha.

Taṁ sutvā kumāro: “Deva, tvaṁ kiṁ nāmetaṁ vadasī” ti vatvā dve gāthā abhāsi:

Evaṁ imesaṁ sattānaṁ jīvitasaṅkhārassa parittabhāvaṁ dassetvā: “Mahārāja, tumhe tiṭṭhatha, tumhehi saddhiṁ kathayantam-eva maṁ byādhijarāmaraṇāni upagacchanti, appamattā hothā” ti ovādaṁ datvā rājānañca pitarañca vanditvā attano paricārake gahetvā bārāṇasiyaṁ rajjaṁ pahāya: “Pabbajissāmī” ti nagarato nikkhami. “Pabbajjā nāmesā sobhanā bhavissatī” ti hatthipālakumārena saddhiṁ mahājano nikkhami. Yojanikā parisā ahosi. So tāya parisāya saddhiṁ gaṅgāya tīraṁ patvā gaṅgāya udakaṁ oloketvā kasiṇaparikammaṁ katvā jhānāni nibbattetvā cintesi: “Ayaṁ samāgamo mahā bhavissati, mama tayo kaniṭṭhabhātaro mātāpitaro rājā devīti sabbe saparisā pabbajissanti, bārāṇasī suññā bhavissati, yāva etesaṁ āgamanā idheva bhavissāmī” ti. So tattheva mahājanassa ovādaṁ dento nisīdi.

Punadivase rājā ca purohito ca cintayiṁsu: “Hatthipālakumāro tāva ‘rajjaṁ pahāya mahājanaṁ ādāya pabbajissāmī’ ti gantvā gaṅgātīre nisinno, assapālaṁ vīmaṁsitvā abhisiñcissāmā” ti. Te isiveseneva tassa pi gehadvāraṁ agamaṁsu. So pi te disvā pasannamānaso upasaṅkamitvā: “Cirassaṁ vata passāmā” ti ādīni vadanto tatheva paṭipajji. Te pi taṁ tatheva vatvā attano āgatakāraṇaṁ kathayiṁsu. So: “Mama bhātike hatthipālakumāre sante kathaṁ paṭhamataraṁ mayham-eva setacchattaṁ pāpuṇātī” ti pucchitvā: “Tāta, bhātā, te ‘na mayhaṁ rajjenattho, pabbajissāmī’ ti vatvā nikkhanto” ti vutte: “Kahaṁ paneso idānī” ti vatvā: “Gaṅgātīre {4.480} nisinno” ti vutte: “Tāta, mama bhātarā chaḍḍitakheḷena kammaṁ natthi, bālā hi parittakapaññā sattā etaṁ kilesaṁ jahituṁ na sakkonti, ahaṁ pana jahissāmī” ti rañño ca pitu ca dhammaṁ desento dve gāthā abhāsi:

Evaṁ assapālakumāro dvīhi gāthāhi dhammaṁ desetvā: “Tiṭṭhatha tumhe, tumhehi saddhiṁ kathentam-eva maṁ byādhijarāmaraṇāni upagacchantī” ti ovādaṁ datvā yojanikaṁ parisaṁ gahetvā {4.481} nikkhamitvā hatthipālakumārasseva santikaṁ gato. So tassa ākāse nisīditvā dhammaṁ desetvā: “Bhātika, ayaṁ samāgamo mahā bhavissati, idheva tāva homā” ti āha. Itaro pi: “Sādhū” ti sampaṭicchi. Punadivase rājā ca purohito ca tenevupāyena gopālakumārassa nivesanaṁ gantvā tena pi tatheva paṭinanditvā attano āgamanakāraṇaṁ ācikkhiṁsu. So pi assapālakumāro viya paṭikkhipitvā: “Ahaṁ cirato paṭṭhāya pabbajitukāmo vane naṭṭhagoṇaṁ viya pabbajjaṁ upadhārento vicarāmi, tena me naṭṭhagoṇassa padaṁ viya bhātikānaṁ gatamaggo diṭṭho, svāhaṁ teneva maggena gamissāmī” ti vatvā gāthamāha.

