Book XIV
tato mārabalaṁ jitvā dhairyeṇa ca śamena ca |
paramārthaṁ vijijñāsuḥ sa dadhyau dhyānakovidaḥ || 14.1
sarveṣu dhyānavidhiṣu prāpya caiśvaryamuttamam |
sasmāra prathame yāme pūrvajanmaparaṁparām || 14.2
amutrāhamayaṁ nāma cyutastasmādihāgataḥ |
iti janmasahasrāṇi sasmārānubhavanniva || 14.3
smtvā janma ca mtyuṁ ca tāsu tāsūpapattiṣu |
tataḥ sattveṣu kāruṇyaṁ cakāra karuṇātmakaḥ || 14.4
ktveha svajanotsargaṁ punaranyatra ca kriyāḥ |
atrāṇaḥ khalu loko 'yaṁ paribhramati cakravat || 14.5
ityevaṁ smaratastasya babhūva niyatātmanaḥ |
kadalīgarbhaniḥsāraḥ saṁsāra iti niścayaḥ || 14.6
dvitīye tvāgate yāme so 'dvitīyaparākramaḥ |
divyaṁ cakṣuḥ paraṁ lebhe sarvacakṣuṣmatāṁ varaḥ || 14.7
tatastena sa divyena pariśuddhena cakṣuṣā |
dadarśa nikhilaṁ lokamādarśa iva nirmale || 14.8
sattvānāṁ paśyatastasya nikṣṭotkṣṭakarmaṇām |
pracyutiṁ copapattiṁ ca vavdhe karuṇātmatā || 14.9
ime duṣktakarmāṇaḥ prāṇino yāṁti durgatim |
ime 'nye śubhakarmāṇaḥ pratiṣṭhaṁte tripiṣṭape || 14.10
upapannāḥ pratibhaye narake bhśadāruṇe |
amī duḥkhairbahuvidhaiḥ pīḍyaṁte kpaṇaṁ vata || 14.11
pāyyaṁte kvathitaṁ kecidagnivarṇamayorasam |
āropyaṁte ruvaṁto 'nye niṣṭaptastaṁbhamāyasam || 14.12
pacyaṁte piṣṭavatkecidayaskuṁbhīṣvavāṅmukhāḥ |
dahyaṁte karuṇaṁ keciddīpteṣvaṁgārarāśiṣu || 14.13
kecittīkṣṇairayodaṁṣṭrairbhakṣyaṁte dāruṇaiḥ śvabhiḥ |
keciddhṣṭairayastuṁḍairvāyasairāyasairiva || 14.14
keciddāhapariśrāṁtāḥ śītacchāyābhikāṁkṣiṇaḥ |
asipatraṁ vanaṁ nīlaṁ baddhā iva viśaṁtyamī || 14.15
pāṭyaṁte dāruvat kecitkuṭhārairbahubāhavaḥ |
duḥkhe 'pi na vipadyaṁte karmabhirdhāritāsavaḥ || 14.16
sukhaṁ syāditi yatkarma ktaṁ duḥkhanivttaye |
phalaṁ tasyedamavaśairduḥkhamevopabhujyate || 14.17
sukhārthamaśubhaṁ ktvā ya ete bhśaduḥkhitāḥ |
āsvādaḥ sa kimeteṣāṁ karoti sukhamaṇvapi || 14.18
hasadbhiryatktaṁ karma kaluṣaṁ kaluṣātmabhiḥ |
etatpariṇate kāle krośadbhiranubhūyate || 14.19
−−⏑−¦⏑−−−¦¦−−−−¦⏑−⏑−
yadyeva pāpakarmāṇaḥ paśyeyuḥ karmaṇāṁ phalam |
vameyuruṣṇarudhiraṁ marmasvabhihatā iva || 14.20
śārīrebhyo 'pi duḥkhebhyo nārakebhyo manasvinaḥ |
anāryaiḥ saha saṁvāso mama kcchratamo mataḥ || | 14.21*
ime 'nye karmabhiścitraiścittavispaṁdasaṁbhavaiḥ |
tiryagyonau vicitrāyāmupapannāstapasvinaḥ || 14.22 (14.21)
māṁsatvagbāladaṁtārthaṁ vairādapi madādapi |
hanyaṁte kpaṇā yatra baṁdhūnāṁ paśyatāmapi || 14.23 (14.22)
aśaknuvaṁto 'pyavaśāḥ kṣuttarṣaśramapīḍitāḥ |
go 'śvabhūtāśca vāhyaṁte pratodakṣatamūrtayaḥ || 14.24 (14.23)
vāhyaṁte gajabhūtāśca balīyāṁso 'pi durbalaiḥ |
aṁkuśakliṣṭamūrdhānastāḍitāḥ pādapārṣṇibhiḥ || 14.25 (14.24)
satsvapyanyeṣu duḥkheṣu duḥkhaṁ yatra viśeṣataḥ |
parasparavirodhācca parādhīnatayaiva ca || 14.26 (14.25)
khasthāḥ khasthairhi bādhyaṁte jalasthā jalacāribhiḥ |
sthalasthāḥ sthalasaṁsthaistu prāpyaṁte cetaretaraiḥ || 14.27 (14.26)
upapannāstathā ceme mātsaryākrāṁtacetasaḥ |
pitloke nirāloke kpaṇaṁ bhuṁjate phalam || 14.28 (14.27)
sūcīchidropamamukhāḥ parvatopamakukṣayaḥ |
kṣuttarṣajanitairduḥkhaiḥ pīḍyaṁte duḥkhabhāginaḥ || 14.29 (14.28)
⏑⏑−⏑¦⏑−−−¦¦−−−−¦⏑−⏑−
puruṣo yadi jānīta mātsaryasyedśaṁ phalam |
sarvathā śivivaddadyāccharīrāvayavānapi || 14.30 (14.30)
āśayā samabhikrāṁtā ghāryamāṇāḥ svakarmabhiḥ |
labhaṁte na hyamī bhoktuṁ pravddhānyaśucīnyapi || 14.31 (14.29)
ime 'nye narakaṁ prāpya garbhasaṁjñe 'śucihrade |
upapannā manuṣyeṣu duḥkhamarchaṁti jaṁtavaḥ || 14.32 (14.31) At this point the original section of Buddhacarita breaks off, it is supplemented by Amtānanda’s conclusion (in Sanskrit) in Cowell’s edition; and the continuation in the Tibetan and Chinese translations has been translated in Johnson’s edition. But as these throw no light on Aśvaghoṣa’s prosody they are omitted here.