Atha naṁ: “Tāta gopāla, ekāhaṁ dvīhaṁ āgamehi, amhe samassāsetvā pacchā pabbajissasī” ti vadiṁsu. So: “Mahārāja, ajja kattabbakammaṁ ‘sve karissāmī’ ti na vattabbaṁ, kalyāṇakammaṁ nāma ajjeva kattabban”-ti vatvā itaraṁ gāthamāha.

Evaṁ gopālakumāro dvīhi gāthāhi dhammaṁ desetvā: “Tiṭṭhatha tumhe, tumhehi saddhiṁ kathentam-eva maṁ byādhijarāmaraṇāni upagacchantī” ti yojanikaṁ parisaṁ gahetvā nikkhamitvā dvinnaṁ bhātikānaṁ santikaṁ gato. Hatthipālo tassa pi dhammaṁ desesi. Punadivase rājā ca purohito ca tenevupāyena ajapālakumārassa nivesanaṁ gantvā tena pi tatheva paṭinanditvā attano āgamanakāraṇaṁ ācikkhitvā: “Chattaṁ te ussāpessāmā” ti vadiṁsu. Kumāro āha: “mayhaṁ bhātikā kuhin”-ti? Te: “Amhākaṁ rajjenattho natthī” ti setacchattaṁ pahāya tiyojanikaṁ parisaṁ gahetvā nikkhamitvā gaṅgātīre nisinnāti. Nāhaṁ mama bhātikehi chaḍḍitakheḷaṁ sīsenādāya vicarissāmi, aham-pi pabbajissāmīti. Tāta, tvaṁ tāva daharo, amhākaṁ hatthabhāro, vayappattakāle pabbajissasīti. Atha ne kumāro: “Kiṁ tumhe kathetha, nanu ime sattā daharakāle pi mahallakakāle pi maranti yeva, ‘ayaṁ daharakāle marissati, ayaṁ mahallakakāle’ ti kassaci hatthe vā pāde vā nimittaṁ natthi, ahaṁ mama maraṇakālaṁ na jānāmi, tasmā idāneva pabbajissāmī” ti vatvā dve gāthā abhāsi:

Evañca pana vatvā: “Tiṭṭhatha tumhe, tumhehi saddhiṁ kathentam-eva maṁ byādhijarāmaraṇāni upagacchantī” ti te ubho pi vanditvā yojanikaṁ parisaṁ gahetvā nikkhamitvā gaṅgātīram-eva agamāsi. Hatthipālo tassa pi ākāse nisīditvā dhammaṁ desetvā: “Samāgamo mahā bhavissatī” ti tattheva nisīdi. Punadivase purohito pallaṅkavaramajjhagato nisīditvā cintesi: “Mama puttā pabbajitā, idānāhaṁ ekako va manussakhāṇuko jātomhi, aham-pi pabbajissāmī” ti. So brāhmaṇiyā saddhiṁ mantento gāthamāha.

So evaṁ vatvā brāhmaṇe pakkosāpesi, saṭṭhi brāhmaṇasahassāni sannipatiṁsu. Atha ne āha: “tumhe kiṁ karissathā” ti {4.484} tumhe pana ācariyāti. “Ahaṁ mama puttassa santike pabbajissāmī” ti. “Na tumhākam-eva nirayo uṇho, mayam-pi pabbajissāmā” ti. So asītikoṭidhanaṁ brāhmaṇiyā niyyādetvā yojanikaṁ brāhmaṇaparisaṁ ādāya nikkhamitvā puttānaṁ santikaññeva gato. Hatthipālo tāya pi parisāya ākāse ṭhatvā dhammaṁ desesi. Punadivase brāhmaṇī cintesi: “Mama cattāro puttā setacchattaṁ pahāya ‘pabbajissāmā’ ti gatā, brāhmaṇo pi purohitaṭṭhānena saddhiṁ asītikoṭidhanaṁ chaḍḍetvā puttānaññeva santikaṁ gato, aham-eva ekā kiṁ karissāmi, puttānaṁ gatamaggeneva gamissāmī” ti. Sā atītaṁ udāharaṇaṁ āharantī udānagāthamāha.

Iti sā: “Kathaṁ ahaṁ evaṁ pajānantī na pabbajissāmi, pabbajissāmi yevā” ti sanniṭṭhānaṁ katvā brāhmaṇiyo pakkosāpetvā evamāha: “Tumhe kiṁ {4.485} karissathā” ti? “Tumhe pana ayye” ti. “Ahaṁ pabbajissāmī” ti. “Mayam-pi pabbajissāmā” ti. Sā taṁ vibhavaṁ chaḍḍetvā yojanikaṁ parisaṁ gahetvā puttānaṁ santikam-eva gatā. Hatthipālo tāya pi parisāya ākāse nisīditvā dhammaṁ desesi. Punadivase rājā: “Kuhiṁ purohito” ti pucchi. “Deva, purohito ca brāhmaṇī ca sabbaṁ dhanaṁ chaḍḍetvā dviyojanikaṁ parisaṁ gahetvā puttānaṁ santikaṁ gatā” ti. Rājā: “Asāmikaṁ dhanaṁ amhākaṁ pāpuṇātī” ti tassa gehato dhanaṁ āharāpesi. Athassa aggamahesī: “Rājā kiṁ karotī” ti pucchitvā: “Purohitassa gehato dhanaṁ āharāpetī” ti vutte: “Purohito kuhin”-ti vatvā: “Sapajāpatiko pabbajjatthāya nikkhanto” ti sutvā: “Ayaṁ rājā brāhmaṇena ca brāhmaṇiyā ca catūhi puttehi ca jahitaṁ ukkāraṁ mohena mūḷho attano gharaṁ āharāpeti, upamāya naṁ bodhessāmī” ti sūnato maṁsaṁ āharāpetvā rājaṅgaṇe rāsiṁ kāretvā ujumaggaṁ vissajjetvā jālaṁ parikkhipāpesi. Gijjhā dūrato va disvā tassatthāya otariṁsu. Tattha sappaññā jālaṁ pasāritaṁ ñatvā atibhārikā hutvā: “Ujukaṁ uppatituṁ na sakkhissāmā” ti attanā khāditamaṁsaṁ chaḍḍetvā vamitvā jālaṁ anallīyitvā ujukam-eva uppatitvā gamiṁsu. Andhabālā pana tehi chaḍḍitaṁ vamitaṁ khāditvā bhāriyā hutvā ujukaṁ uppatituṁ asakkontā āgantvā jāle bajjhiṁsu. Athekaṁ gijjhaṁ ānetvā deviyā dassayiṁsu. Sā taṁ ādāya rañño santikaṁ gantvā: “Etha tāva, mahārāja, rājaṅgaṇe ekaṁ kiriyaṁ passissāmā” ti sīhapañjaraṁ vivaritvā: “Ime gijjhe olokehi mahārājā” ti vatvā dve gāthā abhāsi:

Taṁ sutvā rājā vippaṭisārī ahosi, tayo bhavā ādittā viya upaṭṭhahiṁsu. So: “Ajjeva rajjaṁ pahāya mama pabbajituṁ vaṭṭatī” ti uppannasaṁvego deviyā thutiṁ karonto gāthamāha.

Evañca pana vatvā taṅkhaṇaññeva pabbajitukāmo hutvā amacce pakkosāpetvā āha: “tumhe kiṁ karissathā” ti tumhe pana, devā ti? “Ahaṁ hatthipālassa santike pabbajissāmī” ti. “Mayam-pi pabbajissāma, devā” ti. Rājā dvādasayojanike bārāṇasinagare rajjaṁ chaḍḍetvā: “Atthikā setacchattaṁ ussāpentū” ti amaccaparivuto tiyojanikaṁ parisaṁ gahetvā kumārasseva santikaṁ gato. Hatthipālo tassā pi parisāya ākāse nisinno dhammaṁ desesi. Satthā rañño pabbajitabhāvaṁ pakāsento gāthamāha.

Punadivase {4.487} nagare ohīnajano sannipatitvā rājadvāraṁ gantvā deviyā ārocetvā nivesanaṁ pavisitvā deviṁ vanditvā ekamantaṁ ṭhito gāthamāha.

Sā mahājanassa kathaṁ sutvā sesagāthā abhāsi:

Iti sā imāhi gāthāhi mahājanassa dhammaṁ desetvā amaccabhariyāyo pakkosāpetvā āha: “tumhe kiṁ karissathā” ti tumhe pana ayyeti? “Ahaṁ pabbajissāmī” ti. “Mayam-pi pabbajissāmā” ti. Sā: “Sādhū” ti rājanivesane suvaṇṇakoṭṭhāgārādīni vivarāpetvā: “Asukaṭṭhāne ca asukaṭṭhāne ca mahānidhi nidahitan”-ti suvaṇṇapaṭṭe likhāpetvā: “Dinnaññeva, atthikā harantū” ti vatvā suvaṇṇapaṭṭaṁ mahātale thambhe bandhāpetvā nagare bheriṁ carāpetvā mahāsampattiṁ chaḍḍetvā nagarā nikkhami. Tasmiṁ khaṇe sakalanagaraṁ saṅkhubhi. “Rājā ca kira devī ca rajjaṁ pahāya ‘pabbajissāmā’ ti nikkhamanti, mayaṁ idha kiṁ karissāmā” ti tato tato manussā yathāpūritāneva gehāni chaḍḍetvā putte hatthesu gahetvā nikkhamiṁsu. Sabbāpaṇā pasāritaniyāmeneva ṭhitā, nivattitvā olokento nāma nāhosi. Sakalanagaraṁ tucchaṁ ahosi, devī pi tiyojanikaṁ parisaṁ gahetvā tattheva gatā. Hatthipālo tassā pi parisāya ākāse nisinno dhammaṁ desetvā dvādasayojanikaṁ parisaṁ gahetvā himavantābhimukho pāyāsi. “Hatthipālakumāro kira dvādasayojanikaṁ bārāṇasiṁ tucchaṁ katvā ‘pabbajissāmī’ ti mahājanaṁ ādāya himavantaṁ gacchati, kimaṅgaṁ pana mayan”-ti sakalakāsiraṭṭhaṁ saṅkhubhi. Aparabhāge parisā tiṁsayojanikā ahesuṁ, so tāya parisāya saddhiṁ himavantaṁ {4.489} pāvisi.

Sakko āvajjento taṁ pavattiṁ ñatvā: “Hatthipālakumāro mahābhinikkhamanaṁ nikkhanto, samāgamo mahā bhavissati, vasanaṭṭhānaṁ laddhuṁ vaṭṭatī” ti vissakammaṁ āṇāpesi: “Gaccha, āyāmato chattiṁsayojanaṁ, vitthārato pannarasayojanaṁ assamaṁ māpetvā pabbajitaparikkhāre sampādehī” ti. So: “Sādhū” ti paṭissuṇitvā gaṅgātīre ramaṇīye bhūmibhāge vuttappamāṇaṁ assamapadaṁ māpetvā paṇṇasālāsu kaṭṭhattharaṇapaṇṇattharaṇaāsanādīni paññapetvā sabbe pabbajitaparikkhāre māpesi. Ekekissā paṇṇasālāya dvāre ekeko caṅkamo rattiṭṭhānadivāṭṭhānaparicchinno katasudhāparikammo ālambanaphalako, tesu tesu ṭhānesu nānāvaṇṇasurabhikusumasañchannā pupphagacchā, ekekassa caṅkamassa koṭiyaṁ ekeko udakabharito kūpo, tassa santike ekeko phalarukkho, so eko va sabbaphalāni phalati. Idaṁ sabbaṁ devatānubhāvena ahosi. Vissakammo assamapadaṁ māpetvā paṇṇasālāsu pabbajitaparikkhāre ṭhapetvā: “Ye keci pabbajitukāmā ime parikkhāre gaṇhantū” ti jātihiṅgulakena bhittiyā akkharāni likhitvā attano ānubhāvena bheravasadde migapakkhī duddasike amanusse ca paṭikkamāpetvā sakaṭṭhānam-eva gato.

Hatthipālakumāro ekapadikamaggena sakkadattiyaṁ assamaṁ pavisitvā akkharāni disvā: “Sakkena mama mahābhinikkhamanaṁ nikkhantabhāvo ñāto bhavissatī” ti dvāraṁ vivaritvā paṇṇasālaṁ pavisitvā isipabbajjaliṅgaṁ gahetvā nikkhamitvā caṅkamaṁ otaritvā katipaye vāre aparāparaṁ caṅkamitvā sesajanakāyaṁ pabbājetvā assamapadaṁ vicārento taruṇaputtānaṁ itthīnaṁ majjhaṭṭhāne paṇṇasālaṁ adāsi. Tato anantaraṁ mahallakitthīnaṁ, tato anantaraṁ majjhimitthīnaṁ, samantā parikkhipitvā pana purisānaṁ adāsi {4.490}. Atheko rājā: “Bārāṇasiyaṁ kira rājā natthī” ti āgantvā alaṅkatapaṭiyattaṁ nagaraṁ oloketvā rājanivesanaṁ āruyha tattha tattha ratanarāsiṁ disvā: “Evarūpaṁ nagaraṁ pahāya pabbajitakālato paṭṭhāya pabbajjā nāmesā uḷārā bhavissatī” ti surāsoṇḍe maggaṁ pucchitvā hatthipālassa santikaṁ pāyāsi. Hatthipālo tassa vanantaraṁ āgatabhāvaṁ ñatvā paṭimaggaṁ gantvā ākāse nisinno parisāya dhammaṁ desetvā assamapadaṁ netvā sabbaparisaṁ pabbājesi. Etenupāyena aññe pi cha rājāno pabbajiṁsu. Satta rājāno bhoge chaḍḍayiṁsu, chattiṁsayojaniko assamo nirantaro paripūri. Yo kāmavitakkādīsu aññataraṁ vitakketi, mahāpuriso tassa dhammaṁ desetvā brahmavihārabhāvanañceva kasiṇabhāvanañca ācikkhati. Te yebhuyyena jhānābhiññā nibbattetvā tīsu koṭṭhāsesu dve koṭṭhāsā brahmaloke nibbattiṁsu. Tatiyakoṭṭhāsaṁ tidhā katvā eko koṭṭhāso brahmaloke nibbatti, eko chasu kāmasaggesu, eko isīnaṁ pāricariyaṁ katvā manussaloke tīsu kulasampattīsu nibbatti. Evaṁ hatthipālassa sāsanaṁ apagatanirayatiracchānayonipettivisayāsurakāyaṁ ahosi.

Imasmiṁ tambapaṇṇidīpe pathavicālakadhammaguttatthero, kaṭakandhakāravāsī phussadevatthero, uparimaṇḍalavāsī mahāsaṅgharakkhitatthero, malayamahādevatthero, abhayagirivāsī mahādevatthero, gāmantapabbhāravāsī mahāsivatthero, kāḷavallimaṇḍapavāsī mahānāgatthero kuddālasamāgame mūgapakkhasamāgame cūḷasutasomasamāgame ayogharapaṇḍitasamāgame hatthipālasamāgame ca sabbapacchā nikkhantapurisā ahesuṁ. Tenevāha bhagavā:

Tasmā kalyāṇaṁ turitaturiteneva kātabbanti.

Hatthipālajātakavaṇṇanā terasamā

last updated: August 2021